gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  

Labklājības ministrija uzskata, ka būtu nepieciešams turpināt pavasarī uzsākto pilotprojektu par ambulatoru psihosociālas rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērniem, kuri atkarīgi no psihoaktīvajām vielām un procesiem. Pilotprojekta aktivitātes veica nodibinājuma “Bērnu slimnīcas fonds” izveidotais “Pusaudžu resursu centrs”. Projekta termiņš noslēdzas 31. decembrī.

“Esam iesnieguši Saeimā grozījumus likumā, kas paredz valsts finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem nodrošināt ne tikai stacionāri, kā tas ir šobrīd, bet arī ambulatori, tāpēc tika uzsākts šis pilotprojekts. Bet, kamēr nav ne budžeta, ne likuma grozījumu, mums ir jāturpina iesāktais, jo tam ir labi rezultāti, īpaši izceļot pusaudžu vēlmi sadarboties un mainīt savus ieradumus,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pilotprojekta rehabilitācijas aktivitātes tika uzsāktas maijā un tā laikā pakalpojumus saņēmuši 58 bērni. Kopā nodrošinātas 450 konsultācijas un nodarbības. Šobrīd pakalpojumu turpina saņemt 33 bērni, bet vēl 17 pusaudži gaida iespēju tikt uzņemtiem programmā. Kopējās pilotprojekta īstenošanas izmaksas 2018. gadā bija plānotas 69 648 eiro apmērā.

Pilotprojekts parādījis, ka ir nepieciešama sociālās rehabilitācijas pakalpojuma satura maiņa, lai tas kļūtu pievilcīgāks un pieejamāks gan pusaudžiem, gan viņu vecākiem. Ņemot vērā atkarību tendences visā pasaulē, nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojumu klāstu pielāgot arī bērniem, kuriem ir novērojams procesu (datoru, spēļu un interneta) atkarību veidošanās risks.

“Protams, no datoriem un interneta nevar izvairīties, tomēr iespējams pusaudžiem iemācīties regulēt savas emocijas, veidot veselīgākus paradumus, atgūt kontroli pār savu rīcību, domām un vārdiem. Projekta laikā pārliecinājāmies, ka ir iespējams uzlabot komunikāciju starp pusaudzi un ģimeni, skolu un apkārtējiem un tādejādi sasniegt labus rezultātus. 86% vecāku atzina, ka viņu bērniem programmas rezultātā ir novērojamas pozitīvas uzvedības izmaiņas. Arī tas, ka astoņi no 10 pusaudžiem turpina sadarbību un ir gatavi programmas ietvaros strādāt kopā ar speciālistiem, lai sasniegtu uzlabojumus, ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Īpaši priecājamies par to, ka mums ir izdevies iemantot pašu pusaudžu uzticību, jo pieci jaunieši paši ir vērsušies pie mums pēc palīdzības, kas šai vecuma grupai ir ļoti reta parādība,” konstatē Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Par pakalpojuma nodrošināšanu ir sāktas sarunas ar iespējamajiem sadarbības partneriem valsts reģionos, jo šobrīd pakalpojums ir pieejams tikai Rīgā.