gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Jana Muižniece
LM Sociālās apdrošināšanas
departamenta direktore

Vai pensiju sistēmas stūrakmeņi ir izkustējušies?

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pensiju sistēma tika reformēta divas reizes - 1991.gadā un 1996.gadā. Ņemot vērā padomju sistēmas mantotos dāsnos atvieglojumus, zemo pensionēšanās vecumu, kas prasīja arvien lielākus līdzekļus, jau 1992.gadā nācās visiem noteikt vienādas vecuma pensijas - 3000 rbļ., kas pēc naudas reformas tika izteikti 15 latu vērtībā, vienlaikus izsniedzot talonus malkas iegādei, higiēnas precēm, degvielai u.c. Tomēr lai pakāpeniski rastu iespēju pensijas palielināt, 1993.gada beigās tika rasts pagaidu risinājums, ka pensijas aprēķina, ņemot vērā valstī noteikto algu un personas stāžu, piemēram, personai ar 35 gadu darba stāžu pensija bija 23 Ls, kas līdz 1995.gada beigām palielinājās līdz 36 Ls. Tā bija tikai tādu ielāpu lāpīšana un skaidrs bija viens, ka valstī ir jādomā par nopietnu pensijas sistēmas reformu, kas spētu nodrošināt pensijas šodienas pensionāriem, tai pat laikā stimulējot ikvienu domāt jau laikus par savu pensiju.

Lai kā nereti pašreizējā pensiju sistēma tiek pelta, tomēr nu jau pēc 11,5 gadu pastāvēšanas, tā ir pierādījusi, ka galvenie ieliktie stūrakmeņi ir stingri, t.i., sistēma ir finansiāli stabila un tās pastāvēšanai nav nepieciešams palielināt sociālo iemaksu apjomu (tas pat ir samazināts), tā spēj nodrošināt regulāru pensiju indeksāciju un, pateicoties līdzekļu uzkrājumam, pēdējo gadu laikā ir veikts ļoti daudz pasākumu, lai uzlabotu pensionāru materiālo situāciju, kur svarīgākā būtu jāpiemin piemaksu pie vecuma pensijas ieviešana 2006.gadā.

Pirmie īstie dalībnieki pēc jaunās sistēmas būs tikai tie, kas darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada un dosies pensijā pēc 20 gadiem un tikai uz šo paaudzi varēs attiecināt pensijas sistēmas principu - pensijas atkarībā no veiktajām iemaksām. Jā, pārejas periods ir garš, bet pakāpeniski tā ietekme samazinās un palielinās sociālo iemaksu loma uz pensijas lielumu. Piemēram, tie, kas šogad dosies pensijā, jau būs vienpadsmit divpadsmit gadus pelnījuši pensiju pēc jaunās sistēmas. Šobrīd pensijas tiek izmaksātas tiem pensionāriem, kuriem lielākais vai arī viss darba mūžs ir bijis līdz 1996.gadam. Pēc pašreizējiem datiem, vecuma pensionāri, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gadam, ir 261 tūkst. jeb 56%.

Lai risinātu šīs pārejas perioda problēmas, kā rezultātā bieži vien pensijas ir mazas, valstī no 1996.gada ir noteikts minimālais vecuma pensijas apmērs, t.i., ja nopelnītais pensijas apmērs ir zems, valsts piemaksā līdz noteiktam līmenim. Šobrīd minimālā vecuma pensija tiek noteikta atkarībā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kas šobrīd ir 45 lati, tam piemērojot koeficientus atbilstoši apdrošināšanas stāžam.

Sestdien, 2008.gada 23.augustā notiks tautas nobalsošana par likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām"", kas paredz palielināt minimālo vecuma pensiju, kas atkarībā no personas darba stāža būtu robežās no 135 līdz 202,50 latiem. Bet minimālās pensijas mērķis nav garantēt visiem augstas pensijas. Pensija ir iepriekš saņemto ienākumu aizvietotājs. Tikai „diemžēl" no valsts var saņemt to, kas tai arī ir dots, respektīvi, maksāti nodokļi. Nevienas valsts (pat augsti attīstītu) pensiju sistēmas pamatlīmenis negarantē 100% vai pat lielāku pensiju nekā iepriekš bijuši ienākumi. Jā, protams, dzīves laikā ir iespēja uzkrāt lielākus ienākumus vecumdienām ar citu pensiju fondu starpniecību (kā tas Latvijas gadījumā ir pensiju sistēmas 2.līmenis un 3.līmenis). Augstāk minētā ilustrēšanai, minēšu piemēru - persona, kas 35 gadus strādājusi ar minimāliem ienākumiem (nodarbināto skaits, kuri iemaksas veic no minimālās algas kopš 1996.gada ir palicis diezgan konstants, t.i. ¼ daļa), aprēķinātā vecuma pensija būtu 126,47 lati, bet saskaņā ar ierosināto grozījumu valsts garantētu 180 latu pensiju. Tātad persona ar saviem ienākumiem tik lielu pensiju nav nopelnījusi, bet kādam šī starpība būs jāsedz. Esmu pārliecināta, ka lielākā daļa nodokļu maksātāju to noteikti nevēlētos darīt!

Te gan ir jādomā par  tiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gadam vai arī, kuriem lielākais darba mūžs bija pavadīts līdz jaunās pensiju sistēmas ieviešanai. Jā, šiem pensionāriem, kuri vairs nevar nekādi ietekmēt savas pensijas apmēru, valstij ir jāpalīdz un to var darīt negraujot pensiju sistēmas pamatlietas, bet turpinot jau iesākto, t.i. augstāk novērtējot darba mūžu līdz 1996.gadam. Šī gada laikā ir veikti būtiski grozījumi, kas skar ikvienu vecuma pensionāru, t.i. papildus likumā noteiktajai ikgadējai indeksācijai, aprīlī tika paaugstināta robeža no 135 līdz 150 latiem, kuriem straujāk indeksēja pensiju, ar jūniju piemaksas apmērs paaugstināts līdz 0,40 Ls par katru stāža gadu līdz 1996.gadam, palielināta pensijas apmēra robeža no 135 līdz 225 latiem, līdz kurai piešķir piemaksu, kā arī atcelts piemaksas noteikšanai nepieciešamais stāžs (30 gadi). Arī nākamajā gadā turpināsies pozitīvās izmaiņas - piemaksas tiks piešķirtas visiem vecuma (arī tiem, kam pensija lielāka par 225 latiem) un invaliditātes pensijas saņēmējiem un tās apmērs būs 0,70 Ls par katru stāža gadu līdz 1996.gadam, kā arī tiks indeksētas visas pensijas (neatkarīgi no tās apmēra). Ņemot vērā indeksāciju šī gada aprīlī un plānoto oktobrī, kā arī piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielinājumu jūnijā un nākamā gada janvārī, vecuma pensija pakāpeniski pieaug. Piemēram, ja šī gada janvārī vecuma pensionāru skaits, kuri pensiju saņēma līdz 120 latiem bija 61%, tad oktobrī vairs tikai būs - 8%.

Šeit būtu jāiezīmē vēl viens aspekts, ar kuru būs jārēķinās, ja šie grozījumi gūs likumisku spēku. Šobrīd minimālās pensijas ir noteiktas visiem pensionāriem pēc līdzīgiem principiem. Bet tā kā šie priekšlikumi attiecas tikai uz vecuma pensijām, tad invalīdiem un apgādniekus zaudējušiem bērniem minimālie pensiju apmēri būs ievērojami zemāki, piemēram, pirmās grupas invalīdam tad būtu 72 lati. Un tā kā likumprojekta norma būs spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim, augsti minimālie vecuma pensiju apmēri būs jāgarantē tikai tiem pensionāriem, kuri būs pensionējušies līdz minētajam datumam.

Un nobeigumā vēlos pievērst uzmanību valsts atbalsta lielumam kā valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kuru saņem ap 100 tūkst. saņēmēji - invalīdi kopš bērnības, ar celiakiju slimi bērni, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki u.c. , kuriem nereti šis pabalsts, kas šobrīd ir 45 lati (invalīdiem - 50 lati), ir vienīgais iztikas avots. Kāds gan sakars minētajām personām ar minimālajām vecuma pensijām? Tā kā minimālo pensiju paaugstināšanas galvenais izejas punkts ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kura paaugstināšanas gadījumā (pagaidām iesniegts valdībā priekšlikums par tā palielināšanu līdz 60 latiem), grozījums pensiju likumā prasīs ievērojamus  sociālā budžeta izdevumus (papildus gandrīz 400 milj. latus), tad šī pabalsta palielināšana būs ļoti problemātiska šajos apstākļos. Latvijā bez vecuma pensionāriem ir vēl daudzas iedzīvotāju grupas, kurām ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts, bet atbalstam visām grupām ir jābūt sabalansētam. Arī ģimenē, kur ir vairāki bērni, vecāki taču cenšas rūpēties par visiem bērniem līdzīgi. 

Lai kāds būtu mūsu subjektīvais viedoklis pret valsts attieksmi pret pensionāriem, tomēr jautājums pret ierosināto grozījumu likumā „Par valsts pensijām" ir jāizlemj atbildīgi.