darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kur Jūs labāk gribētu redzēt informāciju par savu pensijas 1. un 2. līmenī uzkrāto kapitālu?

Portālā latvija.lv

Portālā manapensija.lv

Internetbankā

VSAA nodaļā

Mani tas neinteresē

Presei Pilns arhīvs
LM aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam | 03.03.2018.

Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai.

Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai.

Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt finanšu atbalstu dotācijas veidā no pieciem līdz 20 tūkstošiem eiro. Dotācijas saņemšanai 10 procenti no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jādibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas īstenos biznesa plānu.
Paredzamais termiņš biznesa plāna īstenošanai un rezultātu sasniegšanai - līdz diviem gadiem.

Biznesa idejas pieteikums jāiesniedz līdz 2018. gada 21. februāra plkst. 17.00, aizpildot un nosūtot LM mājaslapā www.lm.gov.lv/text/3806 ievietoto pieteikuma veidlapu. Pieteikumu var iesniegt parakstītu ar drošu elektronisku parakstu, nosūtot uz e-pasta adresi lm@lm.gov.lv, nosūtot pa pastu vai personīgi iesniedzot Labklājības ministrijā ar norādi „Pieteikums Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa ideju konkursam", Skolas ielā 28, Rīgā, LV-1331, darba dienās no plkst. 08:30 līdz 12:30 un no plkst. 13:00 līdz 17:00.

Jautājumus par pieteikuma sagatavošanu var uzdot pa tālruni 64331834 vai nosūtot uz e-pasta adresi registracija.su@lm.gov.lv. Vairāk informācijas klātienē varēs uzzināt šā gada 7. februārī no plkst. 16:00 - 17:00, kad LM telpās, notiks informatīva sanāksme. Piedalīšanās sanāksmē tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām dalībai pasākumā, par apmeklējumu lūgums informēt organizatorus ne vēlāk kā divas darba dienas pirms pasākuma. Pieteikuma anketa - ej.uz/LM_ideju_konkurss.

Ideju konkursa nolikums, pieteikuma veidlapa, pretendentu vērtēšanas kritēriji, kā arī sociālo uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti ir atrodami Labklājības ministrijas mājaslapā www.lm.lv, Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" sadaļā, atverot apakšsadaļu "Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju ideju konkurss".

Konkurss tiek finansēts ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" Nr. 9.1.1.3/15/I/001 ietvaros.

Kopš 2017. gada jūnija dalību pasākumā var pieteikt komersanti (SIA, AS), biedrības un nodibinājumi, kas darbojas sociālās uzņēmējdarbības jomā, plāno to attīstīt savas pamatdarbības ietvaros, vai īstenot jaunus, uz pozitīvu sociālo ietekmi vērstus projektus.

Līdz šim projekta ietvaros iesniegti 92 pieteikumi, pasākuma dalībnieka statuss piešķirts 52, atteikts 27, finanšu atbalsta saņemšanai AS "Attīstības finanšu institūcijā ALTUM" iesniegti 11 pieteikumi un piešķirti 2 granti. Pēc 1. aprīļa, kad spēkā stāsies Sociālā uzņēmuma likums, par sociālajiem uzņēmumiem varēs būt vienīgi sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Ja biedrība vai nodibinājums vēlas nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību, tad tai jāiesniedz iesniegums dalībai pasākumā līdz 1. martam, vai arī tā varēs dibināt sev pilnībā piederošu SIA, kas varēs pieteikties pēc 1.aprīļa.

Uz VBATI direktora amatu virza Mariannu Dreju | 22.02.2018.

Labklājības ministrs Jānis Reirs apstiprināšanai Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka amatā uz Ministru kabinetu virza Mariannas Drejas kandidatūru.

Mariannai Drejai ir augstākā izglītība, uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikācija un profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnēs. Drejai ir ilggadēja pieredze valsts pārvaldē Labklājības ministrijas resorā - kopš 2004. gada līdz šim brīdim viņa strādā Nodarbinātības valsts aģentūrā, kur bijusi gan Juridiskās nodaļas vadītāja, gan Juridiskā departamenta direktora vietniece. Šobrīd Marianna Dreja ir Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta direktore un pēc vajadzības pilda arī Risku vadības un iekšējās kontroles nodaļas vadītāja, Personāla nodaļas vadītāja un Nodarbinātības valsts aģentūras direktora pienākumus.

Mariannai Drejai ir ļoti labas zināšanas jurisprudencē un personālvadībā, kā arī ir pārliecinošas komunikācijas un prezentācijas prasmes. Tāpat viņa pārzina valsts un pašvaldību iepirkumu aktualitātes, administratīvo pārkāpumu lietvedību, kā arī ir labas zināšanas kvalitātes vadībā un kvalitātes vadības sistēmu ieviešanā.

TIEŠRAIDE: Diskusija par sociālo darbinieku slodzi un darba laiku | 22.02.2018.

 

logo_ansamblis_krasains.jpg - 140.96 KB 

Labklājības ministrija projekta „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros turpina tematisko diskusiju ciklu veltītu dažādiem aspektiem, kam ir būtiska ietekme uz sociālo dienestu darba efektivitāti un sociālā darba speciālistu profesionalitāti. Cikla ietvaros jau notikušas četras tematiskās diskusijas - par ētiku sociālajā darbā, sociālā darba izglītības izaicinājumiem un sociālā darba specifiku lauku vidē. Cikla piektā diskusija "Sociālo darbinieku slodze un darba laiks" notiks trešdien, 21. februārī, plkst.14.30 Birojnīcā, Dzirnavu ielā 84.

Diskusijas norisei iespējams sekot video tiešraidē šeit. Tiešraides laikā iespējams uzdot jautājumus, rakstot uz e-pastu socdarbs@lm.gov.lv

Diskusijas mērķis ir meklēt kopīgu izpratni par to, vai pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem būtu jābūt pieejamiem ārpus standarta darba laika, vai un kādi ieguvumi no tā ir klientam un sabiedrībai, kā arī, ja šāda nepieciešamība pastāv, ko būtu nepieciešams mainīt, lai veiksmīgi īstenotu šādu nestandarta darba laiku. Pieredzē dalīsies arī sociālo dienestu sadarbības partneri - bāriņtiesas, policijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji - lai saprastu, kādi izaicinājumi ir starpprofesionāļu sadarbībā un kāda sadarbības efektivitātes nodrošināšanā nozīme ir sociālo darbinieku darba laikam un pieejamībai nestandarta situācijās.

Diskusija tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

Notiks tematiskā diskusija par pašvaldību sociālo darbinieku slodzi un darba laiku | 21.02.2018.

Labklājības ministrija (LM) projekta „Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros turpina tematisko diskusiju ciklu veltītu dažādiem aspektiem, kam ir būtiska ietekme uz sociālo dienestu darba efektivitāti un sociālā darba speciālistu profesionalitāti. Cikla ietvaros jau notikušas četras tematiskās diskusijas - par ētiku sociālajā darbā, sociālā darba izglītības izaicinājumiem un specifiku lauku vidē.

Cikla piektā diskusija "Sociālo darbinieku slodze un darba laiks" notiek trešdien, 21. februārī, plkst.14.30 Birojnīcā, Dzirnavu ielā 84, Rīgā.

Diskusijas mērķis ir meklēt kopīgu izpratni par to, vai pašvaldību sociālajiem darbiniekiem būtu jābūt pieejamiem ārpus standarta darba laika, vai un kādi ieguvumi no tā ir klientam un sabiedrībai, kā arī, ja šāda nepieciešamība pastāv, ko būtu nepieciešams mainīt, lai veiksmīgi īstenotu šādu nestandarta darba laiku. Pieredzē dalīsies arī sociālo dienestu sadarbības partneri - bāriņtiesas, policijas un nevalstisko organizāciju pārstāvji - lai saprastu, kādi izaicinājumi ir starpprofesionāļu sadarbībā un kāda nozīme efektīvas sadarbības nodrošināšanā ir sociālo darbinieku darba laikam un pieejamībai nestandarta situācijās.

Diskusijā aicināti piedalīties sociālā darba speciālisti un citi interesenti. Diskusiju vadīs ilggadēja sociāla darba jomas pārstāve Ruta Klimkāne.

Diskusijas norisei iespējams sekot video tiešraidē Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē www.lm.gov.lv

Pasākums tiek organizēts Eiropas Sociālā fonda projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu aktivitātes nākamajā nedēļā | 16.02.2018.

Otrdiena, 20. februāris

  • Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte piedalīsies Eiropas Savienības Padomes Sociālo jautājumu darba grupas sanāksmē Briselē, Beļģijā, lai turpinātu diskusijas par priekšlikumu direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem.

Trešdiena, 21. februāris

  • Labklājības ministrija organizē diskusiju "Sociālo darbinieku slodze un darba laiks". Tā plkst.14.30 notiks Birojnīcā, Berga Bazārā, Dzirnavu iela 84 k-2
  • Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvji Liepājā piedalīsies seminārā „Drošs darbs slēgtās telpās". Seminārs notiks Liepājas Jūrnieku centrā un sāksiesplkst. 13.00.

Ceturtdiena, 22. februāris

  • Atzīmējot Eiropas dienu noziegumos cietušajiem, notiks akcija "Pajautā juristam". Akcijas ietvaros interesentiem, zvanot uz noziegumos cietušo atbalsta tālruni 116006, būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas no augsti kvalificētiem juristiem jautājumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē. Akcija ir viena no LM īstenotā un ES programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" līdzfinansētā projekta "Izpratnes veidošanas kampaņa par nulles toleranci attiecībā uz vardarbību pret sievietēm "Vardarbībai patīk klusums"" aktivitātēm.
  • LM notiks tikšanās ar brīvprātīgā darba koordinatoriem VSAC, lai pārrunātu brīvprātīgā darba organizēšanu, norisi un attīstību.

Piektdiena, 23. februāris

  • LM pārstāvji Jūrmalā tiksies ar Rīgas plānošanas reģiona un pašvaldību pārstāvjiem, lai diskutētu par plānotajiem sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstības risinājumiem deinstitucionalizācijas plāna ietvaros.
  • VDI ESF projekta "Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana ietvaros Saldū rīko semināru "Darba vides riska faktori pārtikas ražošanas uzņēmumos". Seminārs sāksies plkst. 09.30.

 

Precizēti sociālo uzņēmumu finanšu atbalsta piešķiršanas noteikumi | 13.02.2018.

Atbilstoši Sociālā uzņēmuma likumam, kas stāsies spēkā 2018. gada aprīlī, Labklājības ministrija ir precizējusi sociālajai uzņēmējdarbībai paredzētā Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalsta piešķiršanas noteikumus.

Sociālā uzņēmuma likuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātību, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi.

Iedzīvinot jauno likumu, arī ESF finanšu atbalstam varēs pieteikties tie komersanti, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu. Tāpat atbilstoši likumā noteiktajam ir paplašināts to cilvēku loks, kurus var nodarbināt darba integrācijas uzņēmumi. Ja sākotnēji ESF finansējumu varēja saņemt tikai uzņēmumi, kas izveidoti, lai nodarbinātu nelabvēlīgā situācijā esošos bezdarbniekus un cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, tad pēc grozījumiem atbalsts būs pieejams arī citu atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbināšanai. Par to vēl atsevišķi lems Ministru kabinets.

Lai palīdzētu arī biedrībām un nodibinājumiem pieņemt lēmumu par sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka biedrību un nodibinājumu gūtā pieredze pirms uzņēmuma izveides tiks ņemta vērā, tādējādi ļaujot pretendēt uz lielāko finanšu atbalstu. Tā kā ESF projektā finansiāls atbalsts paredzēts tieši komercdarbības īstenošanai, uz finanšu atbalstu bez uzņēmuma dibināšanas var pretendēt tikai tās biedrības vai nodibinājumi, kas jau ir vai līdz 2018. gada 1. martam būs pieteikušies dalībai ESF finansētajā pasākumā "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai".

Papildus pieņemtie grozījumi precizē atsevišķas izmaksu pozīcijas, tāpat ir noteikts, kādas izmaksas nevar paredzēt finanšu atbalsta ietvaros - piemēram, nekustamā īpašuma iegādei vai visa veida infrastruktūras uzlabošanai, tai skaitā telpu un ēku remontam, renovācijai u.c.

Finanšu atbalsta īstenošana papildināta arī ar ilgtspējas nosacījumiem. Tie paredz, piemēram, ka sociāliem uzņēmumiem pēc biznesa plāna īstenošanas būs jāturpina darbība vismaz divus vai piecus gadus atkarībā no saņemtā finanšu atbalsta veida. Tādējādi sagaidāms, ka tiks attīstīti spēcīgi un ilgtspējīgi sociālie uzņēmumi.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi"" valdības sēdē tika pieņemti otrdien, 13. februārī.
Plašāka informācija par ESF finansēto pasākumu "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā

Pašvaldības varēs elastīgāk izvēlēties supervizorus sociālā darba speciālistiem | 13.02.2018.

Turpmāk pašvaldības varēs elastīgāk izvēlēties supervizorus, kas nodrošinās supervīzijas pakalpojumu pašvaldību sociālā darba speciālistiem ESF finansētā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros.

To nosaka otrdien, 13. februārī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 193 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas noteikumi"".

Supervīzija ir konsultatīvs atbalsts jautājumos, kas saistīti ar darbu un profesionālo darbību, un tas ir viens no iedarbīgākajiem un mūsdienīgākajiem veidiem, kā turpināt profesionāli pilnveidoties. Pieredze un pētījumi rāda, ka darbinieki, kuriem nav pieejama regulāra supervīzija, ir pakļauti ievērojami augstākam izdegšanas riskam un to rīcība un lēmumi attiecībā uz klientu biežāk mēdz būt neētiski un neefektīvi.

Statistika liecina, ka 2015. gadā 26 procentiem sociālajos dienestos strādājošajiem sociālā darba speciālistiem supervīzija nebija pieejama. Lai motivētu pašvaldības šo pakalpojumu nodrošināt, Labklājības ministrija projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros daļēji kompensē supervīzijas pakalpojuma izmaksas.

Līdz šim, piedaloties projektā, pašvaldības varēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju no Labklājības ministrijas veiktā iepirkuma rezultātā izveidota supervīzijas pakalpojuma sniedzēju saraksta. Savukārt turpmāk, ja iepirkuma summa būs zem 750 tūkstošiem eiro, pašvaldības šos speciālistus varēs izvēlēties no daudz plašākā sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistra, kas publicēts organizācijas, kas pārstāv Latviju Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā (ANSE), tīmekļa vietnē.

Līdztekus prasībai pēc ANSE nosacījumiem atbilstošas sertifikācijas, precizētie MK noteikumi paredz arī citas prasības piemērotākā supervizora izvēlei. Piemēram, supervizoram ir jāatbilst sociālā darba speciālista profesionālajām vajadzībām un attiecīgā darba devēja stratēģijai personāla profesionālās kompetences pilnveidē, tiks vērtēta arī iepriekšējā sadarbība (ja tāda ir bijusi) ar konkrēto supervizoru. Pašvaldības varēs pretendēt uz izdevumu kompensāciju par noteikta ilguma grupas, komandas un organizācijas supervīziju klātienē, kā arī individuālo supervīziju klātienē un attālināti. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus pakalpojuma sniedzējiem un vienkāršotu izmaksu administrēšanu, ir noteikts vienots supervīzijas pakalpojuma izmaksu apmērs.

Savukārt, ja pašvaldībai gada laikā supervīzijas pakalpojuma apmērs pārsniegs 750 tūkstošus eiro, tad pašvaldībai supervīzijas pakalpojumu sniedzēji būs jāizvēlas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam.

ARHĪVS Pilns arhīvs