Kalendārs
POTCPSSv
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930
Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Noslēgušās ikgadējās LM un LPS sarunas | 22.06.2017.

Trešdien, 21. jūnijā, labklājības ministrs Jānis Reirs atklāja ikgadējās Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas.

„Sarunu gaitā nonācām pie kopīgiem secinājumiem vairākos būtiskos jautājumos - gan par deinstitucionalizāciju, gan par bāriņtiesu turpmāko attīstību. Svarīgs ir ne tikai kopīgs redzējums, bet arī cieša un konstruktīva sadarbība,” pēc sarunām uzsvēra Labklājības ministrs Jānis Reirs.

Tikšanās reizē pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (deinstitucionalizācijas) projekta līdzšinējā virzība un turpmākā attīstība. Līdz šā gada beigām plānots pabeigt reģionu plānu izstrādi, un pašvaldībām, sākot ar 2018. gadu, būs iespēja īstenot projektus šajos plānos noteikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai. LM un LPS vienojās par uzsākto darbu turpināšanu.
 
LM prezentēja šī brīža situāciju un plānoto saistībā ar garantētā minimālā ienākuma līmeni un vienotas atbalsta sistēmas pilnveidošanu iedzīvotājiem visās Latvijas pašvaldībās. Pēc savstarpējām diskusijām puses vienojās, ka pie jautājuma atgriezīsies pēc tam, kad valdībā būs panākta vienošanās par nodokļu politikas izmaiņām.
 
Darba gaitā tika pārrunātas bāriņtiesu attīstības perspektīvas, lai stiprinātu bērnu tiesību un interešu aizsardzību. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka bērnu interesēm atbilstoši risinājumi bāriņtiesu darba uzlabošanai ir nepieciešami un tie jādiskutē detalizēti un plašā bērnu tiesību aizsardzības sistēmas ietvarā.

Tāpat tika pārrunāts jautājums par datu ievadi un aktualizēšanu Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā, kur vienkopus iekļauta informācija no valsts, pašvaldību institūcijām un ārstniecības personām par nepilngadīgajiem, kuriem nepieciešams atbalsts vai veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai. LM uzsvēra efektīvas un savlaicīgas datu apstrādes nozīmi bērnu tiesību aizsardzībā un aicināja sistēmu pastāvīgi un atbilstoši izmantot.

Informāciju sagatavoja: 
Aija Bukova-Žideļūna, labklājības ministra Jāņa Reira preses sekretāre
Tel. 29471759, aija.bukova@lm.gov.lv 

Grozīti MK noteikumi par trūcīgā statusa noteikšanu | 20.06.2017.

Lai mazinātu atšķirības pašvaldību starpā un pilnveidotu nepieciešamo sociālo atbalstu, noteikti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai. Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai.

To paredz otrdien, 20. jūnijā, valdības sēdē pieņemtie „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumos Nr.299 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu””.

Liela daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo situāciju tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, bet Ministru kabineta noteikumos precizēta papīra formātā iesniedzamā papildus informācija, kas nepieciešama materiālās situācijas izvērtēšanai. Piemēram, noteikts, ka darba ņēmēji deklarācijai pievieno izziņu par darba samaksu par pēdējiem pilniem trīs kalendāra mēnešiem, jo Valsts ieņēmumu dienests neuzkrāj informāciju par personas neto ienākumiem.

Grozījumi nosaka pienākumu saimnieciskās darbības veicējiem sagatavot un kopā ar deklarāciju sociālajā dienestā iesniegt paša sagatavotu izziņu, kurā tiek norādīti ieņēmumi, saimnieciskās darbības izdevumi un ienākumi par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem pirms iesnieguma iesniegšanas pašvaldības sociālajā dienestā. Tāpat grozījumi nosaka, ka deklarācijai jāpievieno izraksts no kredītiestādes maksājuma konta par pēdējo trīs mēnešu ienākumiem un saņemtajiem maksājumiem, paredzot sociālā dienesta individuālu risinājumu katrā konkrētā teritorijā un sociālajā situācijā, pamatojumu fiksējot klienta lietā.

Precizēti arī ienākumu veidi, kurus ņem vērā trīs kalendāra mēnešu periodā un 12 kalendāra mēnešu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas, iekļaujot ienākumu veidus iztikas līdzekļu deklarācijā. Ir arī precizēts vidējo ienākumu personai mēnesī aprēķināšanas algoritms, paredzot, ka visi ienākumi, kurus skata 12 mēnešu periodā, tiek aprēķināti vienādi.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

LM aicina izteikt ierosinājumus un viedokli par adopciju Latvijā | 19.06.2017.

Labklājības ministrija (LM) 2017. gadā plāno veikt grozījumus normatīvajā regulējumā attiecībā uz adopciju. Katru gadu kāds bērns zaudē bioloģisko vecāku rūpes un uzmanību. Iemesli tam ir visdažādākie, tomēr galvenokārt tā ir vecāku nespēja uzņemties vecāka pienākumus un rūpes. Tādējādi ik gadu aptuveni 250 bērni iegūst pastāvīgu ģimeni adopcijas ceļā. Pastāvīgu ģimeni ieguvušo bērnu skaits katru gadu ir nedaudz mainīgs – 2016. gadā Latvijā tika adoptēti 127 bērni, savukārt 119 bērni ieguva ģimeni ārvalstīs.

Salīdzinot 2017. gada datus ar pagājušo gadu, būtiski samazinās uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits. Līdz 2017. gada 1. jūnijam uz ārvalstīm tika adoptēti 27 bērni, savukārt pagājušajā gadā šajā laika periodā 50 bērni bija adoptēti uz ārvalstīm. Tādējādi, ja bērnam iespējams nodrošināt adoptētājus Latvijā, nav nepieciešams bērnam meklēt ģimeni ārvalstīs.

Tomēr Latvijā joprojām ir liels skaits adoptētāju, kuri vēlas adoptēt bērnu līdz 4 gadu vecumam, kamēr ir nepietiekošs cilvēku skaits, kuri izsaka vēlmi adoptēt vairākus vienas ģimenes bērnus (divus un vairāk), bērnus skolas vecumā vai bērnus, kuri sasnieguši 10 gadu vecumu. Tāpat grūtības atrast ģimeni ir bērniem ar veselības problēmām. Tiesa, beidzamajos gados adopcijas tendences Latvijā mainās un pašlaik ir vērojama tendence, ka palielinās to adoptētāju skaits, kuri izsaka vēlmi adoptēt arī pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnus.

Viens no iemesliem, kāpēc mainās adoptētāju attieksme, ir sabiedrības viedokļu un stereotipu laušana par adoptētiem bērniem, kas kopumā ir pozitīva tendence. Tomēr diemžēl vēl joprojām nākas sastapties ar sabiedrības negatīvo nostāju, jo īpaši gadījumos, kad bērnam nepieciešama palīdzība, piemēram, ir uzvedības problēmas.

Ņemot vērā to, ka sabiedrībā ir ļoti dažāds viedoklis un izpratne par adopciju un tās procesu, LM aicina sabiedrību izteikt savus ierosinājumus un viedokli par nepieciešamajām izmaiņām, lai veicinātu adopciju Latvijā.  To var izdarīt elektroniski, rakstot - lm@lm.gov.lv

Vairāk informācijas – www.lm.gov.lv/text/1789

 

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Notiks ikgadējās audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu reģionālās tikšanās | 16.06.2017.

LM un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sadarbībā ar nodibinājumu “Sociālo pakalpojumu aģentūra” organizē Latvijas audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu reģionālās tikšanās visā Latvijā. To laikā dalībniekiem būs iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt laiku, uzzināt jaunu informāciju un apgūt līdz šim neiepazītas prasmes, kā arī vienkārši labi atpūsties.

Šogad šādas tikšanās notiks četros Latvijas reģionos. Pirmā no tām – Latgales reģiona tikšanās - notiks no 17. līdz 18. jūnijam atpūtas kompleksā “Aglonas Alpi” Aglonā. Zemgales un Rīgas reģiona tikšanās notiks 1. un 2.  jūlijā atpūtas kompleksā “Turbas” Ikšķiles novadā. Vidzemes reģiona tikšanās būs 15.un 16. jūlijā konferenču un atpūtas kompleksā “Ratnieki” Līgatnes novadā, bet Kurzemes reģiona tikšanās notiks 5. un 6. augustā Vaiņodes internātpamatskolā.

“Šādas tikšanās tiek rīkotas jau vairāk nekā desmit gadus, un šajā laikā visi ir pārliecinājušies, ka tās ir gaidītas un vajadzīgas. Cilvēki, kuru ikdiena ir saistīta ar bērniem, vēlas satikties, apmainīties ar informāciju, uzzināt jaunas lietas, galu galā – arī iegūt jaunus draugus. Tādēļ šāda iespēja pabūt kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem ir ļoti nozīmīga”, atzīst VBTAI priekšnieka vietniece Anita Gotharde.

Plānots, ka reģionālajās tikšanās kopumā piedalīsies vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku. Tikšanās laikā to dalībnieki varēs piedalīties izglītojošās un radošās darbnīcās un darba grupās, noklausīties lekcijas par inovatīvām bērnu audzināšanas un disciplinēšanas metodēm, iepazīties ar citu vecāku pieredzi un līdzdarboties daudzveidīgās praktiskajās nodarbībās. Notiks arī ģimenes saliedējošas aktivitātes, kā arī radošie pasākumi, koncerti un dejas.

Pasākumos piedalīties arī pārstāvji no Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas, ar ko Labklājības ministrija aprīlī parakstīja sadarbības memorandu ar mērķi veicināt audžuģimenēs esošu bērnu mutes dobuma veselības aizsardzību.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

Papildinātas prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem | 13.06.2017.

Noteiktas tās prasības pakalpojumu sniedzējiem, kādas ir jāievēro jebkurai institūcijai, sākot darbību. Proti, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrē komercdarbība, nevalstiskas organizācijas vai iestādes darbība, jānodrošina pakalpojuma sniegšanai nepieciešamais darbinieku skaits un uzdevumu sadale, kā arī jāizstrādā darba kārtības un drošības noteikumi un jānodrošina pirmā palīdzība. 

Augstākminēto paredz Ministru Kabineta noteikumi "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem", kas otrdien, 13. jūnijā, pieņemti valdības sēdē.

Tāpat noteikumos iekļauta norāde uz to, ka pakalpojumu sniedzējam ir jāievēro Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktais. Proti - ja pakalpojumu sniedz bērniem, tad tā sniegšanā drīkst iesaistīt tikai tādus darbiniekus, kuriem ir atbilstošas zināšanas. Savukārt ar to nekādā veidā nedrīkst nodarboties personas, kuras ir sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu vai par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Dokumentā noteikti arī obligāti nodrošināmie darbinieku amatu veidi vispārējās bērnu aprūpes un audzināšanas iestādēs. Atbilstoši sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēm un standartiem bērnu ārpusģimenes aprūpei Eiropā, kas nosaka bērnu aprūpes institūciju modernizāciju, tās pietuvinot ģimeniskai videi un organizējot aprūpi mazās grupās, paredzēts, ka bērnu aprūpes institūcijā vienā grupā nevar būt vairāk par 8 bērniem un vienā ēkā ne vairāk kā 24 bērni. Šī prasība pakalpojumu sniedzējiem būs jāievieš līdz 2023. gadam.

Prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir arī noteikts, ka pakalpojuma sniegšanas procesos tiek iesaistīti ne tikai klienta ģimenes, bet arī mājsaimniecības locekļi, ja tas ir nepieciešams un ir klienta interesēs. Šāda normu diktē dzīvē, kur praksē nereti mājsaimniecības locekļiem jau tagad bieži vien ir lielāka loma un ietekme, nekā ģimenes locekļiem, Turklāt nereti ģimenes locekļi nedzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērnu, bet ir uzticējuši bērna aprūpi citai personai, piemēram, vecvecākiem.

Projektā iekļauta arī prasība reizi trīs gados veikt pašnovērtējumu par pakalpojumu sniedzēja nodrošināto pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Vienlaikus ar projektu noteikts, ka pakalpojumu sniedzējs nodrošina publiski pieejamu informāciju par sniedzamajiem pakalpojumiem.

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

ES valstu nodarbinātības dienestu tīkla (PES) valdes sanāksmē atzinīgi novērtēta Latvijas iniciatīva par finanšu pratības mācīšanu bezdarbniekiem | 13.06.2017.

Labklājības ministra Jāņa Reira iniciatīva par finanšu pratības mācīšanu visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētājiem bezdarbniekiem guva atzinīgu novērtējumu 7. Eiropas Savienības (ES) valstu nodarbinātības dienestu tīkla (PES) valdes sanāksmē, kas šī gada 8. un 9.jūnijā norisinājās Maltas pilsētā Sent Džuliāna un kurā Eiropas Komisijas pārstāvji kopā ar visu ES valstu nodarbinātības dienestu vadītājiem apsprieda aktuālos bezdarba mazināšanas un nodarbinātības veicināšanas jautājumus.

Labklājības ministrs Jānis Reirs uzsver: "Zināšanas par sociālo aizsardzību palīdz aizstāvēt savas tiesības. Obligātās finanšu pratības apmācības visiem darba meklētājiem ir efektīvs un ātri ieviešams risinājums, kas neprasa ne likumu grozījumus, ne milzu papildu resursus. Toties padara darba meklētājus zinošākus un, esmu pārliecināts, nesīs augļus."

Par Latvijas ieceri finanšu pratībai apmācīt visus reģistrētos bezdarbniekus informēja NVA direktore Evita Simsone, kas PES tīkla valdes sanāksmē pārstāvēja Latviju. NVA direktore uzsvēra, ka finanšu pratības apmācība nepieciešama, lai bezdarbnieki un darba meklētāji izprastu valsts un ģimenes budžeta veidošanas pamatprincipus, apzinātos nodokļu nomaksas nozīmi un atbildīgi rīkotos ne tikai ar savām finansēm, bet arī meklējot darbu un nodibinot darba tiesiskās attiecības. Apspriežot šo Latvijas iniciatīvu, Vācijas un Islandes delegāciju pārstāvji norādīja, ka finanšu pratības apguves jautājums ir cieši saistīts ar nodarbinātības dienestu klientu aktivizēšanas pasākumiem, savukārt Francijas delegācijas pārstāvis teica, ka ir jāveicina pieaugušo darba ņēmēju domāšanas veida maiņa, lai sekmētu mērķtiecīgāku mūsdienu dinamiskajā darba tirgū nepieciešamo jauno iemaņu apguvi un resursu lietderīgāku izmantošanu.

Šobrīd NVA Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu ietvaros bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā tādus ar finanšu pratību saistītus seminārus kā, piemēram, «Ilgstoša bezdarba ietekme uz konkurētspēju darba tirgū un valsts garantētās pensijas apmēru» un «Mājsaimniecības un ģimenes budžeta plānošana, informācija par uzkrājumu veidošanu», taču tie skar tikai daļu no finanšu pratības jautājumiem. Lai finanšu pratības mācīšanās būtu ērti pieejama visiem NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem un darba meklētājiem, Eiropas Sociālā fonda (ESF) “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” ietvaros tiek izstrādāts elektroniskas apmācības modulis «Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība.», kas papildinās NVA piedāvāto elektronisko pakalpojumu klāstu. Apmācības sniegs zināšanas par valsts un sociālo budžetu, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbošanos, nodokļu nozīmi un to ietekmi uz sociālo garantiju saņemšanas iespējām, to skaitā uz bezdarbnieka pabalsta un vecuma pensijas apmēru.

ARHĪVS Pilns arhīvs