darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KBbaneris_200x130_noapalotas_malas.png - 19.04 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Reirs: bērnu aizsardzības sistēma jāpilnveido sistēmiski un konstruktīvi | 16.08.2017.

Trešdien, 16. augustā, labklājības ministrs Jānis Reirs sasauca pirmo Bērnu lietu sadarbības padomi, kurā pārrunāja un iezīmēja turpmākos nepieciešamos un plānotos soļus, lai sistēmiski un konstruktīvi izvērtētu un pilnveidotu bērnu aizsardzības sistēmu Latvijā.

“Jau šobrīd nevalstiskās organizācijas ir iedzīvinājušas un īstenoto efektīvus risinājumus, pakalpojumus un atbalstu bērniem dažādās situācijās. Vēlos, lai arī valsts pārvaldes un pašvaldības prastu tos pārņemt un efektīvi izmantot. Bērnu lietu padomi redzu kā reālu vietu un praktisku instrumentu, kur vienkopus pulcēt labākās zināšanas un pieredzi – augstākā līmeņa padomdevēju, lai izstrādātu un ieviestu vienotu ceļa karti kopējam valsts līmeņa starpnozaru plānam,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs, aicinot gan augsta līmeņa pārstāvjus, gan ekspertus un sabiedrībā aktīvus cilvēkus dalīties ar labām idejām, priekšlikumiem un risinājumiem, motivējot valsts pārvaldi tos iedzīvināt praksē.

Jau pirmajā sēdē tika uzklausīti vērtīgi padomi un pieņemts lēmums apskatāmo jautājumu loku paplašināt, iekļaujot arī atsevišķus bērnu veselības un izglītības jautājumus. Turpmākais padomes darbs plānots, apkopojot priekšlikumus un idejas, veidojot konkrētu tēmu domnīcas, kuru ietvaros diskutēt, analizēt un vienoties par labākajiem un bērnu interesēm atbilstošākajiem risinājumiem. 

Bērnu lietu sadarbības padomes misija būs sekot, lai, valsts un pašvaldību politiku plānojot un projektus īstenojot, uzmanības, rīcības un atbildības centrā būtu bērns. Padomes sastāvu veido nevalstiskās organizācijas, Tiesībsargs, valsts Prezidenta kanceleja, ministri un ministriju pārstāvji, nozares eksperti un sabiedrībā atzīti viedokļa līderi.
 
Papildinformācijai: Labklājības ministrijas iniciatīvas ārpusģimenes aprūpes stiprināšanai 2018. gadā:
Adoptētājiem pārskatīt atlīdzību par adoptējamā bērna līdz astoņu gadu vecumam aprūpi, sasaistot to ar sociālo iemaksu apmēru.
 
Audžuģimenēm:
  • Palielināt pabalstu bērna uzturam, nosakot to dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā;
  • Pilnveidot sociālo iemaksu sistēmu pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai;
  • Pārskatīt finansiālo atlīdzību, ņemot vērā bērnu skaitu ģimenē,
  • Pakāpeniski ieviest specializēto audžuģimenes (krīzes situācijām, bērniem līdz trīs gadu vecumam, bērniem ar funkcionāla vai garīga rakstura traucējumiem, smagā vardarbībā cietušiem);
  • Izveidot reģionālās aģentūras un atbalsta centrus.
 

Sociālie mentori darbosies individuālāk un mērķtiecīgāk | 16.08.2017.

Valdība precizējusi sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojuma īstenošanas nosacījumus, nosakot, ka vienam sociālajam mentoram vienlaikus tiek piesaistītas ne mazāk kā 5 un ne vairāk kā 20 mērķa grupas personas, tādējādi nodrošinot, ka darbs ar mērķa grupas personām būs individuālāks un mērķtiecīgāks.

To paredz trešdien, 16. augustā, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumos Nr. 102 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū" 9.1.4.4. pasākuma "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" īstenošanas noteikumi".

Noteikumi arī nosaka, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam, kas nodrošina sociālo darbinieka un sociāla mentora pakalpojumu, ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā kā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējam darbam ar krīzes situācijā nonākušām personām.

Minētie noteikumi nepieciešami tiesiskā regulējuma normu nepārprotamai un skaidrai izpratnei.

Labklājības ministrs sasauc pirmo Bērnu lietu sadarbības padomes sēdi | 15.08.2017.

Lai augstākajā līmenī īstenotu Bērnu tiesību aizsardzības likumā nostiprinātās bērna pamattiesības dzīvot labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību, trešdien, 16. augustā, labklājības ministrs Jānis Reirs sasauc pirmo Bērnu lietu sadarbības padomes sēdi.

„Vairākkārt esmu uzsvēris, ka mans mērķis ir panākt, lai jau pavisam tuvā nākotnē ikviens bērns Latvijā var justies drošs, un ikvienam ir sava ģimenes māju sajūta. Bērni ir tā sabiedrības daļa, kas liks pamatus un veidos mūsu valsti rīt un parīt. Tādējādi ir pienācis laiks piepildīt izstrādātos dokumentus ar jēgpilnu saturu, apvienot zināšanas, pieredzi un reālos dzīvesstāstus, labie nodomi jāiedzīvina reālos darbos," aicinot uz pirmo padomes sēdi un līdzdarbošanos, uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Bērnu lietu sadarbības padomes misija būs sekot, lai, valsts un pašvaldību politiku plānojot un projektus īstenojot, uzmanības, rīcības un atbildības centrā būtu bērns.

Padomes sastāvu veido nevalstiskās organizācijas, Tiesībsargs, valsts Prezidenta kanceleja, ministri un ministriju pārstāvji, nozares eksperti un sabiedrībā atzīti viedokļa līderi.

Reirs: Jauniešu garantijas programmas aktivitātes tiks turpinātas | 11.08.2017.

Piektdien, 11. augustā, labklājības ministrs Jānis Reirs atklāja preses konferenci par jauniešu nodarbinātību un Nodarbinātības valsts aģentūras  īstenoto Eiropas Savienības fonda projektu “Jauniešu garantijas”, tā rezultātiem un turpmāk plānoto.

„Jaunieši, kuri iepriekš nestrādāja un nemācījās, ir auditorija, kur paliekošu rezultātu var sasniegt tikai ar rūpīgu darbu un individuālu pieeju ikvienam dalībniekam,” akcentēja labklājības ministrs Jānis Reirs, norādot, ka nodarbinātības veicināšana un praktiskais atbalsts cilvēkam ir jāveido atbilstoši mūsdienu prasībām, kad centrā ir cilvēks, bet apkārt viegli sasniedzami un izprotami pakalpojumi un atbalsts.

Kopš programmas uzsākšanas 2014. gadā Latvijas jauniešu bezdarba līmenis ir nokrities zem Eiropas Savienības vidējā rādītājā, tāpēc Latvijai starptautiskais finansējums pēc 2018. gada vairs nepienāktos. Labklājības ministrs uzsvēra, ka sarunās ar Eiropas Komisiju rasta iespēja turpināt programmu līdz pilnīgai finansējuma apguvei. Savukārt tālāk atbalstu jauniešu nodarbinātības veicināšanai plānots integrēt kopējās bezdarbnieku atbalsta programmās. 

Pateicoties „Jauniešu garantijas” projektam, kopš tā īstenošanas:
  • 31 736 bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem ir iekārtojušies patstāvīgā darbā;
  • 406 jaunieši ieguvuši pirmās darba pieredzes atbalstu pie darba devējiem;
  • 1 618 jauniešu guva iespēju strādāt subsidētajās darba vietās;
  • 3443 jauniešu darba pieredzi ieguva, strādājot sabiedrības labā nevalstiskajās organizācijās;
  • 9 751 jauniešu apguva darba tirgū pieprasītās profesionālās un neformālās izglītības programmas;
  • 1 912 ar iespējamo nākotnes profesijas iepazinās pasākumā "Darbnīcas jauniešiem";
  • projekta karjeras konsultanti snieguši 123 781 karjeras konsultācijas.

„Jauniešu garantija” ir Nodarbinātības valsts aģentūras īstenots, Eiropas Sociālā fonda nacionālā līmeņa projekts ar mērķi sekmēt jauniešu bezdarbnieku nodarbinātību, apmācot jauniešus un ļaujot iegūt praktisku pieredzi darba vietās.
 
 
Infografika:vizualis_jauniesu_garantija.png - 488.25 KB

Audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu reģionālās tikšanās pulcējušas kuplu skaitu ģimeņu | 11.08.2017.

Noslēgušās šīs vasaras audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu reģionālo atbalsta grupu tikšanās, kuras raisīja plašu interesi un kopumā pulcēja 1405 dalībniekus no 322 ģimenēm. 

„Mūsu kopīgais mērķis ir ikvienam bērnam radīt iespēju uzaugt ģimeniskā vidē ar savu māju sajūtu. Cieša sadarbība un atbalsts, regulāras savstarpējās tikšanās un viedokļu apmaiņa ar nevalstiskajām organizācijām, labākajiem savas jomas ekspertiem, pašām audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem ir izšķiroši svarīgi ceļā uz institūciju likvidēšanu,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. 

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šis gads bija pirmā reize, kad reģionālās atbalsta grupas tika organizētas arī adoptētājiem un aizbildņiem. Šogad klāt tika aicinātas arī audžuģimenes, tādējādi nodrošinot iespēju saņemt dažādu jomu speciālistu atbalstu vienuviet. Četras nedēļas nogales reģionālo semināru dalībniekiem bija iespēja aktīvi un saturīgi pavadīt laiku, uzzināt jaunu informāciju un apgūt līdz šim neiepazītas prasmes, kā arī vienkārši labi atpūsties. Kopīga sanākšana vasarā salidojumu veidā norisinās jau desmito gadu, un, ja sākotnēji tajos piedalījās 80 cilvēki, interesei un atsaucībai pieaugot ar katru gadu.

2017. gada sākumā kopumā Latvijā bija 575 audžuģimenes un 3 664 aizbildņu, kuru ģimenēs kopumā atradās 5 741 ārpusģimenes aprūpē esošie bērni (no visiem 6 957 ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem). 2017. gada sākumā Adopcijas reģistrā bija iekļautas ziņas par 182 adoptētājiem no Latvijas, kuri vēlas adoptēt bērnu.

Latvijas audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu reģionālo atbalsta grupu tikšanās organizēja Labklājības ministrija (LM) un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sadarbībā ar nodibinājumu “Sociālo pakalpojumu aģentūra”.

LM aicina uz preses konferenci par jauniešu iespējām ceļā uz darbu | 09.08.2017.

Būtiski šķēršļi, kas Latvijā traucē jauniešiem iekārtoties darbā, ir pieredzes, iemaņu un prasmju trūkums. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotais Eiropas Savienības (ES) fonda projekts “Jauniešu garantijas” viņiem palīdz šos šķēršļus pārvarēt, iekļauties un kļūt konkurētspējīgiem darba tirgū.

Labklājības ministrija (LM) piektdien, 11. augustā, aicina uz preses konferenci par to, kā šī projekta ietvaros reāli tiek īstenota darba tirgus prasībām atbilstoša jauniešu prasmju un iemaņu paaugstināšana, un kāda ir viņu praktiskā pieredze, piedaloties projektā.  

Preses konferencē piedalīsies labklājības ministrs Jānis Reirs un NVA direktore Evita Simsone. Par savu pieredzi darba meklējumos, izmantojot “Jauniešu garantijas” projekta piedāvātos risinājumus, stāstīs Kārlis Neilands, kurš tieši šādā veidā atrada darbu. Darba devēja pieredzē dalīsies jaunatnes organizācijas “Nītaurēni” vadītājs Mārtiņš Šteins, savukārt par projekta praktisko ikdienu pastāstīs “Jauniešu garantijas” karjeras konsultanti.

Preses konference notiks NVA Rīgas reģionālajā filiālē, Jēzusbaznīcas ielā 11, 5.stāva konferenču zālē piektdien, 11. augustā, plkst.11.00.

Žurnālisti tiek aicināti pieteikt savu dalību preses konferencē līdz 11. augustam plkst.9.00 elektroniski – egils.zarins@lm.gov.lv vai pa telefonu 64331829.


Papildu informācija:

NVA īsteno Eiropas Savienības fondu projektu „Jauniešu garantijas”, un vairākos šī projekta atbalsta pasākumos var iesaistīties bezdarbnieki un darba meklētāji vecumā līdz 29 gadiem. Projekta ietvaros tiek piedāvātas 12 aktivitātes, kas aptver dažādu jauniešu bezdarbnieku mērķa grupu. Apmācību laikā jauniešiem tiek maksāta stipendija, savukārt darba pasākumos tiek noslēgti darba līgumi un jaunieši bezdarbnieki saņem darba algu. Papildus jauniešiem tiek nodrošinātas karjeras konsultācijas, kuras laikā speciālisti kopā ar jaunieti izvērtē šī brīža iespējas un kāda būtu nākotnes profesionālās dzīves attīstība. 

Notiks Kurzemes reģiona audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu tikšanās | 04.08.2017.

Nedēļas nogalē - 5. un 6.  augustā - notiks Kurzemes reģiona audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu tikšanās Vaiņodes internātpamatskolā. Tas noslēgs pasākumu kopumu, kurā piedalījās ģimenes no visas Latvijas. To organizē Labklājības ministrija (LM), Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) sadarbībā ar nodibinājumu “Sociālo pakalpojumu aģentūra”.

Jau vairāk nekā desmit gadu garumā rīkotais pasākums vienkopus pulcē kuplu skaitu ģimeņu. Šīs tikšanās vienmēr ir īpašas – tajās kopā sanāk cilvēki, kuru ikdiena ir saistīta ar bērniem, sniedzot iespēju līdzīgi domājošajiem apvienoties un dalīties pieredzē, kā arī uzzināt ko jaunu un iegūt sev jaunus draugus.

Pasākuma dalībnieki varēs piedalīties izglītojošās un radošās darbnīcās un darba grupās, noklausīties lekcijas par inovatīvām bērnu audzināšanas un disciplinēšanas metodēm, iepazīties ar citu vecāku pieredzi un līdzdarboties daudzveidīgās praktiskajās nodarbībās. Notiks arī ģimenes saliedējošas aktivitātes, kā arī radošie pasākumi, koncerti un dejas. Plānots, ka Zemgales un Rīgas reģiona audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu tikšanās piedalīsies vairāk nekā 300 dalībnieku. 

ARHĪVS Pilns arhīvs