gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Izvērtē, pirms balso par grozījumiem...

Sestdien, 2008.gada 23.augustā notiks tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām"", kas paredz palielināt minimālo vecuma pensiju, kas atkarībā no personas darba stāža būtu robežās no 135 līdz 202,50 latiem. Protams, saprotama katra cilvēka vēlme dzīvot labāk, tomēr pirms izvēles izdarīšanas, vēlos aicināt uz šo jautājumu palūkoties no dažādiem aspektiem. Pirmkārt, aicinu ikvienu iepazīties ar jau padarīto pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai šogad un nākamajā gadā.

Tā kā pirmie „īstie" jaunās pensiju sistēmas dalībnieki būs tikai tie, kas darba gaitas uzsākuši 1996.gadā, tātad ies pensijā vēl pēc 20 gadiem, un viņu pensija būs atkarīga no individuālā ieguldījuma (t.i. maksātajām iemaksām), tad šobrīd pensijas tiek izmaksātas tiem pensionāriem, kuriem lielākais vai arī viss darba mūžs ir bijis līdz 1996.gadam. Pēc pašreizējiem datiem, vecuma pensionāri, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gadam, ir 261 tūkst. jeb 56%. Protams, pakāpeniski pārejas perioda ietekme samazinās un palielinās iemaksu ietekme. Piemēram, tie, kas pensionēsies šogad, jau būs 11-12 gadus pelnījuši pensiju pēc jaunās sistēmas.

Šī gada laikā ir veikti būtiski grozījumi, kas skar ikvienu vecuma pensionāru, t.i. papildus likumā noteiktajai ikgadējai indeksācijai, aprīlī tika paaugstināta robeža no 135 līdz 150 latiem, kuriem straujāk indeksēja pensiju, ar jūniju piemaksas apmērs paaugstināts līdz 0,40 Ls par katru stāža gadu līdz 1996.gadam, palielināta pensijas apmēra robeža no 135 līdz 225 latiem, līdz kurai piešķir piemaksu, kā arī atcelts piemaksas noteikšanai nepieciešamais stāžs (30 gadi). Arī nākamajā gadā turpināsies pozitīvās izmaiņas - piemaksas tiks piešķirtas visiem vecuma (arī tiem, kam pensija lielāka par 225 latiem) un invaliditātes pensijas saņēmējiem un tās apmērs būs 0,70 Ls par katru stāža gadu līdz 1996.gadam, kā arī tiks indeksētas visas pensijas (neatkarīgi no tās apmēra). Ņemot vērā indeksāciju šī gada aprīlī un plānoto oktobrī, kā arī piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielinājumu jūnijā un nākamā gada janvārī, vecuma pensija pakāpeniski pieaug. Piemēram, cilvēkam, kuram šī gada sākumā vecuma pensija bija 135 lati un piemaksa 6,65 lati (ar 35 gadu darba stāžu līdz 1996.gadam), pensija indeksācijas un piemaksas palielinājuma rezultātā līdz 2009.gada sākumam palielināsies līdz 201,20 latam, tātad par 59,55 latiem. 

Otrkārt, ierosinātais grozījums var atstāt negatīvas sekas gan pensiju sistēmai, gan kopumā valsts ekonomikai. Jā, šobrīd var apgalvot, ka pensiju sistēma Latvijā ir stabila, garantējot pensijas izmaksu šodienas pensionāriem, ļaujot ieviest piemaksu sistēmu u.c. uzlabojumus, kā arī atlicinot naudu šodienas nodokļu maksātājiem, kas nākotnē veidos daudzskaitlīgo pensionāru saimi. Lai risinātu pārejas perioda problēmas, kā rezultātā nereti pensijas apmērs ir zems, valstī no 1996.gada ir noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs, t.i., ja nopelnītais pensijas apmērs ir zems, valsts piemaksā līdz noteiktam līmenim. Bet minimālās pensijas mērķis nav garantēt visiem augstas pensijas. Ilustrēšu to ar piemēru, persona, kas 35 gadus strādājusi ar minimāliem ienākumiem (nodarbināto skaits, kuri iemaksas veic no minimālās algas kopš 1996.gada ir palicis diezgan konstants, t.i. ¼ daļa), aprēķinātā vecuma pensija būtu 126,47 lati, bet saskaņā ar ierosināto grozījumu valsts garantētu 180 latu pensiju. Atliek retorisks jautājums, kas šai konkrētajā gadījumā segs šos 53,53 latus? Pārējie nodokļu maksātāji?

Treškārt, grozījums nav vienlīdzīgs pret visiem, kuriem tiešām ir nepieciešams lielāks atbalsts no valsts. Referenduma pozitīvs rezultāts var negatīvi ietekmēt valsts sniegto atbalstu invalīdiem kopš bērnības, ar celiakiju slimiem bērniem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem u.c. Jautāsiet, kāds gan sakars šiem cilvēkiem ar minimālajām vecuma pensijām? Vistiešākais, jo, šie cilvēki saņem valsts atbalstu sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Bet tā kā ierosinātais grozījums pensiju likumā prasa ievērojamus sociālā budžeta izdevumus, kur galvenais izejas punkts minimālo pensiju paaugstināšanai ir šis valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, tad valdība var ilgstoši atlikt tā palielināšanu. Līdz ar to gandrīz 100 tūkst. ģimenes ar bērniem, veci ļaudis un invalīdi tiks pakļauti arvien lielākai nabadzībai.

Līdz šim minimālie pensiju apmēri bija noteikti visiem pensionāriem pēc līdzīgiem principiem. Tā kā šie priekšlikumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem minimālie pensiju apmēri būs ievērojami zemāki (piemēram I grupas invalīdam būs - 72 Ls). Un, pēdējais, tā kā likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri būs pensionējušies līdz minētajam datumam. 

Tāpēc aicinu ikvienu pirms došanās uz vēlēšanu iecirkni rūpīgi izvērtēt iespējamās sekas ierosinātajam likuma grozījumam.

Jana Muižniece
Labklājības ministrijas
Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore