darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Bērnu līdzdalības novērtējums Latvijā tiesiskais regulējums un prakse bērnam būtiskajās dzīves jomās | 07.12.2017.

Aicinājums medijiem

Labklājības ministrija sadarbībā ar Tiesībsarga biroju, biedrību "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" un Eiropas Padomi organizē diskusiju "Bērnu līdzdalības novērtējums Latvijā - tiesiskais regulējums un prakse bērnam būtiskajās dzīves jomās". Aicināti pievienoties arī mediju pārstāvji.

Norises vieta: Tiesībsarga birojs, Baznīcas iela 25, Rīga, 4.stāvs, konferenču telpa

Norises laiks: 2017. gada 12.decembris, otrdiena, plkst.13.00-17.00

13:00 Atklāšana un ievadvārdi

Labklājības ministrijas pārstāve: ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka
Tiesībsarga biroja pārstāvis: Tiesībsargs Juris Jansons

13:10 Bērnu līdzdalības novērtējums Latvijā - nacionālais ziņojums

Pētījuma rezultātu prezentēšana par bērnu līdzdalības novērtējumu, kas veikts, izmantojot Eiropas Padomes metodoloģiju (Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīku)
Latvijas Bērnu labklājības tīkla koordinatore Daiga Eiduka

14:00 Jautājumi un atbildes

14.20 Kafijas pauze. Runātāju intervijas mediju pārstāvjiem.

14:40 Iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai - diskusijas moderētās darba grupās.

Kopīga diskusija par iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanai  attiecībā uz bērna tiesību izteikt viedokli nodrošināšanu

1. Bērnu līdzdalība skolā- skolēnu iespējas piedalīties mācību procesa, satura un skolas ikdienas līdzveidošanā

2. Bērns tieslietu sistēmā - cik atbalstoša, saprotama un atbilstoša bērnam vajadzībām tā ir? (administratīvā, kriminālprocesa un civilprocesa ietvaros)

3. Bērns kā pašvaldību pakalpojumu (sociālajā, izglītības, sporta, kultūras, veselības u.c. jomās) lietotājs - atgriezeniskās saiknes nodrošināšana.

4. Bērnu/jauniešu darba grupa par nacionālo ziņojumu kopumā.

Dalībnieki: jaunieši vecumā no 13 - 17.gadiem

16:30 Rezultāti no darba grupu diskusijām, jautājumi un atbildes

17.00 Semināra noslēgums

 

Biedrība „Latvijas bērnu labklājības tīkls" veicis pētījumu par to, cik draudzīga un saprotama bērnam ir dažādo valsts un pašvaldības institūciju veidotā sistēma Latvijā un kādas ir bērnu iespējas tajā līdzdarboties: saņemt sev būtisko informāciju saprotamā un draudzīgā veidā, tikt uzklausītiem un piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas tiešā veidā attiecas uz bērnu dzīvi. Izpētē uzsvars tika likts uz jomām, kuras bērnu ikdienas dzīvē ir visbūtiskākās - ģimene, skola kā arī saskaroties ar valsts un pašvaldības institūcijām, tai skaitā saņemot dažādus pakalpojumus vai nonākot saskarē ar tieslietu sistēmu, bāriņtiesām vai sociālās aprūpes iestādēm. 

Pētījums projekta "Eiropas Padomes Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīka ieviešana" ietvaros tika īstenots no 2017. gada aprīļa līdz decembrim sadarbībā ar Eiropas Padomi (EP) un Labklājības ministriju (LM). Projektu pētījuma veikšanai līdzfinansēja Labklājības ministrija un Eiropas Padome. 

Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīks balstās uz ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pantu, kurā nostiprinātas bērna tiesības uz līdzdalību. Tā pamata mērķis ir palīdzēt institūcijām un organizācijām atklāt izaicinājumus, lai praksē varētu pilnvērtīgi nodrošināt bērnu līdzdalību. Tas palīdz arī veidot vienotu izpratni par bērna līdzdalību dažādu nozaru profesionāļu un politikas veidotāju starpā. Tas arī veicina informētību un izpratni par to, ka bērna līdzdalība nav tikai formāla tiesību norma, bet tās pamatideja un mērķis ir jau no mazotnes palīdzēt bērnam attīstīties un veicināt viņa spēju formulēt un izteikt savu viedokli, izrādīt iniciatīvu un gūt pārliecību par savām spējām ietekmēt savu dzīvi un uzņemties atbildību par paša pieņemtajiem lēmumiem. 

Bērnu līdzdalības novērtēšanas rīks ietver nozaru normatīvu un politikas plānošanas dokumentu analīzi, kā arī fokusgrupu diskusijas ar bērniem vecumā no 12 līdz 18 gadiem, lai noskaidrotu bērnu pieredzi. Fokusgrupu diskusijās tika iekļauti 162 bērni no vispārējās izglītības skolām, speciālajām internātskolām, bērnu aprūpes institūcijām un nepilngadīgo ieslodzījuma vietām. Aptvertas arī tādas bērnu grupas kā bērni ar īpašām vajadzībām, romu tautības bērni, kā arī bērni no sociālā riska ģimenēm. Tika intervēti arī dažādu jomu un nozaru speciālisti par viņu pieredzi un skatījumu uz bērnu līdzdalības tiesību nodrošināšanu Latvijā. 

Bērniem tika uzdoti dažādi jautājumi, tai skaitā, par viņu kopējo izpratni par līdzdalības tiesībām un ar to saistītajām citām tiesībām. Bērnu atbildēs gūts apliecinājums, ka skolās bērniem tiek mācīts par bērnu tiesībām. Tomēr kā kopīgu iezīmi var atzīmēt, ka bērniem trūkst izpratnes par to, kādēļ tiesības ir būtiskas un kāda ir to praktiskā nozīme. Kā pozitīvu faktu var atzīmēt to, ka bērni, runājot par tiesībām, vienmēr minēja arī pienākumus. Tomēr, bērni uzskata, ka „tiesības uz savām tiesībām" ir jānopelna. Kā piemēru var minēt bērnu izteikumus, ka „lai bērns varētu izteikt savu viedokli, viņam ir jābūt drošam, ka tas ir pareizs" vai „bērnam jābūt juridiskām zināšanām". Bērnu domas arī bieži dalījās par to, vai bērnam būtu nepieciešama īpaša aizsardzība un tiesības. 

Apkopojot bērnu teikto, kā vienojoša iezīme atklājas tas, ka bērniem nav skaidra priekšstata, ko nozīmē līdzdalība un kā tā viņu ikdienas dzīvē varētu tikt īstenota. Jāatzīmē, ka sākotnēji iztaujāti par savām līdzdalības iespējām skolā, ārpusģimenes aprūpes institūcijā vai citā sev ikdienišķā dzīves vidē bērni parasti tās novērtēja kā ļoti labas. Tomēr pēc konkrētu jautājumu uzdošanas un savstarpējas diskusijas bērni mainīja savu vērtējumu un atzina, ka, lai arī normatīvajos aktos un citos dokumentos noteikts, ka bērniem pastāv līdzdalības iespējas (piemēram, skolā - skolēnu pašpārvalde), bērni tomēr pārsvarā netiek iesaistīti sev būtisku jautājumu izlemšanā. Kā piemēru var minēt bērnu niecīgās iespējas ietekmēt skolas ikdienu vai mācību procesu, tostarp fakultatīvo mācību priekšmetu izvēli, skolas un klašu iekārtojumu, mājas darbu apjomu, skolas pusdienu piedāvājumu vai arī skolas iekšējās kārtības noteikumus. Bieži izskanēja viedoklis „skolā mums daudz ko jautā un uzklausa, bet neņem pēc tam vērā" kā arī "kāda jēga teikt, jo tāpat jau tas neko nemainīs". Kā liecina bērnu atbildes, bērnu viedoklis pārsvarā tiek jautāts par skolas un klases pasākumiem vai ekskursijām, kas ir pozitīvi, tomēr neiekļauj bērnu viedokļu noskaidrošanu par daudz būtiskākiem jautājumiem. Arī skolēnu pašpārvaldes pārsvarā darbojas kā „pasākumu organizēšanas aģentūras", nevis tiek iesaistīti skolēniem būtisku jautājumu risināšanā. 

Kopumā spilgti jūtama bērnu neticība, ka viņi ar savu viedokli var ietekmēt pieaugušo lēmumus, procedūras vai darbības attiecībā uz situācijām ārpus savas ģimenes. Arī ģimenē bērnu iesaiste lēmumu pieņemšanā, tostarp jautājumos par to, kuru skolu vai pulciņus apmeklēt, kādu apģērbu vai matu sakārtojumu izvēlēties u.tml., kā var secināt pēc bērnu izteikumiem, notiek ļoti atšķirīgi. Tomēr kopumā pozitīvāk bērni novērtēja līdzdalības iespējas ģimenē. Tajā pašā laikā ne visi bērni vēlējās atklāti runāt par iespējām piedalīties lēmumu pieņemšanā savā ģimenē. Tas, iespējams, varētu liecināt, ka šo bērnu viedokļa uzklausīšana ģimenē tikusi veicināta mazākā mērā. 

Salīdzinot dažādas bērnu grupas un viņu iespējas ietekmēt savu ikdienu, ir acīmredzams, ka bērniem speciālajā internātskolā, bērnu namā vai nepilngadīgo ieslodzījuma vietā ir daudz mazākas iespējas ietekmēt savu ikdienas dzīvi, tostarp ēdiena, apģērba, istabas biedru un skolas izvēli kā arī citus bērna dzīvei būtiskus jautājumus. Arī, pieņemot tādus bērna dzīvei izšķiroši svarīgus lēmumus kā par bērna ārpusģimenes aprūpe vai adopcija, ir secināms, ka bieži nepietiekami tiek uzklausīts un ņemts vērā bērna viedoklis, kā arī bērnam saprotami izskaidrots iemesls viņa šķiršanai no ģimenes, tālākais process un tā praktiskā ietekme uz bērna dzīvi. Tas arī zināmā mērā apstiprina pētījuma intervētās ekspertes teikto, ka bērns šādās situācijās [ārpusģimenes aprūpes vai adopcijas procesā] ļoti bieži ir kā „objekts, čemodāns", ko no vienas vietas nogādā uz otru vietu, īpaši necenšoties viņam skaidrot situāciju vai izzināt viņa viedokli. Tas attiecās gan uz bērnu nogādi uz krīzes centru vai uz kādu no sociālās aprūpes vai rehabilitācijas iestādēm. 

Vērtējot, vai un kādā veidā valsts vai pašvaldības pakalpojumu sniedzēji iesaista bērnus pakalpojumu novērtēšanā, piemēram, ārstniecības iestādēs, bibliotēkās, sporta klubos, dienas centros, biedrība secina, ka bērnu iesaistīšana pakalpojumu novērtēšanā nav izplatīta prakse Latvijā, vismaz ne publiskajā sektorā. Kā viens no iemesliem varētu būt tas, ka bērns netiek uzskatīts par personu ar pilnām rīcības spējām, jo nav pilngadīgs. 

Bērni kā būtiskākos ieguvumus no dalības fokusgrupu diskusijās minēja plašāka skatījuma un izpratnes gūšanu par savām tiesībām uz līdzdalību. Bērni atzīmēja, ka tiesību uz līdzdalību tēma ir viņiem aktuāla. Bērni pozitīvi novērtēja iespēju tikt uzklausītiem un izteikties par jautājumiem, kuros, saskaņā ar bērnu teikto - ikdienā pieaugušie parasti bērniem nejautā viedokli.


Pētījuma veicējs: Latvijas Bērnu Labklājības tīkls

Kontaktiem: info@bernulabklajiba.lv 

Daiga Eiduka, Tel: 29205717
Adrese: Zemitāna laukums 5, Rīga, LV-1006
Vairāk par mums: www.bernulabklajiba.lv

Kontaktpersona komunikāciju jomā: 

Iveta Pavziniuka, Tel: 26336227

 

 

Izmaiņas sociālajā jomā 2018. gadā | 06.12.2017.

No 2018. gada 1. janvāra:
  •  Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 430 eiro.
  • 2018. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām" piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2018. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2018. gada septembrim.
  • Tiesības uz slimības pabalstu būs cilvēkiem, kuriem būs noteikts kvalifikācijas periods, t.i., sociālās apdrošināšanas iemaksas veiktas ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā vai 6 mēnešus pēdējos 24 mēnešos. Kvalifikācijas periods neattieksies uz darbnespējas lapām A, kuras apmaksā darba devējs, kā arī uz gadījumiem, kad tiek kopts slims bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu.
  • Ja darbnespēja būs iestājusies nodarbinātības periodā, slimības pabalstu izmaksās 30 kalendārās dienas pēc tam, kad cilvēks zaudējis darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu.
  • Vecāku pabalsta saņēmējiem, kuriem kalendārajā mēnesī ir ienākumi kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, pabalstu par visu šo kalendāro mēnesi izmaksās 30 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
  • Tiek palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (turpmāk - VSAOI) par 1 procentpunktu - attiecīgi palielinot par 0,5 procentpunktiem VSAOI likmi darba ņēmējam un par 0,5 procentpunktiem darba devējam. VSAOI likme tiek palielināta, jo tiek ieviesta veselības apdrošināšana. Tādejādi darba ņēmēji tiks pakļauti arī veselības apdrošināšanai, kas nozīmē, ka šiem darba ņēmējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
  • Izmaiņas VSAOI veikšanas kārtībā pašnodarbinātajiem ar ienākumu mēnesī līdz minimālajai algai un ar ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu:

- pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem būs jāveic VSAOI 5% (pensiju apdrošināšanai). Ja pašnodarbinātā ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt;

- pašnodarbinātajiem, kuru ienākums mēnesī sasniedz un pārsniedz minimālās algas apmēru, no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru, būs jāveic VSAOI vispārējā apmērā (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15% un persona ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai) un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, būs jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai);

- pašnodarbinātajiem, kuri gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un, kuru ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, VSAOI (2018. gadā VSAOI likme vispārējā gadījumā pašnodarbinātajam 32,15%) būs jāveic no brīvi izraudzīta objekta, kas nav mazāks par minimālās algas apmēru. VSAOI būs jāveic kā līdz šim - par iepriekšējo ceturksni līdz sekojošā mēneša 15.datumam. Savukārt no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta, VSAOI 5% apmērā būs jāaprēķina par visu kalendāra gadu (visa gada ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas un visa gada izdevumu, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, starpība) un jāveic VSAOI 5% apmērā (pensiju apdrošināšanai) par iepriekšējo gadu līdz kārtējā gada 15.aprīlim.

  • Izmaiņas autoratlīdzību izmaksātājiem un saņēmējiem:
- autoratlīdzības izmaksātājam no saviem līdzekļiem no autoratlīdzības (bruto) 5% apmērā būs jāveic VSAOI (pensiju apdrošināšanai par autoratlīdzības saņēmēju). Autoratlīdzības izmaksātājam 5% VSAOI maksājums nav jāpiemēro par autoratlīdzības saņēmēju, kuram noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir piešķirta vecuma pensija, pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, kā arī par autortiesību mantiniekiem un citu autortiesību pārņēmējiem;

- ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs un alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības kā pašnodarbinātajam VSAOI nav jāveic (neatkarīgi no saņemtā autoratlīdzības apmēra);

- ja autoratlīdzības saņēmējs paralēli ir darba ņēmējs, bet alga viņam pie viena vai vairākiem darba devējiem kopā nesasniedz minimālās algas apmēru, tad no autoratlīdzības, ja to ienākums mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, ir jāveic VSAOI kā pašnodarbinātajam.

  • Izmaiņas VSAOI objektā profesionālajiem sportistiem - profesionālā sportista VSAOI objekts ir divas minimālās mēnešalgas. Ja profesionālā sportista alga būs mazāka par divām minimālajām mēneša algām, tad sportista darba devējam par saviem līdzekļiem būs pienākums veikt VSAOI starpību.
  • No valsts budžeta uzsāks finansēt divus jaunus psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumus: psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar onkoloģisku slimību un to ģimenes locekļiem.
  • Pabalsts audžuģimenei bērna uzturam līdz sešu (ieskaitot) gadu vecumam būs 215 eiro, bet bērnam vecumā no septiņiem līdz 17 (ieskaitot) gadiem - 258 eiro (līdz šim - attiecīgi 95 un 114 eiro).
  • Atlīdzība audžuģimenei par pienākumu pildīšanu būs atkarīga no aprūpē esošo bērnu skaita. Par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu atlīdzības apmērs mēnesī būs vienāds ar bērna kopšanas pabalsta apmēru personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam, jeb 171 eiro. Ja audžuģimenē ievietoti divi bērni, atlīdzības apmērs būs 222 eiro, bet ja trīs un vairāk bērnu - 274 eiro (līdz šim - 113,83 eiro neatkarīgi no audžuģimenē esošo bērnu skaita). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2018. gada 1. janvāra pārrēķinās atlīdzības apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 31. jūlijam.
  • Tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu) par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu un nav sociāli apdrošinātas (piemēram, nav darba ņēmēji vai pašnodarbinātie).
  • Palielināta atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi sociāli apdrošinātām personām, kuras aprūpē bērnu līdz 8 gadu vecumam, - atlīdzības apmērs būs 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Pārējiem saņēmējiem atlīdzību maksās esošajā apmērā - 171 eiro. Ja adoptētājs aprūpēs vienlaikus vairākus bērnus, par nākamo piešķirs piemaksu 171 eiro apmērā.
  • Tiek saglabāti esošie ģimenes valsts pabalstu apmēri un bērnu kārtas skaitļa noteikšanas principi, kad ņem vērā visus pabalsta saņēmēja bērnus. Līdz ar to arī nākamgad ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē būs 11,38 eiro, par otro bērnu - 22,76 eiro, par trešo bērnu - 34,14 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - 50,07 eiro mēnesī. No 2018. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalstu maksās līdz bērna 20 (šobrīd - līdz 19) gadu vecuma sasniegšanai, kamēr mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Tāpat no nākamā gada 1. janvāra pabalstu maksās arī par bērnu, kas atbilstoši valsts vai pašvaldību finansēto vietu skaitam uzņemts profesionālās izglītības programmās un saņem stipendiju. Lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods, proti, VSAA no 2018. gada 1. janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.
  • Līdz gada beigām (31. decembrim) tiks nodrošināta valsts mērķdotācija piemaksai pie mēnešalgas tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri ir darba attiecībās ar attiecīgo pašvaldības domi vai sociālo dienestu un kuri strādā ar ģimenēm un bērniem pašvaldību sociālajos dienestos.

No 2018. gada 1. marta

  • Tiks nodrošināta lielāka finansiālā atbalsta sniegšanu ģimenēm, kurās ir ne mazāk, kā divi bērni, un papildus esošajai ģimenes valsts pabalsta sistēmai darbosies jauns atbalsta mehānisms - piemaksa. Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu apmērs par diviem bērniem būs 10 eiro mēnesī, par trīs bērniem - 66 eiro mēnesī. Par katru nākamo bērnu piemaksas apmērs būs par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē. Tas nozīmē, ka par četriem bērniem piemaksa būs 116 eiro mēnesī; par pieciem bērniem - 166 eiro mēnesī; par sešiem bērniem - 216 eiro mēnesī; par septiņiem bērniem - 266 eiro mēnesī u.tml. Lai VSAA varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA aprēķinās piemaksas apmēru par periodu no 2018. gada 1. marta un izmaksās to ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim.

No 2018. gada 1. aprīļa:

  • Stāsies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

No 2018. gada 1. jūlija:

  • Paaugstinās piemaksas apmēru par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, līdz 1,5 eiro (līdzšinējo viena eiro vietā) cilvēkiem, kuriem līdz 1995. gada beigām bija sasniegts vecuma pensijai nepieciešamais vecums un piešķirta vecuma vai invaliditātes pensija.
  • Tiks ieviestas specializētās audžuģimenes (īpaši sagatavotas audžuģimenes konkrētu bērnu grupu aprūpei) un reģionālie atbalsta centri ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem.

No 2018. gada 1. oktobra:

  •  Vecuma pensijām ar lielu apdrošināšanas stāžu pensiju indeksācijā piemēros lielāku daļu (līdzšinējo - 50% vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem:

- 60%, ja apdrošināšanas stāžs no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos, vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos,

- 70%, ja apdrošināšanas stāžs ir 40 un vairāk gadu.

 

 

Forumā Daugavpils Universitātē runās par mītiem un realitāti, nodarbinot jauniešus ar invaliditāti | 06.12.2017.


Kādu darbu var veikt jaunietis ar dzirdes traucējumiem? Kā nodrošināt vides pieejamību jaunietim riteņkrēslā? Vai vājredzīgs jaunietis var rakstīt uz datora? Ir daudz jautājumu, kas biedē darba devēju brīdī, kad tiek dota iespēja pieņemt darbā jaunieti ar invaliditāti. Cik daudzi no mūsu uzskatiem ir mīti? Un vai pastāv iespējas atrisināt objektīvos ierobežojumus, ko var radīt invaliditāte? Uz šiem un citiem jautājumiem meklēsim atbildes forumā Daugavpils Universitātē 11.decembrī, kur aicināti piedalīties topošie karjeras konsultanti, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, nodarbinātības politikas veidotāji un citi interesenti.

Jaunieši ar invaliditāti darba tirgū nereti saskaras ar darba devēju noraidījumu, kas daudzkārt saistīts ar nezināšanu par jauniešu spējām. Ar to, kādi psiholoģiski emocionālie faktori jāņem vērā, domājot par personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, forumā iepazīstinās Sociālās integrācijas valsts aģentūras Eiropas Sociālā fonda projekta psiholoģe Lauma Tīsa. Par pētījumu: “Darba tirgus vajadzībām nepieciešamo profesiju un prasmju noteikšana personām ar smagu invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem” stāstīs Sociālās integrācijas valsts aģentūras Eiropas Sociālā fonda projekta izglītības metodiķis Valdis Bogdanovs. Bet to, kāds atbalsts jau šobrīd ir pieejams jauniešu ar invaliditāti nodarinātībai, raksturos Eiropas Sociālā fonda projekta “Jauniešu garantijas” karjeras konsultants Daugavpilī Vitālijs Filipskis. Ar savu pieredzi, nodarbinot personas ar invaliditāti, iepazīstinās Invalīdu ar kustību traucējumiem biedrības “Ilgas” valdes priekšsēdētāja Anna Stankeviča, SIA “Illustrator” valdes locekle un SIA “EgoDizains” direktora vietniece Jūlija Kuļgajeva.  

 du_lm.png - 87.85 KB

 
Klātesošajiem arī būs iespēja iziet šķēršļu joslu ratiņkrēslā un mēģināt pārvietoties telpā ar redzes traucējumus simulējošām brillēm. 

Forums “Jaunieši ar invaliditāti darba tirgū – mīti un realitāte” notiks 2017. gada 11. decembrī, 14:00 – 17:00, Daugavpils Universitātes 308. auditorijā, Daugavpilī, Vienības ielā 13

Aicinām piedalīties forumā ikvienu interesentu. Iepriekšēja reģistrācija uz forumu


Šis ir pēdējais no pieciem forumu cikla “Cilvēki ar invaliditāti sabiedrībā: KĀ nevis VAI” forumiem Latvijas augstskolās, kuru laikā ar studentiem – topošajiem nozaru speciālistiem – tiek pārrunātas cilvēku ar invaliditāti iespējas iekļauties sabiedrībā – mācīties, izvēlēties karjeru atbilstoši savām interesēm, strādāt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Forumos tiek runāts arī par vairāku Eiropas Sociālā fonda projektu ieguldījumu iekļaujošas sabiedrības un nodarbinātības attīstībā Latvijā. Plašāka informācija par forumiem augstskolās

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece: “Topošos speciālistus - studentus – vēlamies uzrunāt, jo tieši viņi ir tie, kas veidos Latvijas nākotni. Viņi ir tie, kas pieņems lēmumus, ko pieņemt darbā, kas iedrošinās jauniešus ar invaliditāti studēt, uzsākt uzņēmējdarbību, sniegs tiem atbalstu, kas liks aizdomāties apkārtējiem par viņu attieksmi pret cilvēkiem ar invaliditāti. Tikai tā var kopīgi veidot drošu un visiem pieejamu vidi, stiprinot Latviju.”

Forumu cikls norisinās ar Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.10.1.2.0/15/TP/009 “Tehniskā palīdzība publicitātei un sabiedrības informēšanai Labklājības jomā (1.kārta)” atbalstu.


Informāciju sagatavoja: Inita Kabanova
Labklājības ministrijas
Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta komunikācijas projekta vadītāja 
inita.kabanova@lm.gov.lv 
67782957, 20219048 

Sociālā kampaņā aicina neignorēt vardarbību pret sievieti | 05.12.2017.

Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir īpaši izplatīta. No partnera vardarbības vismaz reizi dzīvē ir cietusi katra trešā sieviete, katrā otrajā sievietes slepkavībā Latvijā ir vainojams tuvinieks, bet katram trešajam vardarbības upuris dzīvo kaimiņos.

Lai mazinātu sabiedrības iecietību pret vardarbību, otrdien, 5. decembrī, Labklājības ministrija uzsāk sociālu kampaņu "Sitieni starp kaimiņiem un savējiem skar arī tevi", aicinot līdzcilvēkus neignorēt vardarbību pret sievieti vai vardarbību ģimenē sev līdzās - pie kaimiņiem vai paziņu lokā.

"Svarīgi apzināties, ka vardarbība nav sociāla norma - tā ir noziedzīga rīcība, uz to ir jāreaģē un par to jāziņo! Tāpēc ar šo sociālo kampaņu vēlamies iedrošināt līdzcilvēkus uz rīcību. Vēlamies panākt situāciju, ka cilvēks ir informēts, apzinās un vēlas rīkoties, lai palīdzētu no vardarbības ģimenē cietušām sievietēm!" uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

2016. gada Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā gandrīz katrs sabiedrības loceklis zina vismaz vienu vardarbības upuri, biežāk - sievieti; aptaujā 11 % respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri kolēģu vai studiju biedru vidū, 28 % respondentu norādīja, ka pazīst vardarbības upuri ģimenes vai draugu lokā, savukārt 36 % jeb katrs trešais respondents norādīja, ka pazīst vardarbības upuri tuvākajā apkaimē, tātad - kādu no kaimiņiem vai apkārtnes iedzīvotājiem. Latvijā šis rādītājs ir visaugstākais ES dalībvalstu vidū.

Labklājības ministrija, uzsākot sociālu kampaņu, ne tikai aktualizē problēmas esamību sabiedrībā, akcentējot līdzcilvēku lomu, bet arī aicina iesaistīties un ziņot par vardarbības gadījumiem, piedāvājot konkrētu rīcības plānu: 

• Kaimiņiem, tuviniekiem, saskaroties ar vardarbību līdzās, - zvanīt pa tālruni 110, ja situācija ir kritiska, vai 116 006, lai saņemtu konsultatīvu atbalstu, kā rīkoties, lai pārtrauktu vardarbību līdzās. 
• Upuriem, informējot par valsts atbalsta iespējām saņemt valsts apmaksātu sociālas rehabilitācijas pakalpojumu un tiesiskās aizsardzības iespējām (varmākas tūlītēja nošķiršana, valsts nodrošināta juridiskā palīdzība).

"Sabiedrībā pastāv iesakņojies uzskats, ka vardarbība ģimenē ir ģimenes iekšēja lieta un nevienam no ārpuses nav tiesību, nepieciešamības un iespēju iejaukties. Nereti iedzīvotājus ziņot par vardarbību attur dažādi iemesli - bailes par savu drošību, sekām un neziņa, kā rīkoties. Tomēr līdzcilvēku attieksme netieši iedrošina varmākas turpināt vardarbīgo attieksmi, savukārt upuri - nepretoties un neuzsākt konflikta risināšanu. Šādi vardarbības veicējs jūtas," par līdzcilvēku rīcības iemesliem un situāciju iezīmē krīzes centra "Skalbes" vadītāja un psiholoģe Zane Avotiņa.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem katru dienu tiek saņemti vairāk nekā 20 izsaukumi par konfliktiem ģimenē. Vardarbībai ir smagas sekas - 2016. gadā no vardarbības starp tuviniekiem nogalinātas 22 sievietes, cietušas 197 sievietes.

Vardarbības pret sievieti izskaušanas simbols ir Baltā lentīte - kustība, kas visā pasaulē apvieno vīriešus, kuri iestājas pret vardarbību pret sievietēm. Latvijas bokseris, WBC čempions Mairis Briedis, kurš kopš 2014. gada ir sabiedrībā izvēlēts Baltās lentītes vēstnieks, uzsver: "Ir tik daudz dažādu ikdienas lietu un situāciju, kurās sievietes piepilda mūsu dzīves, ka to visu nemaz nav iespējams uzskaitīt. Mums, vīriešiem, viņas ir jāciena un jāmīl, vardarbība pret sievieti nav vīriešu cienīga rīcība, bet gan vīrieša vājuma un gļēvuma pazīme. Nāk Ziemassvētku laiks, kas nes līdzi teicienu, kurš arī vislabāk atspoguļo manu mērķi, iestājoties par sieviešu aizstāvību pret agresiju ģimenēs, - miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts."

Kampaņa tiek īstenota ar Eiropas Savienības programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" un Labklājības ministrijas līdzfinansējumu, projekta "Izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievietēm. "Vardarbībai patīk klusums" ietvaros. Projekts tiek īstenots ciešā sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru "Skalbes", lai īstenotu no vardarbības cietušu personu atbalsta pieejamības veicinošus pasākumus un biedrību "Streetbasket", kas plašāk pazīstama kā Ghetto Games, lai preventīvi izglītotu jauniešus un veicinātu cieņpilnas savstarpējās attiecības starp puišiem un meitenēm.

Eiropas Komisija 2017. gadu ir izziņojusi par Eiropas gadu pret vardarbību pret sievietēm. 25. novembrī tiek atzīmēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā diena vardarbības izskaušanai pret sievieti, ar to arī sākas ANO 16 dienu periods, kura ietvaros visā pasaulē tiek rīkoti dažādi pasākumi, lai pievērstu politiķu un sabiedrības uzmanību vardarbības pret sievieti aktuālajiem jautājumiem.

Labklājības ministrija aicina kļūt par brīvprātīgajiem darbiniekiem valsts sociālās aprūpes centros | 05.12.2017.

Labklājības ministrija sveic visus brīvprātīgos Starptautiskajā brīvprātīgo dienā un aicina kļūt par brīvprātīgo darbinieku valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) filiālēs, kurās uzturas bērni!

Brīvprātīgais darbinieks ir sirsnīgs, palīdzēt gribošs cilvēks, kurš strādā bez finansiālas atlīdzības, pretī saņemot bērnu mīlestību un VSAC darbinieku pateicību, iegūstot pieredzi un zināšanas profesionālu pasniedzēju vadībā. 

Par brīvprātīgo var kļūt jebkura pilngadīga persona, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un veselības stāvokļa, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem un konfesionālās piederības. Katram, kas to vēlas, ir iespēja kļūt par brīvprātīgo darbinieku centrā, ziedojot tam pāris stundas dienā, nedēļā vai mēnesī atkarībā no vēlmēm un iespējām. 

Latvijā ir sešas VSAC filiāles, kurās brīvprātīgie darbinieki var palīdzēt bērnu audzināšanā un aprūpēšanā: 

1.VSAC "Rīga" filiāle "Rīga", kas atrodas Kapseļu ielā 31/18, Rīgā. Papildus informācija:

2.VSAC "Rīga" filiāle "Pļavnieki", kas atrodas Zebiekstes ielā 3, Rīgā. Papildus informācija:

3.VSAC "Rīga" filiāle "Teika", kas atrodas Stāmerienas 4, Rīgā.  Papildus informācija:

4.VSAC "Rīga" filiāle "Baldone", kas atrodas Mežvidu ielā 17, Baldone, Baldones novadā. Papildus informācija:

5.VSAC "Latgale" filiāle "Kalkūni", kas atrodas Komunālā iela 104, Kalkūnos, Daugavpils novadā. Papildus informācija:

6.VSAC "Kurzeme" filiāle "Liepāja", kas atrodas Apšu ielā 3, Liepājā. Papildus informācija:

Šīs filiāles ar prieku sagaidītu un uzņemtu trīs vai četrus brīvprātīgos dienā, kuri līdz trim stundām varētu palīdzēt piepildīt bērnu ikdienu ar uzmanību un rūpēm - auklēt, pabarot, spēlēties, lasīt, dziedāt, organizēt radošās un spēļu nodarbības, ritmikas nodarbības, pastaigāties un darīt citas lietas, kas tik ļoti svarīgas labai bērnībai. Konkrētais uzdevums tiktu precizēts filiālē atbilstoši nepieciešamībai un situācijai konkrētajā dienā.

Lai kļūtu par brīvprātīgo darbinieku:

1. jāiepazīstas ar informāciju par VSAC filiālēm un to atrašanās vietu, kā arī informāciju par katras konkrētās filiāles vajadzībām pēc brīvprātīgo darbinieku atbalsta bērnu aprūpes procesa nodrošināšanā;

2. jāizvēlas konkrētā VSAC filiāle, kurā vēlaties veikt brīvprātīgo darbu;

3. jāaizpilda pieteikums brīvprātīgajam darbam, t.sk. norādot izvēlēto VSAC filiāli;

4. jānogādā pieteikums Labklājības ministrijā, Skolas ielā 28, Rīgā (ar norādi "Brīvprātīgā darba pieteikums" nododot apsargam) vai Jums tuvākajā/ērtāk sasniedzamajā VSAC filiālē.

Ja nav iespējas izdrukāt pieteikumu, tad gan Labklājības ministrijā, gan VSAC filiālēs ir pieejamas jau izdrukātas pieteikuma veidlapas un tās var aizpildīt uz vietas.

Tiklīdz VSAC būs izvērtējusi pieteikumu un personas datu pārbaude apliecinās, ka nepastāv šķēršļi brīvprātīgā darba veikšanai, VSAC tiks noslēgts līgums par brīvprātīgā darba veikšanu konkrētā filiālē.

Ko brīvprātīgajiem darbiniekiem piedāvā VSAC?

1. nodarbošanos atbilstoši interesēm un iespējām,

2. atbalstu, profesionāļu vadītu apmācību un supervīziju,

3. kopīgus pasākumus,

4. kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar brīvprātīgā darba veikšanu (obligātā veselības pārbaude, nokļūšana).

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā, lūdzu sazinieties:

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Rīga" filiālē "Rīga", "Pļavnieki", "Teika" un "Baldone" ar brīvprātīgā darba koordinatori Mudīti Zvejnieci, kontakti: tel. 67443951; e-pasts: mudite.zvejniece@vsacriga.gov.lv 

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Latgale" filiālē "Kalkūni" ar brīvprātīgā darba koordinatori Lindu Biķernieci, tel.65175244, e-pasts: latgale@vsaclatgale.gov.lv 

• par brīvprātīgo darbu VSAC "Kurzeme" filiālē "Liepāja" ar brīvprātīgā darba koordinatori Antru Osi, tel. 63491793, e-pasts: antra.ose@vsackurzeme.gov.lv 

• par brīvprātīgo darbu VSAC ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecāko eksperti Sigitu Rozentāli, tel.67021663, e-pasts: sigita.rozentale@lm.gov.lv

Notiks seminārs pret vardarbību pret sievieti | 04.12.2017.

Interesenti tiek aicināti gūt vērtīgas zināšanas, piedaloties seminārā „Vardarbība pret sievieti - sabiedrības tiesību un upura tiesību krustugunīs. Mediju loma sabiedrības izpratnes un attieksmes veidošanā".

Seminārs notiks šī gada 7. decembrī Rīgā, Valsts policijas centrālajā ēkā, Čiekurkalna 1.līnijā 1, k - 4, no plkst. 9.30 līdz 13.00.

Semināra eksperti ir izveidojuši visaptverošu semināra programmu, kurā mediju pārstāvjiem būs iespēja gūt plašākas zināšanas ne tikai par vardarbības pret sievieti problēmu nacionālā, bet arī globālā kontekstā, iezīmējot gan aktuālāko statistiku, gan, vēršot uzmanību būtiskiem fenomena aspektiem. Tā skaidrošanā eksperti īpaši pievērsīsies jautājumiem par to, kādēļ vardarbības upuri bieži izvēlas klusēt par nodarījumu un nereti pat aizstāv pāri darītāju un arī par to, kāda ir līdzcilvēku loma un atbildība šajā kontekstā.

Aicinām semināram pieteikties līdz 6. decembrim, sazinoties ar Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju Sigitu Pildavu e-pastā: sigita.pildava@vp.gov.lv, mob.:27891986.

3. decembris – Starptautiskā personu ar invaliditāti diena | 03.12.2017.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Speciālās plenārsēdes laikā 1992. gada oktobrī tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3. decembri par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Pirms 11 gadiem tika pieņemta ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Uz cilvēktiesībām balstīta pieeja invaliditātei kļuva par juridisko atskaites punktu visā pasaulē.

2016. gadā Latvijā 182 048 iedzīvotājiem jeb 9,3% bija noteikta invaliditāte, tai skaitā 17 865 personām invaliditāte tika noteikta pirmo reizi. 8 296 personas ar invaliditāti bija bērni un 73 541 personas - vecākas par 63 gadiem.
2016. gadā 9 506 personas saņēma pašvaldības piešķirto asistenta pakalpojumu, no kurām 4 430 personas bija ar I grupas invaliditāti, 4 184 personas ar II grupas invaliditāti un 892 bērni. 2016. gadā surdotulka pakalpojumu saskarsmes nodrošināšanai saņēma 1 218 personas un 65 personas izglītības programmu apguvei. 2016. gadā veikta 29 transportlīdzekļu pielāgošana atbilstoši personu ar invaliditāti funkcionālo traucējumu veidam par valsts budžeta līdzekļiem u.c.
Personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis ik gadu pieaug. 2016. gada beigās nodarbināti bija četri procenti personu ar I grupas invaliditāti, gandrīz 20 procentu personu ar II grupas invaliditāti un 40 procenti personu ar III grupas invaliditāti. 2017. gadā Tiesībsarga biroja veiktajā darba devēju aptaujā 77 procenti darba devēju, kuri jau nodarbinājuši darbiniekus ar invaliditāti, norādīja, ka arī turpmāk pieņemtu darbā darbinieku ar invaliditāti.

Tomēr joprojām nepieciešams uzlabot sabiedrības izpratni un informētību par pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas stratēģiju Ja kopumā šajā jomā tolerance palielinās sadzīves situācijās, tad tomēr gandrīz katrs desmitais - 9,6 procenti - negribētu, lai šādi cilvēku tiktu pieņemti darbā viņu organizācijās. Aptaujas liecina, ka vairāk aizspriedumu un lielāka distancēšanās vērojama pret cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām un intelektuālās attīstības traucējumiem.

ARHĪVS Pilns arhīvs