gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  

  •  
  • Sports cilvēkiem ar invaliditāti

Sporta aktivitāšu pozitīvā ietekme izglītošanā un rehabilitācijā cilvēkiem ar invaliditāti pierādīta vairāk nekā pirms 100 gadiem. Jau 1888.gadā Berlīnē pastāvēja sporta klubi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem, tomēr tikai pēc pirmā pasaules kara fizioterapija un sporta medicīna ieguva tādu nozīmi kā ortopēdija un ķirurģija. Sporta aktivitātes cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem strauji attīstījās pēc Otrā pasaules kara, kurā ļoti daudzi bija guvuši nopietnus ievainojumus. Par invalīdu sporta pamatlicēju tiek uzskatīts neiroķirurgs Ludvigs Gutmans, kurš 1944.gadā Stokmandevilas slimnīcā Lielbritānijā atvēra Mugurkaula traumu centru. Neiroķirurga jaunajā programmā sports bija iekļauts, kā neatņemama pilnīgas rehabilitācijas daļa. Balstoties uz pozitīvo pieredzi 1948.g.28. jūlijā tika noorganizētas pirmās sacensības loka šaušanā starp 16 riteņkrēslā sēdošiem pacientiem. Ik gadu sacensību dalībnieku skaits pieauga. Pateicoties L.Gutmana entuziasmam attīstījās tādi sporta veidi kā vieglatlētika, basketbols, paukošana, snūkers, galda teniss un peldēšana. Sportistu ar invaliditāti skaits un viņu iespējas joprojām pieaug visā pasaulē.

Paralimpiskās spēles ir visaugstākā līmeņa sacensības elites sportistiem ar invaliditāti un tās ir otrs lielākais sporta pasākums pasaulē pēc olimpiādes. Tagad sacensībās piedalās cilvēki no sešām invaliditātes grupām: sportisti ar amputācijām, sportisti ar cerebrālo paralīzi, sportisti ar garīgās attīstības traucējumiem, sportisti ar redzes traucējumiem, sportisti ar mugurkaula smadzeņu traucējumiem un les autres (tulkojumā no franču valodas - pārējie), jeb sportisti, kuriem ir fiziska invaliditāte, bet kuri neietilpst nevienā no iepriekš minētajām grupām.

Vārds paraolimpiskās ir cēlies no trīs vārdu apvienošanas:  latīņu par (tāds pats, vienāds), grieķu para (blakus, tieši līdzās) un olimpisks , jo paraolimpiskās spēles tiek organizētas paralēli olimpiskajām.

Aktivitātes invalīdu sportā Latvijā ir aizsākušās salīdzinoši nesen, jo padomju varas gados visā valstī valdīja sauklis -  PSRS invalīdu nav! Tomēr neraugoties uz ļoti ierobežotajām iespējām vairāk nekā pirms 20 gadiem daži entuziasti riteņkrēslos sapulcēja ap sevi cilvēkus un paši sāka meklēt veidu, kā attīstīt dažādas treniņu aktivitātes. Par invalīdu sporta pamatlicēju mūsu valstī tiek uzskatīts Jānis Iluss, kurš pēc mugurkaula traumas pārējo dzīves daļu bija spiests pavadīt riteņkrēslā. Pateicoties viņa entuziasmam 1984.g. tika nodibināts Invalīdu sporta klubs „OPTIMISTS", kas bija pirmais un ilgu laiku vienīgais šāda veida klubs Padomju Savienībā. Jau 1986.g. ISK Optimists apvienoja vairāk nekā 250 cilvēkus un organizēja tiem gan sporta, gan kultūras apsākumus. ISK Optimists biedri tika iekļauti PSRS izlasē startam pirmajās starptautiskajās sacensībās Vācijā un Čehijā. Kopš 1989.g. Latvijas pārstāvji piedalās arī  pasaules un Eiropas čempionātos. Pēc iekļaušanās starptautiskajā apritē mūsu sportisti uzzināja par paraolimpiskajām spēlēm un radās vēlme tajās piedalīties. Lai tas būtu iespējams, bija jāizveido Invalīdu sporta federācijas un Nacionālā paraolimpiskā komiteja (LPK), kas tika nodibināta 1991.g. Kopš 1992.g. LPK  ir starptautiskās un Eiropas Paralimpiskās komitejas locekle un ir biedrību apvienība, kas apvieno 6 starptautiski atzītas sporta organizācijas. Katrā federācijā darbojas vairāki klubi dažādās Latvijas pilsētās, kopā apvienojot aptuveni 1400 sportistu. LPK darbu vada un organizē prezidents Valdis Nagobads.

Pirmo reizi mūsu komanda paralimpiādē piedalījās 1992. gadā Barselonā (Spānija), kur Latviju pārstāvēja 2 sportisti: Armands Lizdovskis un Aldis šūpulnieks, kur tika iegūta 5.vieta trīssoļlēkšanā un 8. vieta diska mešanā. Pirmo reizi ziemas spēlēs  Latvija tika pārstāvēta 1994.gadā Lillehammerē (Norvēģija), kur piedalījās tikai viens mūsu sportists A.Šūpulnieks slēpošanā. 1996.g. Atlantā (ASV) piedalījās jau 5 Latvijas sportisti. Pirmās paraolimpiskās spēles, kurās Latvija ieguva medaļu bija Sidneja (Austrālija) 2000.gadā. Piedalījās 5 sportisti un medaļas Latvijai izcīnīja Aigars Apinis, iegūstot 3. vietu divās disciplīnās: lodes grūšanā un diska mešanā. Bronzas medaļu tāllēkšanā savās trešajās paraolimpiskajās spēlēs izcīnīja A.Ližbovskis. Uz 2004.gada Atēnu paralimpiādi devās 7 Latvijas sportisti. Kopumā atkal tika izcīnītas 3 medaļas: A.Apinim zelts diska mešanā, E.Bergam sudrabs lodes grūšanā un bronza diska mešanā. Ziemas spēlēs Latvijas komanda piedalījās Turīnā 2006.gadā, kad mūsu valsti pārstāvēja M.Nimrots kalnu slēpošanā.

2008.gada 19.septembrī Latvijas sportisti atgriezās no XIII Paralimpiskajam spēlēm Pekinā

Latvijas Paralimpiskā vienība 19.09. atgriezās no Pekinas 2008. gada Paralimpiskajam spēlēm. Uz Paralimpiskajam spēlēm Pekinā kopumā devās 17 sportisti un 9 Latvijas Paralimpiskās komitejas oficiālie pārstāji (treneri, fizioterapeiti un Paralimpiskās komitejas amatpersonas). Latvija tika pārstāvēta tādos sporta veidos kā vieglatlētika, sēdvolejbols, džudo, poverliftings. Paralimpiskās vienības sportistu izcīnītās vietas ir sekojošas:

Vieglatlētika

Aigars Apinis disks - 1. vieta, lode - 2. vieta

Edgars Bergs disks - 5. vieta, lode - 2. vieta

Ingrīda Priede disks - 6. vieta, lode - 17.vieta.

Liene Gruzīte - šķēps 15.vieta, lode 18.vieta, 100m - priekšskrējiens

Poverliftings - Aigars Višņevskis /svarcelšana guļus/ - 9.vieta, Džudo - Kaspars Biezais- priekšsacīkstes.

Sēdvolejbols-   Latvijas   izlase   ieguva   7.vietu

Ināra Barkāne                                                                Una Dzalba

Irina Jermoļenko                                                             Diāna Ivanova

Žanna Škutāne                                                               Olga Jegorova

Nellija Rūsiņa                                                                 Linda Sila

Oksana Gromova                                                               Līga Kārliete

Ivonna Gailīte

Paralimpiskās komitejas oficiālie pārstāvji                    Kristaps Kotāns - Sēdvolejbola izlases treneris

Valdis Nagobads - LPK prezidents, delegācijas                 Jeļena Strautiņa - Sēdvolejbola komandas

vadītājs                                                                          masiere

Aldis Sūpulnieks - LPK ģenerālsekretārs,                         Gunta Ozoliņa - Paralimpiskās vienības pārējo

Vieglatlētikas izlases treneris                                          sporta veidu masiere

Maija Ukstiņa - Vieglatlētikas izlases trenere

Andrejs Pimenovs - Džudo treneris

Vita Kotāne - Sēdvolejbola izlases galvenā trenere

Paralimpiskajās spēlēs Pekinā piedalījās 147 valstu sportisti (kopējais atlētu skaits sasniedza 4100), 2350 delegāciju pārstāvji. Paralimpiskās spēles atspoguļoja, aprakstīja 5800 žurnālisti no 120 Pasaules valstīm. Paralimpiskās spēles pirmo reizi organizēja Starptautiskā Paralimpiskā komiteja kopā ar Starptautisko Olimpisko komiteju. Brīvprātīgo skaits, kas asistēja un palīdzēja, sasniedza 8000 cilvēku. Starptautiskie sponsori un atbalstītāji bija tie paši, kas bija Olimpiskajās spēlēs. Sportisti un delegāciju pārstāvji dzīvoja Paralimpiskajā ciematā, kurš vēl pirms dažām dienām saucās Olimpiskais ciemats. Paralimpiskajās spēlēs sportisti sacentās 15 sporta veidos, tika izcīnīti 300 medaļu komplekti. Pirmajās vietās komandu vērtējumā pēc iegūtajām medaļām - Ķīna, Lielbritānija, ASV, Krievija, Ukraina, Austrālija. Latvija ar izcīnītajām trijām medaļām (zelta un divām sudraba) ieguva augsto 45.vietu. Pavisam medaļas ieguva 75 valstu pārstāvji. Lietuvai bija divas sudraba medaļas, Igaunijai viena bronzas godalga. 

Latvijas Paralimpiskās vienības starts, vērtējot mūsu komandas iespējas, materiālo atbalstu, tehnisko nodrošinājumu - jāvērtē par ļoti labu. Ieguldītais darbs treniņu procesā nesa savus augļus. Pateicoties Valsts budžeta LR Izglītības un Zinātnes Ministrijas, Labklājības Ministrijas, labvēļu, sponsoru, sportistu pašvaldību, sporta un rehabilitācijas iestāžu atbalstam Latvijas vārds pasaulē ir izskanējis skaļi, skanīgi un pārliecinoši.

 

parolimpiesi.jpg - 262.22 KB