gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā

2019. gada 20. jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (turpmāk – Direktīva), kuras mērķis ir veicināt drošāku un paredzamāku nodarbinātību, vienlaikus nodrošinot darba tirgus pielāgoties spēju. Ar Direktīvu tiek noteikts tiesību minimums, kas, ņemot vērā Tiesas judikatūru, tiek piemērots katram darba ņēmējam Eiropas Savienībā, kuram ir darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi.

Direktīvā tiek uzskaitīta ar darba attiecībām saistītā informācija, kuru darba devējam obligāti jāsniedz darbiniekam. Šī informācija ietver:

  • darba attiecību pušu identitāti;
  • darba vietu;
  • kādu no šādiem elementiem:
  • amata, kurā darba ņēmējs nodarbināts, nosaukumu, pakāpi, veidu vai kategoriju; vai
  • īsu darba raksturojumu vai aprakstu;
  • darba attiecību uzsākšanas datumu;
  • darba attiecību, kas dibinātas uz noteiktu laiku, gadījumā – to beigu datumu vai paredzamo ilgumu;
  • pārbaudes laika, ja tāds ir, ilgumu un nosacījumus;
  • apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;
  • procedūru, tostarp formālās prasības un paziņošanas termiņus, kas jāievēro darba devējam un darba ņēmējam, ja viņu darba attiecības tiek pārtrauktas;
  • atalgojumu u.c.
  • Vienlaikus tiek paredzēts, ka informācija dokumenta veidā jāsniedz darbiniekam individuāli ne vēlāk kā mēneša laikā no pirmās darba dienas. Par visām izmaiņām darba attiecībās darbinieks ir jāinformē ne vēlāk kā dienā, kad šīs izmaiņas stājas spēkā.                 

Direktīva nosaka, ka dalībvalstij jānodrošina, ka darbinieku nevar atlaist vai pret viņu piemērot citus pasākumus ar līdzīgu iedarbību, pamatojoties uz to, ka darbinieks ir īstenojis direktīvā paredzētās tiesības. Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka atlaišanas pamatā bijuši citi objektīvi iemesli.

Dalībvalstīm Direktīvas prasības jāievieš līdz 2022. gada 1. augustam.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā

Kontaktpersona:
Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse (tālr. 67021570, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES

2019. gada 20. jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (turpmāk – Direktīva).

Ar Direktīvu tiek noteiktas minimālās prasības, kas paredzētas, lai darba ņēmēji, kuri ir vecāki vai aprūpētāji, atvieglotu darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, panāktu vīriešu un sieviešu vienlīdzību attiecībā uz iespējām darba tirgū un attieksmi pret viņiem darbā. Direktīvā ir paredzētas individuālas tiesības uz:

  • paternitātes atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumu un aprūpētāja atvaļinājumu;
  • elastīgu darba režīmu, kas paredzēts darba ņēmējiem, kuri ir vecāki vai aprūpētāji.

Direktīva ietvert dalībvalstu pienākumu nodrošināt:

  1. vismaz 10 darba dienas ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu bērna tēvam;

  2. vismaz četrus mēnešus ilgu vecāku atvaļinājumu katram no bērna vecākiem ar vairākiem nosacījumiem, t.sk.:

  • atvaļinājums izmantojams pirms bērns sasniedzis noteiktu vecumu, kas var būt līdz 8 gadu vecumam,
  • vismaz divi mēneši no vecāku atvaļinājuma ir apmaksāti un nav nododami otram vecākam,
  • darbiniekiem jābūt tiesībām vecāku atvaļinājumu lūgt izmantot elastīgā veidā,
  • dalībvalstīm jānovērtē, vai nepieciešams pielāgot vecāku atvaļinājuma nosacījumus adoptētājiem un vecākiem, kuriem ir ilgstoši slimojoši bērni vai bērni ar invaliditāti;
  1. vismaz piecu darba dienu gadā ilgu aprūpētāja atvaļinājumu, ja tas nepieciešams saistībā ar darbinieka piederīgā medicīnisko stāvokli. Priekšlikumā “piederīgais” definēts kā darbinieka dēls, meita, māte, tēvs, laulātais vai civilu attiecību partneris, ja nacionālajos tiesību aktos šāda partnerība ir paredzēta;

  2. darbinieku tiesības lūgt elastīgu darba režīmu bērna aprūpes nolūkā (līdz bērna vismaz 8 gadu vecumam) un darba devēju pienākumu šādus lūgumus izskatīt un uz tiem reaģēt, ņemot vērā gan darba devēju, gan darbinieku vajadzības;

  3. darbinieku iegūto tiesību saglabāšanu paternitātes, vecāku vai aprūpētāja atvaļinājuma laikā, kā arī darbinieku aizsardzību pret diskrimināciju, atlaišanu un citām nelabvēlīgām sekām, ja darbinieks ir izmantojis Direktīvā paredzētās tiesības.

Dalībvalstīm Direktīvas prasības jāievieš līdz 2022. gada 2. augustam.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīva 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES

Kontaktpersona:
Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile (tālr. 67021625, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 16.janvāra regula 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1365/75

2019.gada 16.janvārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1365/75 (turpmāk – Regula). Ar Regulu tiek pārskatīta Padomes 1975.gada 26.jūnija regula Nr.1365/75 par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) (turpmāk – Aģentūra) izveidi.

Regulā noteikts, ka Aģentūras mērķis ir sniegt atbalstu Eiropas Komisijai, citām Eiropas Savienības (turpmāk – ES) institūcijām, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ar mērķi izveidot un īstenot rīcībpolitikas attiecībā uz dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, izstrādāt nodarbinātības politikas risinājumus un veicināt dialogu starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Tāpēc Aģentūra izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādei, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp ES un valstu iestādēm.

Savukārt Aģentūras uzdevumi ir:

  • analizēt politiku, institucionālo ietvaru un prakses attīstību un sniegt analīzi valstu griezumā;
  • analizēt dzīves un darba apstākļu tendences un darba tirgu dinamiku;
  • analizēt darba tiesisko attiecību attīstību, īpaši sociālo dialogu ES līmenī un dalībvalstīs;
  • veikt izpēti attiecībā uz sociālekonomisko situāciju un saistītiem politikas jautājumiem u.c.

Aģentūras administratīvā un pārvaldības struktūra sastāv no:

  • Valdes, kuras sastāvā no katras dalībvalsts ir viens pārstāvis no valdības, viens no darba devēju organizācijas un viens arodbiedrību pārstāvis, trīs Komisijas pārstāvji, kā arī viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments (katram pārstāvis ir iespējams nominēt arī aizvietotāju);
  • Izpildkomitejas un
  • Izpilddirektora.

Vienlaikus Valde var izveidot padomdevējkomitjas konkrētu rīcībpolitikas prioritāšu jomās.

Aģentūra atrodas Dublinā, Īrijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 16.janvāra regula 2019/127, ar ko izveido Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu (Eurofound) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1365/75

 

Kontaktpersona:
Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta  direktora vietniece Ineta Vjakse (tālr.:6701570, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula 2019/1149, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulu Nr.883/2004, Nr.492/2011 un 2016/589 un atceļ Lēmumu 2016/344

2019. gada 20. jūnijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2019/1149, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulu Nr. 883/2004, Nr. 492/2011 un 2016/589 un atceļ Lēmumu 2016/344 (turpmāk – Regula).

Ar Regulu tiek izveidota Eiropas Darba iestāde, kas palīdz dalībvalstīm un Eiropas Komisijai efektīvi piemērot un īstenot Eiropas Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar darbaspēka mobilitāti un sociālās drošības sistēmu koordinēšanu. Eiropas Darba iestādes mērķis ir palīdzēt nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti visā Eiropas Savienībā un palīdzēt dalībvalstīm un Eiropas Komisijai koordinēt sociālās drošības sistēmas. Lai izpildītu mērķus Eiropas Darba iestāde veic šādus uzdevumus:

  • atvieglo piekļuvi informācijai un koordinē EURES;
  • atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, lai panāktu attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu konsekventu, efektīvu un iedarbīgu piemērošanu un izpildi;
  • koordinē un atbalsta saskaņotas un kopīgas inspekcijas;
  • veic analīzi un riska novērtējumu par darbaspēka pārrobežu mobilitātes jautājumiem;
  • atbalsta dalībvalstis ar spēju veidošanu attiecībā uz attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu efektīvu piemērošanu un izpildi;
  • atbalsta dalībvalstis nolūkā novērst nedeklarētu darbu;
  • darbojas kā mediators dalībvalstu strīdos par attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu.

Eiropas Darba iestāde savā darbībā sadarbojas ar citām institūcijām un Eiropas Savienības aģentūrām. Eiropas Darba iestādes administratīvajā un pārvaldības struktūrā ietilpst: valde, izpilddirektors un ieinteresēto personu grupa. Savukārt Valde sastāv no:

  • viena locekļa no katras dalībvalsts;
  • diviem locekļiem, kas pārstāv Komisiju;
  • viena Eiropas Parlamenta iecelta neatkarīga eksperta;
  • četriem locekļiem, kas pārstāv Eiropas Savienības līmeņa starpnozaru sociālo partneru organizācijas, vienlīdzīgi pārstāvot arodbiedrību un darba devēju organizācijas.

Vienlaikus saskaņā ar Regulu dalībvalstis izraugās vienu valsts sadarbības koordinatoru kā norīkoto valsts ekspertu darbam Eiropas Darba iestādē. Koordinatori darbojas kā valstu kontaktpunkti attiecībā uz jautājumiem, kas saņemti no viņu dalībvalstīm un kas ir saistīti ar viņu dalībvalstīm, šajā nolūkā atbildot uz minētajiem jautājumiem vai nu tieši, vai sadarbojoties ar savas valsts pārvaldes iestādēm.

Eiropas Darba iestāde atradīsies Bratislavā (Slovākijā).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regula 2019/1149, ar ko izveido Eiropas Darba iestādi, groza Regulu Nr.883/2004, Nr.492/2011 un 2016/589 un atceļ Lēmumu 2016/344

Kontaktpersona:
Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis (tālr. 67021596, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 16.janvāra regula 2019/126, ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94

2019.gada 16.janvārī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula 2019/126, ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (turpmāk – Regula). Ar Regulu tiek pārskatīta Padomes 1994.gada 18.jūlija regula Nr.2062/94 par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (turpmāk – Aģentūra) izveidi.

Aģentūras mērķis ir sniegt tehnisku, zinātnisku, juridisku un ekonomisku informāciju, kā arī kvalificētas zināšanas par darba aizsardzības jomu Eiropas Savienības institūcijām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un darba aizsardzības jomā iesaistītajiem. Savukārt Aģentūras uzdevumi ir:

  • vākt un analizēt tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par darba aizsardzību dalībvalstīs;
  • veicināt un atbalstīt sadarbību un informācijas, kā arī pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm;
  • organizēt dalībvalstu konferences un seminārus, kā arī pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm darba aizsardzības jomā;
  • nodrošināt ES institūcijas un dalībvalstis ar objektīvu tehnisko, zinātnisko, juridisko un ekonomisko informāciju, lai izstrādātu un ieviestu efektīvas politikas darbinieku aizsardzībai;
  • sniegt ieguldījumu ES stratēģiju un programmu izstrādē u.c.

Aģentūras administratīvā un pārvaldības struktūra sastāv no:

  • Valdes, kuras sastāvā no katras dalībvalsts ir viens pārstāvis no valdības, viens no darba devēju organizācijas un viens arodbiedrību pārstāvis, trīs Komisijas pārstāvji, kā arī viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments (katram pārstāvis ir iespējams nominēt arī aizvietotāju);
  • Izpildkomitejas;
  • Izpilddirektora un
  • Nacionālo kontaktpunktu tīkla.

Aģentūra atrodas Bilbao, Spānijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 16.janvāra regula 2019/126, ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94

 

Kontaktpersona:
Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte Jolanta Geduša (tālr.:67021526, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.)

 

Apakškategorijas

AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system
AUTO-imported from old system