Kalendārs
Jautājums
Presei Pilns arhīvs
Turpinot meklēt visiem pieņemamus risinājumus, kas nepieciešami, lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā, Labklājības ministrija (LM), rīt, 11.martā organizēs saskaņošanas sanāksmi ar citām valsts un nevalstiskajām institūcijām.
Pēc grozījumu Noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē 2010.gada 4.februārī LM saņemti iebildumi no Tieslietu, Finanšu, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijām (RAPLM), Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS). Par daļu no tiem LM jau ir vienojusies ar iesaistītajām institūcijām.
Tomēr vairāku institūciju pārstāvju viedokļi ir atšķirīgi. Piemēram, jautājumā par parādsaistībām, kā kritēriju trūcīgas ģimenes (personas) statusa noteikšanā. LM uzskata, ka vispār ir jāatsakās no iepriekšminētā kritērija, jo krīzes situācijā ar parāda esamību nevar nodrošināt ģimenes pamatvajadzības. Turklāt sociālajam dienestam nav informācijas par pašvaldības iedzīvotāju kredītsaistībām. Ar šādu izmaiņu palīdzību būtu iespējams vairāk palīdzēt tām ģimenēm, kuras nonākušas bezizejas situācijā. Savukārt pēc RAPLM un LPS domām, parādsaistības saglabājamas kā kritērijs, bet jāpaplašina to parādsaistību uzskaitījums, kuras par tādām netiek uzskatītas, ar kredītu vienīgā mājokļa iegādei.
Tāpat atšķirīgi ir viedokļi par nepieciešamību izvērtēt ģimenes (personas) ienākumus un noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tām ģimenēm (personām), kurām nav deklarētās un faktiskās dzīvesvietas. Vieni uzskata, ka sociālajam dienestam jāiesaistās šo ģimeņu (personu) sociālās situācijas risināšanā, t.sk., faktiskās dzīvesvietas reģistrēšanā un atrašanā. Tādējādi atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteiktajam varētu palīdzēt sakārtot attiecības ar valsti. Savukārt citi atzīst, ka iepriekšminētais sarežģīs sociālo dienestu darbu, jo vienotas datu bāzes trūkuma dēļ būs grūtības noteikt, vai klients nesaņem sociālo palīdzību citā pašvaldībā.
Vienlaikus dažādi uzskati ir arī attiecībā uz pašvaldībām deleģēto iespēju noteikt labvēlīgākus nosacījumus trūcīgā satura noteikšanai. Atsevišķas pašvaldības uzskata, ka jābūt precīziem un vienādiem kritērijiem visā valstī. Turpretī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums jau paredz iespēju pašvaldību saistošajos noteikumos noteikt atšķirīgus labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu.
Plānots, ka pēc saskaņošanas sanāksmes LM speciālisti veiks pēdējos precizējumus noteikumu projektā un iesniegs izskatīšanai valdībā.
Atgādinām, ka saskaņā ar noteikumu projektu, turpmāk, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, plānots neņemt vērā cilvēka kredītsaistības. Tāpat paredzēts paplašināt to kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, kas netiek vērtēts, nosakot atbilstību trūcīgā statusam.
Tas nozīmē, ka, izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības neņems vērā dzīvokļa iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, kā arī lauksaimniecības inventāru - zemkopības rīkus, tehniku, lopus un citu kustamo mantu, uz kuru saskaņā ar tiesību aktiem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem. Tāpat netiks vērtēts ģimenes (personas) mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī viens transportlīdzeklis, kas ģimenes īpašumā ir ilgāk par 12 mēnešiem.
Projektā precizēti arī iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmie ienākumu veidi un tie ienākumi, kuri par tādiem nav uzskatāmi, piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums u.c. Plānots, ka atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka (piemēram, ārzemēs dzīvojoša) sniegtais materiālais atbalsts būs jāuzrāda par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā.
Tāpat paredzēts palielināt summu, kas nav uzskatāma par uzkrājumiem (minimālās darba algas apmērā katram ģimenes loceklim, kā to paredz tiesību akti par uzkrājumiem, uz kuriem nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem). Tas nepieciešams, lai ģimenes nezaudētu iespēju iegūt trūcīgas ģimenes statusu, deklarācijā norādot patieso uzkrājumu summu, kā arī saskaņojot to ar Civilprocesa likumā noteikto.
Vienlaikus, lai iegūtu trūcīgas personas statusu, plānots noteikt pienākumu nestrādājošam darbspējīgam cilvēkam reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam vai darba meklētājam. Atvieglojot administratīvo procedūru ģimenes (personas) statusa noteikšanai, trūcīgā izziņu paredzēts izsniegt uz 6 un 12 mēnešiem iepriekšējo 3 un 6 mēnešu vietā.
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests varēs noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tam cilvēkam, kurš, lai gan attiecīgajā pašvaldībā ir zaudējis mājokli, tomēr dažādu apsvērumu dēļ (pagaidu mājoklis, darbs, izglītības iestāde bērnam) ar to ir saistīts. Šādā gadījumā darbosies „vienas pieturas aģentūras" princips, jo pašvaldības sociālā darba speciālistam būs jāsazinās ar klienta iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un kopīgi jāpieņem lēmums, kuras pašvaldības sociālais dienests piešķirs trūcīgā statusu.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv,
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.
Lai ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu sniegtu jauniešiem bezdarbniekiem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi, valdība šodien atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto jauno iniciatīvu jauniešu bezdarbnieku nodarbināšanai.
LM, pārskatot aktīvo nodarbinātības pasākumu Kompleksie atbalsta pasākumi saturu, to papildināja ar jaunu aktivitāti - jauniešu darba prakse, kas dos iespēju jauniešiem iegūt pirmās darba iemaņas.
Iesaistīties pasākumā varēs bezdarbnieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri ir ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību, bet pēc izglītības pabeigšanas nav nodibinājuši darba tiesiskās attiecības vai arī līdz dalībai pasākumā bija nodarbināti līdz 6 mēnešiem.
Praktizēties pie darba devēja varēs no 6 līdz 12 mēnešiem, katru mēnesi saņemot stipendiju 120 latu apmērā.
Plānots, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) pieteikties pasākumam varēs, sākot ar šī gada maiju. Vairāk informācija savlaicīgi būs pieejama NVA mājas lapā www.nva.gov.lv .
Bez tam Kompleksie atbalsta pasākumi tiek papildināti ar vēl vienu jaunu aktivitāti - bērnu pieskatīšana. Tas nozīmē, ja bezdarbnieks, kura apgādībā ir pirmsskolas vecuma bērns, iesaistīsies kādā no NVA piedāvātajiem aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem, viņam pasākuma laikā (līdz 6 mēnešiem) nodrošinās bērna pieskatīšanu.
Kompleksajos atbalsta pasākumos līdz šim tika paredzētas tādas aktivitātes kā individuālās speciālistu, grupu un karjeras plānošanas konsultācijas, darba prasmju attīstība darba vadītāja uzraudzībā, pasākumi personām atkarības problēmu risināšanai, darba terapija elementāro darba prasmju atjaunošanai vai apguvei, praktiska apmācība darba vietā 40 stundas nedēļā, pavadoņa, asistenta un surdotulka pakalpojumu nodrošināšana personām, kurām noteikta invaliditāte u.c. Tomēr, izvērtējot šībrīža situāciju nodarbinātībā, minētās aktivitātes tiks aizstātas ar jaunajām iniciatīvām.
Komplekso atbalsta pasākumu īstenošanā kopumā tiks ieguldīti ESF un valsts līdzekļi aptuveni 12 milj. latu apmērā, līdz 2013.gadam sniedzot atbalstu gandrīz 14 tūkst. personām.
To paredz šodien, 9.martā, valdībā pieņemtie grozījumi ESF aktivitātē Kompleksie atbalsta pasākumi.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;
Liene Zvereva, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920, liene.zvereva@lm.gov.lv
Lai pārrunātu aktuālos jautājumus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, Labklājības ministrijā (LM) rīt, 10.martā, notiks kārtējā metodiskā sanāksme Latgales reģiona sociālo dienestu pārstāvjiem.
Sanāksmē pārstāvjus no Rēzeknes un Daugavpils pilsētām, Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas un Preiļu novadiem informēs par aktualitātēm sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā. Tāpat LM speciālisti, izanalizējot pašvaldību saistošos noteikumus par sociālo palīdzību, informēs un skaidros par svarīgāko normu atspoguļojumu saistošajos noteikumos. Vienlaikus LM pārstāvji norādīs uz būtiskākajām kļūdām pašvaldību saistošajos noteikumos, ņemot vērā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu regulējošos tiesību aktus.
Tikšanās laikā plānots informēt par sociālajos dienestos aktuālu jautājumu - klientu informēšanu par sociālā dienesta pieņemto lēmumu. Sanāksmes otrajā daļā, pieaicinot speciālistus no LM Darba departamenta, Eiropas un juridisko lietu departamenta, no Bērnu un ģimenes politikas departamenta, paredzēts diskutēt par visdažādākajiem jautājumiem, kas ir aktuāli sociālajiem dienestiem.
Metodiskā sanāksme no plkst. 14.00 līdz 17.00 LM Rīgā, Skolas ielā 28, 2.korpusa 6.stāva zālē.
Savukārt piektdien, 12.martā, LM pārstāvji tiksies ar pārstāvjiem no Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Skrundas un Talsu novadiem. Tikšanās notiks no plkst. 14.00 līdz 17.00 LM Rīgā, Skolas ielā 28, 2.korpusa 3.stāva zālē.
Kopumā šī gada pirmajā pusgadā LM paredzējusi organizēt 9 metodiskās sanāksmes sociālo dienestu pārstāvjiem. Tās no šī gada 17.februāra līdz 17. martam notiek 2 reizes nedēļā.
Sanāksmes organizētas, sadalot 109 novadus un 9 republikas pilsētas 9 grupās, galvenokārt, vadoties no plānošanas reģiona principa. Plānots, ka katrā tikšanās reizē piedalīsies aptuveni 30 cilvēki jeb 2 līdz 3 pārstāvji no katras pilsētas/novada sociālā dienesta.
Atgādinām, ka pērn pēc tikšanās ar Latvijas sociālo dienestu vadītājiem, lielākā daļa no klātesošajiem izteica vēlmi tikties mazākās metodiskajās sanāksmēs, lai diskutētu, iegūtu informāciju un dalītos ar viedokļiem par darbu sociālajā dienestā.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv,
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.
Lai veicinātu savstarpējo sapratni un iecietību skolas vidē un kolektīvā, kā arī sekmētu pozitīvas attiecības un mazinātu vardarbību skolā, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sadarbībā ar centru „Nodibinājums „Dardedze"" un Latvijas Vecāku apvienību „VISI" organizē eseju konkursu skolēniem „Es risinu konfliktu..."
No skolēnu esejām konkursa rīkotāji vēlas iegūt padziļinātu priekšstatu par nesaskaņu cēloņiem skolēnu un skolēnu - skolotāju savstarpējās attiecībās, kā arī izzināt bērnu vēlmes un pieejamās iespējas pastāvošo nesaskaņu risināšanai.
Konkursā aicināts piedalīties ikviens vispārizglītojošās vai speciālās izglītības iestādes skolēns, sākot no 7. klases, kā arī profesionālās izglītības iestādes audzēknis.
Esejas no 8. marta līdz 30. aprīlim VBTAI var iesūtīt elektroniski taivo.trams@bti.gov.lv vai ar pasta starpniecību, kā arī nogādāt personīgi. Sīkāka informācija par konkursu atrodama inspekcijas mājas lapā sadaļās „Aktualitātes" un „Konkursi".
Konkursa uzvarētāji tiks apbalvoti jūnija pirmajā nedēļā - laikā, kad notiek Starptautiskajai bērnu tiesību aizsardzības dienai veltītie pasākumi.
Papildu informāciju par konkursu var saņemt VBTAI, zvanot pa tālruņiem 67 359 128 vai 67359145.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
Lai veicinātu bērnu aprūpes iestāžu darbinieku un bērnu savstarpēji labvēlīgas attiecības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) arī šogad rīko gadskārtējo konkursu bērnu aprūpes iestāžu audzēkņiem vai audzēkņu grupām „Mūs vienmēr uzklausa un saprot...".
Ar konkursa palīdzību inspekcija vēlas noskaidrot, kādas īpašības un darba stilu audzēkņi savu bērnu aprūpes iestāžu darbiniekos ciena un vērtē visaugstāk. Vēl viens konkursa mērķis ir labvēlīgas vides veidošana starp bērniem un iestāžu darbiniekiem, kā arī veiksmīgu savstarpējo attiecību popularizēšana.
Konkursā var piedalīties ikvienas bērnu aprūpes iestādes audzēkņu grupa vai grupas bērni, kuri būs aizpildījuši konkursam izveidoto pieteikuma veidlapu. Tā pieejama VBTAI mājas lapā www.bti.gov.lv, sadaļās „Aktualitātes" un „Konkursi". Turpat atrodama arī detalizēta informācija par konkursa nosacījumiem.
Pieteikumi konkursam tiek gaidīti no 8. marta līdz 30. aprīlim, savukārt uzvarētāju apbalvošana notiks šā gada jūnijā, atzīmējot Starptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu.
Papildu informāciju par konkursu var saņemt VBTAI, zvanot pa tālruņiem 67359128 vai 67359145.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
Pirmdiena, 8.marts
Ø Labklājības ministrs Uldis Augulis Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes sanāksmē.
Sanāksmes laikā ir plānots pieņemt Padomes secinājumus par vardarbības pret sievieti izskaušanu ES. Plānots arī panākt politisku vienošanos par Direktīvu, ar ko īsteno Eiropas līmeņa sociālo partneru Pamatnolīgumu par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē.
Vienlaikus Ministru padomes laikā notiks viedokļu apmaiņa par nākamo ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju (Eiropa - 2020), kā arī jauniešu bezdarbu un vardarbības pret sievieti izskaušanu ES.
Trešdiena, 10.marts
Ø Labklājības ministrijā (LM) notiks metodiskā sanāksme Latgales reģiona sociālo dienestu pārstāvjiem.
Sanāksmē aicināti piedalīties pārstāvji no Rēzeknes un Daugavpils pilsētām, Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas un Preiļu novadiem. Tikšanās notiks no plkst.14.00 līdz 17.00 LM Rīgā, Skolas ielā 28, 2.korpusa 6.stāva zālē.
Ø Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) organizēs Konsultāciju dienu Brocēnu novada speciālistiem un iedzīvotājiem bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Konsultācijas notiks no plkst.11.00 līdz 14.00 Brocēnu novada domes zālē, Lielcieceres ielā 3.
Ceturtdiena, 11.marts
Ø Labklājības ministrs U.Augulis plkst.10.00 piedalīsies Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdē, kurā diskutēs par problēmām vides, transporta, ceļu, informācijas un sakaru pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī nepieciešamajiem pasākumiem pieejamības īstenošanai.
Sēde notiks Cilvēku ar invaliditāti informācijas un vides Pieejamības centrā „VAR", Kr.Valdemāra ielā 38.
Ø VBTAI rīkos Konsultāciju dienu Skrīveru novada speciālistiem un iedzīvotājiem bērnu tiesību aizsardzības jomā.
No plkst. 11.00 līdz 12.00 konsultācijas paredzētas valsts un pašvaldības iestāžu speciālistiem. Savukārt no plkst. 12.00 līdz 13.30 - iedzīvotājiem. Konsultācijas notiks Skrīveros, Stacijas laukumā 3.
Piektdiena, 12.marts
Ø Labklājības ministrs U.Augulis plkst.11.30 Preiļos piedalīsies Latvijas Avīzes publiskajā diskusijā „Nodarbinātība - iedzīvotāju labklājības un pilnvērtīgas dzīves pamats".
Diskusija notiks Preiļu novada kultūras centra Lielajā zālē, Preiļos, Raiņa bulvārī 28.
Ø LM notiks metodiskā sanāksme Latgales un Kurzemes reģiona sociālo dienestu pārstāvjiem.
Sanāksmē aicināti piedalīties pārstāvji no Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Pāvilostas, Priekules, Rojas, Rucavas, Skrundas un Talsu novadiem. Tikšanās notiks no plkst.14.00 līdz 17.00 LM Rīgā, Skolas ielā 28, 2.korpusa 3.stāva zālē.
Ø VBTAI organizēs Konsultāciju dienu Pārgaujas novada speciālistiem un iedzīvotājiem bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Konsultācijas no plkst. 13.00 līdz 15.00 notiks Pārgaujas novada pašvaldības administratīvajā ēkā („Iktes", Stalbe, Pārgaujas novads).
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
Lai sarunās rastu risinājumus nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, rīt, 5.martā, plkst. 10.00 labklājības ministrs Uldis Augulis Jelgavā atklās beidzamo apaļā galda diskusiju, kuru Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un Zemgales plānošanas reģionu rīko Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) ietvaros.
U.Augulis norāda: „Ir lietas, kas jārisina tūlīt un uzreiz - lai cilvēks būtu paēdis, lai cilvēkam būtu mājoklis, lai būtu drošības sajūta, ka kāds noteikti palīdzēs. Apaļā galda diskusijas pulcē aizvien vairāk cilvēku, kuriem rūp sabiedrībā pastāvošās sociālās problēmas. Jo tikai apvienojot spēkus un resursus, uzklausot gan pašvaldību, gan organizāciju, gan vietējās sabiedrības iniciatīvas, kā arī identificējot iespējamo atbalstu un resursus konkrētā reģionā vai pašvaldībā, mēs spēsim atrast labāko veidu, kā palīdzēt uzreiz un nekavējoties."
Pasākumā ar atklāšanas uzrunu piedalīsies arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, bet pieredzē un viedokļos dalīsies pašvaldību speciālisti, pētnieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji u.c.
Apaļā galda diskusijas rīkošanu atbalsta arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Pārstāvniecības vadītāja Iveta Šulca uzsver: "Esam pieraduši domāt, ka cīņā pret nabadzību var palīdzēt vienīgi "taustāma" nauda un bezmaksas pārtika. Dzīvi var atvieglot arī informācija. Taču pašlaik tā bieži nesasniedz cilvēkus, kuri tā arī neuzzina par sev pieejamiem pakalpojumiem. Eiropas Savienība palīdzību dalībvalstīm ir sniegusi pirms un sniegs arī pēc šī gada - gan bezmaksas pārtiku vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, gan prasmju mācīšanu, kvalifikācijas celšanu, pārkvalifikāciju bezdarba apdraudētajiem, gan tā sauktās "100 latnieku stipendijas" ilgstošajiem bezdarbniekiem. Šis gads ir īpašas solidaritātes un palīdzības gads, kurā atbalstu trūkuma un vientulības skartajiem aicināti sniegt visi, kas to spēj - radi, kaimiņi un draugi, nevalstiskās organizācijas un labdari, pašvaldības un valsts iestādes."
Šajā diskusijā, sniedzot informāciju par ES fondu programmām nodarbinātības un sociālo pakalpojumu jomā, tiks apkopoti priekšlikumi un viedokļi sociālās iekļaušanas politikas efektīvai attīstībai. Latvijā izvēlēti vairāki rīcības veidi nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, īstenotas arī izmaiņas valsts sociālajā politikā, lai veicinātu darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas. Jaunas programmas ir izstrādājusi un piedāvā arī Eiropas Savienība.
Zemgales reģiona apaļā galda diskusijā paredzētas 3 tematiskās darba grupas:
1. Sociālās iekļaušanas politika krīzes laikā un ES fondu atbalsts labklājības nozarē.
2. Pakalpojumu pieejamība vietējās teritorijās, ES fondu piesaiste pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
3. Vietējo iedzīvotāju iesaiste un aktivitāte sociālā riska mazināšanai un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai - iedzīvotāju iesaiste ES fondu apgūšanā.
Apaļā galda diskusija notiks Jelgavas reģionālajā pieaugušo izglītības centrā, Svētes ielā 33.
Labklājības ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu un Latvijas Lauku forumu kopumā Eiropas gada laikā rīkojusi jau 4 tematiskās diskusijas, kas notika Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Kuldīgā. Tādējādi tika analizēta nabadzības un sociālās atstumtības situācija valstī un rasti iespējamie risinājumi, apzinot iespējamo atbalstu un resursus, lai nodrošinātu iedzīvotāju pamatvajadzības, iesaistītu viņus vietējās sabiedrības dzīvē, motivētu izmaiņām, kā arī kvalifikācijas celšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai. Jelgavā notiks pēdējā apaļā galda diskusija.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;
Liene Zvereva, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920, liene.zvereva@lm.gov.lv