Kalendārs
Jautājums
Vai pēdējo 2 gadu laikā, faktiski strādājot, esat izņēmis atvaļinājumu naudā?
Atvaļinājumu izņēmu naudā, tikai izbeidzot darba attiecības
Nav iespējas ne doties atvaļinājumā, ne to izņemt naudā
Faktiski strādāju, bet atvaļinājumu izņēmu naudā
Regulāri izmantoju savu atvaļinājumu un saņemu atvaļinājuma naudu
Cits variants
Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministre Iveta Purne(ZZS) rīt, 4. jūlijā reģionālajā vizītē apmeklēs Saldu.
I. Purne tiksies ar pensionāriem, pārrunās aktualitātes ar Saldus rajona priekšsēdētāju Indru Rasu un Saldus domes priekšsēdētāju Didzi Konuševski, kā arī Latvijas Zemnieku Savienības biedriem un atbalstītājiem.
Lai pārrunātu aktuālos pensiju jautājumus, ministre ar interesentiem tiksies plkst. 10.00 Pensionāru dienas centrā, Kuldīgas ielā 13.
Ministre arī apmeklēs arī Saldus pagastu un Saldus rajona pansionātu „Atpūtas"
Informāciju sagatavoja:
Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) šodien, 3. jūlijā svinīgi pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts pensiju sistēmas attīstībā Latvijas Pensionāru federācijas(LPF) priekšsēdētājai Ainai Verzei. Savukārt Ministru kabineta Pateicības raksts piešķirts LPF valdes loceklim Kārlim Bormanim.
A. Verze ir devusi nozīmīgu ieguldījumu pensiju reformas īstenošanā, sociālās palīdzības jautājumu risināšanā, kā arī sniegusi priekšlikumus par problēmām un to iespējamiem risinājumiem jomās, kas skar ne tikai pensionārus, bet arī citas sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupas. A. Verze aktīvi darbojusies LPF jau kopš 1993.gada 27.februāra un 2003.gada 27. oktobrī ievēlēta par LPF priekšsēdētāju.
Savukārt Kārlis Bormanis ir devis būtisku ieguldījumu sabiedrībai tik nozīmīgajā informēšanas darbā jau vairāk nekā 10 gadus veidojot un vadot LPF laikrakstu „Latvijas Pensionārs". Kārlis Bormanis aktīvi darbojas arī kā LPF valdes un domes loceklis.
Ministre norādīja, ka šie cilvēki ar savu veikumu un saviem sasniegumiem daudzu gadu garumā ir stiprinājuši mūsu demokrātisko valsti, aktīvi līdzdarbojušies sabiedrībai būtisku lēmumu pieņemšanā, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanā par mums visiem tik būtiskiem sociāliem jautājumiem.
I. Purne norādīja, ka pateicoties A. Verzes vadītās organizācijas ieguldījumam, vārdu salikums „Latvijas Pensionāru federācija" asociējas ar valstiski domājošiem profesionāļiem, kuriem ne tikai vārdos, bet arī darbos rūp Latvijas pensijas vecuma cilvēku interešu aizstāvība.
Īpaši augstu vērtējams A. Verzes ilgstošais ieguldījums Latvijas valsts pensiju sistēmas attīstībā - piemēram, līdzdalība grozījumu likumā „Par valsts pensijām" izstrādē, nosakot piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim. Šo grozījumu rezultātā sniegts lielāks atbalsts pensionāriem ar lielu apdrošināšanas stāžu un nelielu pensijas apmēru.
A. Verze piedalījās arī darba grupā, kas izstrādāja Latvijas nacionālo pensiju ziņojumu par pietiekamām un ilgtspējīgām pensijām, kā arī Latvijas Republikas ziņojumu par ANO 2002.gada Starptautiskā Madrides rīcības plāna novecošanās jautājumos ieviešanu Latvijā.
Informāciju sagatavoja:
Gunta Skrebele, labklājības ministres preses sekretāre, 7021685; 29494943; gunta.skrebele@lm.gov.lv
Lai iedzīvotājiem sniegtu efektīvus izglītības, profesionālās apmācības un rehabilitācijas pakalpojumus, Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) turpina pārskatīt un pilnveidot sociālās rehabilitācijas programmas.
Turpmāk SIVA būs pieejami vairāki jauni pakalpojumu veidi sociālajā un medicīniskajā rehabilitācijā, piemēram, hidroterapijā, termoterapijā un fizikālajā terapijā.
Kopš 2007.gada par 10% ir pieaugušas SIVA sniegto pakalpojumu tiešās izmaksas, ko veido atalgojums darbiniekiem, energoresursu, apkures, ūdens, pārtikas preču un citi izdevumi, līdz ar to būtu nepieciešams paaugstināt arī maksu par atsevišķām mācību programmām un rehabilitācijas pakalpojumiem.
To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumi par Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi. Tie šodien, 3.jūlijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāskata valdībā.
SIVA ir LM padotības iestāde, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties sabiedrībā kā tās pilnvērtīgiem locekļiem.
Šobrīd SIVA var apgūt 21 izglītības programmu - tiek piedāvātas 14 profesionālās vidējās, arodizglītības un profesionālās pamatizglītības programmas, kā arī 7 pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Visas SIVA apgūstamās izglītības un studiju programmas ir akreditētas.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas departamenta direktore, 7021632, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv
Ilze Svikliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, 7021590, 28341987, ilze.sviklina@lm.gov.lv
Lai veicinātu sabiedrības informētību par tehniskajiem palīglīdzekļiem un to saņemšanas iespējām, valsts aģentūra Tehnisko palīglīdzekļu centrs (TPC) ir izveidojusi jaunu, lietotājiem ērtāku interneta mājas lapu.
Jaunā TPC interneta mājas lapa darbojas kopš 1.jūlija, un tā ir atrodama līdzšinējā interneta adresē http://www.tpc.gov.lv .
Lai TPC interneta mājas lapu padarītu mūsdienīgu un iedzīvotājiem vieglāk lietojamu, tiek piedāvāti vairāki jauninājumi.
Kā viens no būtiskākajiem uzlabojumiem ir pārveidotā interneta mājas lapas struktūra.
Tā ir vienkāršāka un ļauj lietotājiem ērtāk atrast sev nepieciešamo informāciju. Tā, piemēram, sadaļā Kontakti var aplūkot karti ar TPC filiāļu atrašanās vietām, kā arī atrast filiāļu darba laikus.
Tāpat jaunajā interneta mājas lapā informācija par TPC darbību un pakalpojumiem ir pieejama vieglajā valodā. Tas padara šo informāciju vieglāk uztveramu cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, cilvēkiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, un citiem interesentiem.
Jaunajā interneta mājas lapā ir piedāvāta arī iespēja ievērojami palielināt burtu izmērus. Līdz ar to informācija ir viegli salasāma un lietojama arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
TPC ir Labklājības ministrijas padotības iestāde, kuras mērķis ir cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem savlaicīgi nodrošināt atbilstošus kvalitatīvus un modernus tehniskos palīglīdzekļus, tādējādi veicinot iespējas cilvēkiem pašiem uzlabot savas dzīves kvalitāti konkrētā situācijā.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas departamenta direktore, 7021632, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv
Ilze Svikliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, 7021590, 28341987, ilze.sviklina@lm.gov.lv
Vienošanās ar Eiropas Parlamentu par Eiropas Savienības (ES) ministru padomes atbalstīto grozījumu Darba laika direktīvā un pagaidu darbinieku direktīvas pieņemšanu būs viens no jūlijā darbu sākušās Francijas prezidentūras uzdevumiem, šodien Labklājības ministrijā (LM) notikušajā preses konferencē atzina labklājības ministre Iveta Purne.
Ministre norādīja, ka „kopš Darba laika direktīvas pieņemšanas jau ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi un būtiski mainījusies darba tirgus situācija. Līdz ar to radusies nepieciešamība uzlabot darba un ģimenes dzīves savienojamību, nodrošināt elastīgāku darba laiku un dot iespēju ikvienam darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, ietekmēt sava darba laika organizēšanu. Savukārt pagaidu darba jomā ir nepieciešams uzlabot pagaidu darba kvalitāti un sakārtotu šī darba tiesisko statusu."
Labklājības ministre pauda gandarījumu par sarežģītu diskusiju rezultātā panākto vienošanos par Darba laika direktīvas grozījumiem un Pagaidu darbinieku direktīvu, uzsverot, ka tā nav uzskatāma par ideālu, bet drīzāk gan kompromisa variantu, kas pieņemams dalībvalstu vairākumam. Abās direktīvās ietvertas normas, kas pieļaus elastīgu to praktisko piemērošanu atbilstoši katras dalībvalsts situācijai, praksei un darba tirgus vajadzībām.
Savukārt Darba departamenta direktors Mārtiņš Brencis atzina, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu Darba laika direktīva ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darba laiku, vienlaikus uzlabojot darbinieku interešu aizstāvību. Tā, piemēram, šajā direktīvā paredzēts ietvert jaunas normas par ģimenes un darba dzīves saskaņošanu un saglabāt noteikumus par nedēļas maksimālo darba laiku. Vienlaikus plānots, ka minētā direktīva arī turpmāk dalībvalstīm ļaus noteikt, ka darbinieki drīkst strādāt ilgāk, ja viņi to vēlas un, ja par to ir vienojušies sociālie partneri.
Raksturojot situāciju Latvijā, LM pārstāvis atzina, ka Latvijas darba tiesības jau pašlaik atbilst noteiktajām Eiropas Savienības prasībām darba laika jomā (normālais darba laiks, virsstundu darba laiks, darba un ģimenes dzīves saskaņošana u.c.), tomēr atsevišķi Darba likuma noteikumi sadarbībā ar sociālajiem partneriem, iespējams, būs jāpārskata pēc Darba laika direktīvas grozījumu pieņemšanas. Tā, piemēram, būs jādiskutē par īpaša regulējuma ieviešanu attiecībā uz dežūras laiku, kas varētu būt aktuāls jautājums vairākās nozarēs, kurās darbs notiek nepārtraukti, piemēram, veselības aprūpē.
Savukārt darba un ģimenes dzīves saskaņošanas veicināšanā, kā uzsvēra LM speciālists, būtiska loma ir tieši sociālajiem partneriem, kuri koplīgumā var vienoties par darba laika organizēšanu.
Runājot par pagaidu darbiniekiem Latvijā, LM pārstāvis informēja, ka mūsu valstī ir maz aģentūru, kuras piedāvā pagaidu darbinieku pakalpojumus. Līdz ar to arī Latvijā nav īpaša regulējuma par pagaidu darbinieku darba apstākļiem, tāpēc pagaidu darbinieku darba apstākļu direktīvas pieņemšana varētu veicināt šīs jomas pilnveidošanu.
Vērtējot ES ministru padomē panākto vienošanos par abām būtiskām darba tiesību direktīvām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns atzina, ka tās nav ideālas un padara darba dzīvi liberālāku. Vienlaikus, pēc viņa domām, tā ir iespēja vienoties par labākiem darba tiesību nosacījumiem. Lai to panāktu, ir paredzamas nopietnas diskusijas par to, kā abās direktīvās iekļautie jautājumi tiks risināti mūsu valstī.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle pozitīvi novērtēja nacionāla līmeņa uzmanības pievēršanu šiem jautājumiem, kas vēl tiek skatīti ES institūcijās. Pievēršoties konkrēti izskatāmajām direktīvām, viņa uzsvēra, ka, lai būtu apmierināti gan darba devēji, gan darbinieki, būs ļoti rūpīgi jādomā, kā nodrošināt no vienas puses elastīgāku darba laiku, bet no otras puses - drošus darba apstākļus darbiniekiem. Tāpat LDDK pārstāve atzina, ka abu direktīvu projekti paredz sociālo partneru lomas pieaugumu, līdz ar to sociālajiem partneriem būs iespēja noteikt „spēles noteikumus".
Kā pozitīvo pieredzi E.Egle minēja sociālo partneru izstrādātās un popularizētās vadlīnijas elastīgai darba laika organizācijai, lai sekmīgāk izmantotu pieejamos darbaspēka resursus.
Abu iepriekšminēto direktīvu pieņemšana vēl ir atkarīga no Eiropas Parlamenta nostājas. Kad direktīvas būs pieņemtas, tajās ietverto prasību ieviešana Latvijā notiks, vienojoties ar sociālajiem partneriem.
Atgādinām, ka Darba likums jau šobrīd paredz tiesības darbinieku pārstāvjiem saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju pirms darbiniekiem svarīgu lēmumu pieņemšanas. Tāpat ikviens darbinieks, vienojoties ar darba devēju, var ietekmēt sava darba laika organizēšanu.
Informāciju sagatavoja
Ilona Jurševska, Komunikācijas departamenta direktore, 7021632, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste 7021665, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
Latvijas darba tirgū vērojama neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, 52% strādājošo nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām, 24% jeb vidēji katrs ceturtais strādājošais saistīts ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm darba tirgū - tie ir tikai daži no secinājumiem, kuri apkopoti Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā ziņojumā par situāciju Latvijas darba tirgū.
Balstoties uz LM veiktajiem darba tirgus pētījumiem, izstrādāts informatīvais ziņojums par statistiskās un analītiskās informācijas ieguves rezultātiem sociālajā, izglītības un nodarbinātības jomās, kurš šodien, 1.jūlijā izskatīts Ministru kabinetā.
„Darba tirgus pētījumu rezultāti ļauj izdarīt pamatotus un daudzpusīgus secinājumus par situāciju Latvijas darba tirgū. Valsts politikas veidotājiem tie atklāj esošās nepilnības, kā arī iezīmē nākotnē veicamos pasākumus un uzdevumus. Iegūtie secinājumi un piedāvātie ieteikumi būtu jāizmanto vienota un stratēģiska redzējuma izstrādei par turpmāko mūsu valsts ekonomiskās attīstības scenāriju saistībā ar demogrāfisko situāciju, izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, tehnoloģisko progresu, darbaspēka migrāciju un izmaiņām izglītības sistēmā," uzskata LM speciālisti.
Tāpat ziņojumā secināts, ka Latvijā 14,6% strādājošo vienlaikus aizņem vairākas darbavietas, augstskolu absolventiem ir nepietiekamas praktiskās iemaņas apgūtajā specialitātē. Savukārt paaugstinātam ilgstošā bezdarba riskam ir pakļauti pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, bezdarbnieki bez vidējās izglītības, kuri dzīvo ārpus rajonu centriem, bezdarbnieki bez darba pieredzes, Latgales iedzīvotāji.
Tā kā ministrijas veiktajiem pētījumiem ir plaša pielietojamība gan politiku izstrādē, gan tās ieviešanā, LM rosina ar nodarbinātības, izglītības, sociālās un reģionālās politikas jomu saistītās valsts pārvaldes iestādes, izstrādājot politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, ievērot informatīvajā ziņojumā atspoguļoto informāciju.
Atgādinām, lai apzinātu visdažādākos darba tirgus attīstību ietekmējošos aspektus un nākotnē valsts varētu izstrādāt aizvien mērķtiecīgāku rīcībpolitiku nodarbinātības, sociālās drošības un izglītības jomās, pēc LM pasūtījuma laikā no 2004.gada oktobra līdz 2007.gada jūnijam ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu tika īstenoti 13 apjomīgi pētījumi.
Veiktajos pētījumos padziļināti un vispusīgi analizēta situācija Latvijas darba tirgū, piemēram, pētīta darbaspēka profesionālā un ģeogrāfiskā mobilitāte, darba apstākļi un riski Latvijā, nereģistrētā nodarbinātība, Latvijas darba tirgus specifiskās problēmas, veikts darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma novērtējums, sniegtas prognozes par profesiju grupām un nozarēm, kas tuvākajos gados varētu saskarties ar darbaspēka trūkumu.
Divi pētījumi veltīti, lai noskaidrotu augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālo darbību pēc mācību beigšanas, kā arī profesionālo un augstāko izglītības programmu atbilstību darba tirgus prasībām. Citos pētījumos apskatīta arī nodokļu politikas un dzimumu līdztiesības ietekme uz nodarbinātību.
Kopumā pētījumu gaitā aptaujāti 58 tūkstoši iedzīvotāji un 150 nozares eksperti.
Visi informatīvajā ziņojumā atspoguļotie pētījumu rezultāti ir publiski pieejami arī LM mājas lapā. Ar tiem iepazīstinātas dažādas auditorijas un rezultāti izplatīti visām ministrijām, kā arī ar darba tirgus jautājumu risināšanu saistītajām valsts aģentūrām, reģionālajām institūcijām, augstskolām, bibliotēkām, nevalstiskajām organizācijām, Eiropas Komisijai, u.c.
Projekta "Labklājības ministrijas pētījumi" kopējās izmaksas bija vairāk kā Ls 2 milj. 75 % no tā izmaksām sedza Eiropas Sociālais fonds, bet 25 % - valsts budžets.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas departamenta direktore 7021632, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv,
Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste 7021665, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv
No šī gada 1.jūlija pensionēšanās vecums sievietēm paaugstinās no 61,5 gadiem līdz 62 gadiem. Pensionēšanās vecums turpmāk netiks paaugstināts.
Līdz šim pensionēšanās vecums sievietēm tika pakāpeniski paaugstināts katru gadu par 0,5 gadiem līdz 62 gadu vecumam.
Turpmāk sievietes tāpat kā vīrieši pensijā varēs doties, sasniedzot 62 gadu vecumu.
Pensiju var pieprasīt arī priekšlaicīgi - divus gadus pirms noteiktā pensionēšanās vecuma, tas ir ne agrāk kā no 60 gadu vecuma. Lai pensionētos priekšlaicīgi, apdrošināšanas stāžs nedrīkst būt mazāks par 30 gadiem.
Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts pensijām, priekšlaicīgi pensionēties varēs vēl trīs gadus - līdz 2011.gada 31.decembrim.
Atgādinām, ka sasniedzot noteikto pensijas vecumu, cilvēkam nav obligāti jādodas pensijā. Ja cilvēks vēlas, viņš var turpināt uzkrāt savu pensijas kapitālu. Līdz ar to pieaugs arī vecuma pensijas apmērs.
Vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā gan uzkrāto apdrošināšanas (darba) stāžu, gan veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan arī pensionēšanās vecumu.
Informāciju sagatavoja:
Ilona Jurševska, Komunikācijas departamenta direktore, 7021632, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv
Ilze Svikliņa, sabiedrisko attiecību speciāliste, 7021590, 28341987, ilze.sviklina@lm.gov.lv