gerbonis
Labklājības ministrija
Vājredzīgajiem - Lielie burti
  •  
  •  
  •  

 

Pašvaldības sociālā dienesta kompetence

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.942 4.punktā noteikto asistenta pakalpojumu nodrošina personas deklarētās dzīvesvietas sociālais dienests. Sociālā dienesta pienākums ir organizēt asistenta pakalpojumu pašvaldībā tā, lai asistenta pakalpojuma saņēmējs pakalpojumu saņemtu savlaicīgi, noteiktajā apjomā un atbilstošā kvalitātē. Nodrošināt asistenta pakalpojumu atbilstošā kvalitātē, šajā gadījumā nozīmē organizēt pakalpojuma sniegšanu tādā līmenī, kas atbilst asistenta pakalpojumu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un klienta vajadzībām pēc šī pakalpojuma. Sociālais dienests ir atbildīgs par tādu iesniegumu (jautājumu) izskatīšanu, kas saistīti ar normatīvo aktu prasībām un klienta vajadzībām neatbilstoša asistenta pakalpojuma sniegšanu.

Asistenta pakalpojumu pašvaldībā nodrošina tās pašvaldības sociālais dienests, kurā deklarēta personas ar invaliditāti (asistenta pakalpojuma saņēmēja) dzīvesvieta.

Ja persona ar invaliditāti, deklarējot dzīvesvietu, uz noteiktu laiku ir norādījusi papildu adresi citas pašvaldības administratīvajā teritorijā (Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8.panta ceturtā daļa) un faktiski šajā adresē dzīvo, tai ir tiesības vērsties ar iesniegumu tās pašvaldības sociālajā dienestā, kur persona dzīvo faktiski. Pašvaldības sociālajam dienestam ir jāizvērtē situācija un jālemj par personai izdevīgāko risinājumu (pārsūtīt iesniegumu atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai vai lemt par asistenta pakalpojuma piešķiršanu). Situācijā, ja tiek pieņemts lēmums piešķirt asistenta pakalpojumu, tad pirms pakalpojuma piešķiršanas, kā arī pakalpojuma saņemšanas laikā pašvaldības sociālajam dienestam ir jāpārliecinās, ka persona ar invaliditāti par attiecīgo periodu nesaņem asistenta pakalpojumu arī citā pašvaldībā. Sociālais dienests var lūgt no personas rakstisku apliecinājumu, ka viņa nepieprasīs asistenta pakalpojumu vairākās pašvaldībās vienlaicīgi.

Pašvaldības sociālais dienests mēneša laikā no iesnieguma un papildu dokumentu saņemšanas veic šādas darbības:

  • izskata iesniegumu un papildu pievienotos dokumentus;
  • Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās, vai personai ir spēkā esošs atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību vai īpašas kopšanas nepieciešamību (ja pakalpojums tiek pieprasīts bērnam ar invaliditāti);
  • pieprasa papildu informāciju no citām institūcijām, ja tas ir nepieciešams;
  • izvērtē asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzības pēc konkrēta asistenta pakalpojuma apjoma, mobilitāti un sabiedriskās darbības, izvērtē personas iesaisti pasākumos atbilstoši MK noteikumu Nr.942 1.pielikumā noteiktajiem kritērijiem (šo izvērtējamu neveic, ja tiek konstatēts, ka personai nav izsniegts atzinums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību vai īpašas kopšanas nepieciešamību (ja pakalpojums tiek pieprasīts bērnam ar invaliditāti));
  • pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pakalpojumu vai par pakalpojuma piešķiršanu, nosakot:
    • asistenta pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā);
    • asistenta pakalpojuma ilgumu (vienreizējs, uz vienu mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz kārtējā gada beigām vai vienu gadu);
  • 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē asistenta pakalpojuma pieprasītāju par minētā lēmuma pieņemšanu;
  • slēdz līgumu ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju (gan fizisku personu, gan juridisku personu) par asistenta pakalpojuma sniegšanu konkrētai personai, līgumā nosakot pakalpojuma apjomu, sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus, atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu (MK noteikumu Nr.942 14.punkts);
  • kontrolē ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju noslēgtā līguma saistību izpildi;
  • izvērtē tiesisko attiecību veidu ar izvēlēto pretendentu asistenta nodarbināšanai (slēgt darba vai uzņēmuma līgumu, vai līgumu ar juridisku personu, nosaka piemaksu esošajiem darbiniekiem par papildus pienākumu izpildi);
  • veic aprēķinu par sniegtā pakalpojuma izpildi, lai nodrošinātu samaksu par asistenta pakalpojuma sniegšanu.

Lai apzinātu asistenta pakalpojuma saņēmēja vajadzības, iespējas un pieejamos resursus, t.sk. personas ar invaliditāti spēju izmantot asistenta pakalpojumu konkrētā situācijā, sociālajam dienestam ir jānovērtē persona. Sociālā dienesta atbildīgā persona par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sadarbībā ar asistenta pakalpojuma pieprasītāju izvērtē, cik persona ar invaliditāti ir aktīva, tās iesaisti pasākumos atbilstoši MK noteikumu Nr.942 1. pielikumā minētajiem kritērijiem un nepieciešamo asistenta pakalpojuma apjomu. Veicot minēto izvērtējumu, ieteicams vadīties pēc Labklājības ministrijas sagatavotajiem ieteikumiem  asistenta pakalpojuma piešķiršanai: personas vajadzību, darbību un sociālās funkcionēšanas spēju novērtēšana.

Saite: http://www.lm.gov.lv/upload/invaliditate/1/klientu_vertesana_asistenta_pak_130617.pdf

Ja atbilstoši sociālo pakalpojumu sniegšanu reglamentējošajiem tiesību aktiem, citu pakalpojumu piešķiršanai, personai ir jāizvērtē nepieciešamība izstrādāt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu un šāda izvērtēšana ir veikta, tās rezultātus sociālais dienests var ņemt vērā, lemjot arī par asistenta pakalpojuma piešķiršanu.

Sociālajam dienestam ir pienākums atteikt asistenta pakalpojumu pašvaldībā, ja persona vēlas iesaistīties pasākumos, kas nav minēti Noteikumu Nr.942 1.pielikumā.

Ja personas ar invaliditāti izvērtējuma rezultātā sociālais dienests konstatē, ka persona ar invaliditāti spēj pārvietoties ārpus mājokļa bez asistenta palīdzības vai nespēj pārvietoties arī ar asistenta atbalstu, sociālajam dienestam ir jālemj par atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu. Atteikuma iemesliem vienmēr ir jābūt pamatotiem, pietiekamiem un pierādāmiem. Par pierādījumiem atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam var kalpot personu paskaidrojumi, liecinieku liecības, ekspertu slēdzieni, kā arī rakstveida pierādījumi (piemēram, sociālā darbinieka veiktais individuālais personas ar invaliditāti novērtējums, apsekošanas akti personas dzīvesvietā, citi dokumenti, kuros atspoguļoti konstatētie fakti, arī audio un video materiāli). Pierādījumu veidi un apjoms katrā gadījumā ir nosakāmi individuāli. Lēmuma pieņemšanas procesā sociālais dienests ievēro Administratīvā procesa likuma normas.

Lai pārliecinātos par līguma saistību izpildi, sociālais dienests no asistenta un asistenta pakalpojuma sniedzēja, kas ir juridiska persona, papildu pakalpojuma uzskaites lapai var pieprasīt arī citus apliecinājuma dokumentus, kas nodrošina sociālā dienesta ieskatā pietiekamu un ticamu informāciju par asistenta pakalpojuma sniegšanu, ja pakalpojuma uzskaites lapā norādāmā informācija šādu ticamību nodrošina. Lai asistents vai asistenta pakalpojuma sniedzējs - juridiska persona zinātu, ar kādiem dokumentiem ir jāatskaitās par asistenta pakalpojuma sniegšanu, un pakalpojuma sniegšanās gaitā netiktu mainīts viedoklis par to, kā pierādāma katra konkrētā darbība, asistenta pakalpojuma pieprasītājam, asistenta pakalpojuma sniedzējam un sociālajam dienestam par apliecinājuma dokumentiem ir jāvienojas pirms pakalpojuma uzsākšanas, šo vienošanos noformējot rakstiski. Gadījumos, kad sociālais dienests uzskata par nepieciešamu pieprasīt šādus papildu apliecinājuma dokumentus par līguma saistību izpildi, jāpievērš īpaša uzmanība normatīvajos aktos noteiktajam par privātās dzīves neaizskaramības principu ievērošanu.

Pakalpojuma uzskaites lapai nav noteikta vienota forma vai saturs. Katra pašvaldība ir tiesīga izstrādāt pakalpojuma uzskaites lapu atbilstoši tās vajadzībām un asistenta pakalpojuma nodrošināšanas īpatnībām konkrētā pašvaldībā.

Pašvaldības sociālais dienests, asistenta pakalpojuma pieprasītājs un asistents individuāli vienojas par atskaišu dokumentu iesniegšanas veidu (klātienē, pa pastu vai elektroniski) un norēķinu kārtību.

Ja asistenta pakalpojuma nodrošināšanas gaitā sociālais dienests konstatē, ka asistents ir veicis pārkāpumu, kurā saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, sociālais dienests informē Labklājības ministriju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

 Sociālais dienests sniedz šādu informāciju:

  • informē par pārkāpuma raksturu;
  • norāda nepamatoti apmaksāto pakalpojuma stundu skaitu un naudas summu (bruto alga, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, transporta izdevumus (ja tādi ir izmaksāti), administrēšanas izmaksas);
  • norāda pārkāpuma periodu;
  • citu nozīmīgu informāciju.

Kopā ar minēto informāciju sociālais dienests Labklājības ministrijā iesniedz visus pierādījuma dokumentus par iespējamu noziedzīgo nodarījumu.

Sociālais dienests atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369.pantam var arī pats vērsties par kriminālprocesa norisi atbildīgajā iestādē (pamatā tā būs Valsts policija), lūdzot uzsākt kriminālprocesu. Šādā gadījumā pierādījuma dokumentus  sociālais dienests iesniedz par kriminālprocesa norisi atbildīgajai iestādei, bet Labklājības ministrijā iesniedz iepriekš norādīto informāciju par iespējamu noziedzīgu nodarījumu.

Visa kriminālprocesa norises gaitā sociālais dienests sadarbojas ar Labklājības ministriju un sniedz visu lietā nepieciešamo informāciju.

Slēdzot līgumus par asistenta pakalpojuma sniegšanu, līguma sadaļā par atbildību ieteicams iekļaut informāciju, ka noziedzīga nodarījuma gadījumā vainīgajai personai iestājas Krimināllikumā  noteiktā atbildība, piemēram, par nepatiesas informācijas sniegšanu, dokumentu viltošanu u.tml.

Ikmēneša pārskats par finanšu izlietojumu asistenta pakalpojuma nodrošināšanai (MK noteikumu Nr.942 2.pielikums) un darba devēja ziņojums Valsts ieņēmumu dienestam par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī iepriekš minētā pārkāpuma sakarā nav jāprecizē. Minētais pārskats par finanšu izlietojumu, kā arī darba devēja ziņojums Valsts ieņēmumu dienestam var tikt precizēts tikai pēc tiesas lēmuma attiecīgajā lietā.

Ja asistenta pakalpojuma pienākumus veic pusaudzis (Darba likuma izpratnē), tad pašvaldības sociālais dienests maksā asistenta atalgojumu atbilstoši minimālajai stundas tarifa likmei normāla darba laika ietvaros, aprēķinā ņemot vērā, ka pusaudzis strādā 5 darba dienu nedēļu un 35 stundas nedēļā. Nodarbinot pusaudzi, ir jāņem vērā Darba likumā, Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.206 “Noteikumi par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt pusaudžus, un izņēmumi, kad nodarbināšana šajos darbos ir atļauta saistībā ar pusaudža profesionālo apmācību”, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktās normas.

Pašvaldības sociālā dienesta tiesības:

  • nepieciešamības gadījumā (liels attālums, slikta satiksme, citas objektīvas vajadzības) palielināt MK noteikumu Nr.942 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu, pamatojot to, un, nepārsniedzot noteikto asistenta pakalpojuma maksimālo stundu skaitu - 40 stundas nedēļā;
  • samazināt asistenta pakalpojuma apjomu atkarībā no tehniskā palīglīdzekļa veida izmantošanas;

Pašvaldība ir tiesīga paaugstināt atlīdzību asistentam, finansējot asistenta atlīdzības un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu starpību no pašvaldības budžeta.

Finanšu līdzekļus, kas paredzēti administrēšanas izdevumu segšanai, pašvaldības sociālais dienests novirza:

  • darbinieku, kas ir iesaistīti asistenta pakalpojuma nodrošināšanā, atlīdzības izdevumiem;
  • darba vietas ierīkošanai darbiniekiem;
  • telpu īres un apsaimniekošanas izdevumiem, komunālajiem maksājumiem;
  • biroja, kancelejas preču (t.sk. biroja tehnikas un aprīkojuma) iegādei;
  • transporta izdevumiem, kas saistīti ar līgumsaistību izpildi un asistenta pakalpojuma kvalitātes kontroli;
  • citām vajadzībām, kas saistītas ar asistenta pakalpojuma pašvaldībā administrēšanu.

Lai nodrošinātu finanšu līdzekļu caurskatāmību, pašvaldības sociālais dienests var sagatavot izdevumu tāmes par asistenta pakalpojuma administrēšanas izdevumu izlietojumu.