Kalendārs
POTCPSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Apstiprināts informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas programmas īstenošanu | 25.04.2017.

Ministru kabinets otrdien, 25. aprīlī, apstiprināja informatīvo ziņojumu par Jauniešu garantijas programmas īstenošanu. Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai līdzīgi kā iepriekšējos gados, apkopotu informāciju par paveikto, darba tirgū iekļaujot jauniešus, kas nemācās un nestrādā. Programma sastāv no trijiem Eiropas Sociālā fonda (ESF) nacionālā līmeņa projektiem, kurus īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kā arī Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA).

„Jauniešu garantijas programma ir veiksmīgi aktivizējusi un iesaistījusi darba tirgū ievērojamu daļu mūsu jauniešu. Skaitļi rāda, ka 2016. gadā puse no programmas aktivitātēs iesaistītajiem jauniešiem darbu sev ir atraduši sešu mēnešu laikā. Neskatoties uz to, ka programmas finansējums mums vairs nebūs pieejams, uzskatu, ka jārod risinājums turpmākam valsts atbalstam jauniešu bezdarba mazināšanai Latvijā. Tāpēc esmu ierosinājis jau tuvākajā laikā izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu šāda risinājuma priekšlikuma izstrādei, lai Jauniešu garantijas programmas aizsāktās un rezultatīvākās aktivitātes varētu ieviest kā pastāvīgu valsts atbalsta programmu", uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pēdējo trīs gadu laikā pēc dalības programmā darbā iekārtojušies 29 370 NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 15-24 gadiem un 35 157 jaunieši vecumā no 25-29 gadiem.Programmas ietvaros jauniešiem pieejams atbalsts, piedāvājot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pasākumus. Kopumā no 2014.-2016. gadam programmas ietvaros sagatavoti 92 358 individuālie darba meklēšanas plāni, sniegtas 112 574 karjeras konsultācijas, 28 586 jaunieši iesaistīti darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un kompetenču apguvē, 1575 jaunieši iesaistīti pasākumā “Darbnīcas jauniešiem”, palīdzot izvēlēties savu nākotnes profesiju. Savukārt ilgtermiņa atbalstssniegts 18 865 jauniešiem. Kopumā no 2014.-2016. gadam izglītības programmās iesaistījās 13 998 jaunieši, izveidotas 1476 subsidētās darba vietas mazāk konkurētspējīgiem jauniešiem, 2761 jaunietis apguva darba iemaņas nevalstiskajās organizācijās, 290 jaunieši piedalījās mazā biznesa uzsākšanas programmā, vēl 1 738 jaunieši saņēma reģionālās mobilitātes atbalstu, lai sasniegtu apmācību vai darba vietu.

Jauniešu garantijas programmasietvaros pieejams dažāda veida atbalsts darba meklēšanā (vakanču piemeklēšana, speciālistu konsultācijas, dalība lekcijās un semināros), karjeras konsultācijas un apmācību programmas arī jaunas profesijas apguvei. Izveidotas subsidētās darba vietas un sniegtas pirmās darba pieredzes iegūšanas iespējas, piedāvātas iespējas darba iemaņas apgūt nevalstiskajās organizācijās, kā arī pieejams atbalsts sava biznesa uzsākšanai. Jauniešiem, kuri nav reģistrēti NVA un ilgstoši atrodas bezdarba situācijā, pieejams arī mentora atbalsts, prasmju uzlabošanas pasākumi, vizītes pie darba devējiem u.c. pasākumi, lai palīdzētu kļūt aktīvam un iekļauties izglītībā vai darba tirgū.

No 2014.-2016. gadam Jauniešu garantijas programmas īstenošanai novirzīti 37 799 804 eiro, tajā skaitā speciālais Eiropas Komisijas Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas finansējums – 15 504 705 eiro, ESF finansējums – 17 234 975 eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 2 756 620 eiro un privātais līdzfinansējums (darba devēju līdzmaksājumi jauniešu algām) – 2 303 504 eiro. Programmas īstenošanas laiks – no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gada otrajam pusgadam.

 

 

jauniešu_garantijas_programmā_2014_–_2016-_1.png - 180.34 KB

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

2018. gadā plānots pārcelt vienu darba dienu | 25.04.2017.

2018.  gada 30. aprīļa darba dienu, kas iekrīt pirmdienā starp brīvdienu 29. aprīli un svētku dienu 1. maiju, no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, ir paredzēts pārcelt uz sestdienu, 2018. gada 21. aprīli.  To nosaka otrdien, 25. aprīlī, Ministru kabineta sēdē pieņemtais rīkojums „Par darba dienas pārcelšanu 2018. gadā”. Rīkojumā visām pašvaldībām komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot attiecīgo darba dienas pārcelšanu.

Darba dienas pārcelšanas iespēja ir paredzēta Darba likumā. Tajā teikts, ka, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. Darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.

Darba likums arī nosaka - ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

Lai noteiktu dienu, uz kuru tiktu pārcelta 30. aprīļa darba diena, gada sākumā tika portālā www.visidati.lv tika veikta aptauja, kurā piedalījās 3715 respondentu. Gandrīz katrs otrais /48 procenti/ atbalstīja šīs darba dienas pārcelšanu uz 21. aprīli.

2018. gadā ir tikai viena darba diena, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku. Tā ir minētā pirmdiena, 30. aprīlis.  Darba dienu pārcelšana tiek īstenota jau ilgu laika periodu un, gadiem ejot, kļuvusi par tradīciju, kuru sabiedrība kopumā atbalsta un vērtē pozitīvi.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Labklājības ministrijā notiks preses konference | 25.04.2017.

Apzinot vajadzības, ar kurām ikdienā sastopas audžuģimenes, viens no aktuālajiem jautājumiem ir veselības pakalpojumi, tai skaitā zobārstniecības pieejamība un nodrošināšana audžuģimenē esošiem bērniem. Pateicoties labklājības ministra Jāņa Reira iniciatīvai, uzsākta sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas Bērnu nodaļu un RSU Zobārstniecības fakultātes Bērnu studentu klīniku. Šis ir viens no praktiskiem soļiem, lai jau drīzākajā laikā ievērojami un efektīvi uzlabotu audžuģimeņu ikdienas dzīvi.

Žurnālisti ir aicināti uz preses konferenci saistībā ar sadarbības memoranda parakstīšanu trešdien, 26. aprīlī plkst. 11.00 Labklājības ministrijas telpās, Skolas ielā 28, pagrabstāva zālē (sētas korpuss).

Preses konferencē piedalīsies Labklājības ministrs Jānis Reirs, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas vadītāja Anda Brinkmane, ar savu ikdienas pieredzi dalīsies ilggadīga audžumamma.

Plašsaziņas pārstāvjus lūdzam informēt par savu dalību līdz trešdienas, 26. aprīļa, plkst.10.00 pa e-pastu egils.zarins@lm.gov.lv vai pa telefonu 64331829.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Daugavpilī notiek informatīvā sanāksme par sociālās jomas aktualitātēm | 25.04.2017.

Otrdien, 25. aprīlī, Daugavpilī notiek Labklājības ministrijas (LM) rīkotā ikgadējā reģionālā metodiski informatīvā sanāksme pašvaldību sociālo dienestu sociālajiem darbiniekiem darbam ar ģimenēm ar bērniem un sociālā darba sektora vadītājiem.

Šī gada reģionālo sanāksmju mērķis ir akcentēt regulāras risku novērtēšanas nozīmīgumu ģimenēs ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī iekšējās un ārējās sadarbības nozīmi efektīvas sociālā dienesta darbības nodrošināšanai.  Semināru vadīs Laila Balode no nodibinājuma “Centrs Dardedze” un Ilze Kurme no Labklājības ministrijas projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”. Sanāksmju laikā plānots klātesošos iepazīstināt arī ar aktuālajiem grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un to piemērošanu praksē, t.sk. sniedzot atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.

Sanāksme notiek Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpa” (Dobeles iela 30).

Noslēdzošā šī gada reģionālā metodiski- informatīvā sanāksme notiks 27. aprīlī – Cēsīs, Cēsu Pieaugušo izglītības centrā (Raunas iela 4).

Sanāksme tiek īstenota ESF projekta Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

Labklājības ministrs nozares aktualitātes pārrunā ar Lietuvas kolēģi | 21.04.2017.

Ceturtdien, 20. aprīlī, labklājības ministrs Jānis Reirs, atsaucoties uzaicinājumam, tikās ar Lietuvas Sociālās drošības un darba ministru Linasu Kukuraiti (Linas Kukuraitis). Tikšanās reizē tika pārrunātas sociālās politikas aktualitātes Latvijā un Lietuvā.

Saistībā ar daudzviet Eiropā aktuālo jautājumu par nepieciešamajiem risinājumiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanā, Jānis Reirs informēja par Labklājības ministrijas piedāvātajiem pasākumiem minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai Latvijā.

Tāpat tika pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ieviešana un attīstība. Lai iepazīstos ar Lietuvas labāko pieredzi sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā, ministri devās izbraukuma vizītē uz Betzatas kopienu, kur ikdienā savu dzīvi patstāvīgi vada cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Piektdien, 21. aprīlī labklājības ministrs Viļņā piedalās Baltijas Asamblejas Labklājības komitejas sēdē, kuras darba kārtībā iekļauti jautājumi par bēgļu integrāciju un sadarbības veicināšanu veselības aprūpes nozarē.

 

Informāciju sagatavoja:

Aija Bukova-Žideļūna,

labklājības ministra preses sekretāre

Tel. 2947175; aija.bukova@lm.gov.lv

Reirs: bērna interesēm jebkurā situācijā jābūt pirmajā vietā | 19.04.2017.

Otrdien, 19. aprīlī, labklājības ministrs Jānis Reirs piedalās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, lai pārrunātu nozares aktualitātes, tai skaitā bērnu tiesību pārkāpumus pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs.

Labklājības ministrs informē, ka jau marta beigās uzdevis veikt pārbaudi par saņemto sūdzību saistībā ar iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem pašvaldības sociālās aprūpes centrā, kas tika konstatēti Labklājības ministrijas uzraudzītā deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros. Speciālistu komandai, kas veica bērnu izvērtēšanu, radās aizdomas par emocionālu un fizisku vardarbību pret bērnu, tādēļ atbilstoši likumam tika informēta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, lai vērtētu un pārbaudītu informāciju par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem.

Jānis Reirs uzsver DI projekta –sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu –nepieciešamību un lomu Latvijā: „Bērna interesēm jebkurā situācijā ir jābūt pirmajā vietā, atbalstam jābūt mērķtiecīgam. Ikviens saņemtais signāls par situāciju, kur iesaistītas bērna intereses, īpaši, ja bērns atrodas institūcijā, tiek nekavējoties un ar vislielāko rūpību izvērtēts un analizēts. Svarīga ne tikai atsevišķu un konkrētu gadījumu analīze, būtiski, lai turpmāk līdzīgas situācijas tiktu pilnībā izslēgtas.”

Valsts sociālās aprūpes iestādēsievietoto bērnu skaits ievērojami samazinās, straujākais samazinājums – uz pusi – vērojams tieši pēdējo četru gadu laikā. Tas liecina, ka uzsāktais ceļš ir jāturpina un svarīgi, lai bērns jau sākotnējā problēmsituācijā nokļūtu ģimeniskā vidē, nevis nonāktu sociālās aprūpes iestādē. (2002. gada sākumā valsts sociālās aprūpes iestādēs pakalpojumus saņēma 1049 bērni, 01.04.2013 –570 bērni, 01.03.2017 –288 bērni). 

Latvijā kopumā ir 40 bērnu aprūpes iestādes, no tām septiņas ir valsts sociālo aprūpes centru filiāles, kur nepieciešamības gadījumā uzņem bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus (līdz divu gadu vecumam), bērnus ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem (līdz četru gadu vecumam), kā arī bērnus ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem (no četru līdz 18 gadu vecumam). Pārējās 33 ir pašvaldību vai citu organizāciju aprūpes iestādes, kurās sniedz pakalpojumus bērniem.

 

Informāciju sagatavoja:

Aija Bukova-Žideļūna

labklājības ministra preses sekretāre

Tel. 2947175; aija.bukova@lm.gov.lv

Uzlabos dokumentu iesniegšanas kārtību VDEĀVK | 13.04.2017.

Ir noteikta obligātā nepieciešamā informācija, kas turpmāk būs jānorāda, iesniedzot dokumentus Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (VDEĀVK), pretendējot uz invaliditātes ekspertīzi. To paredz ceturtdien, 13. aprīlī, valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie “Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību”. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Grozījumu mērķis ir pilnveidot uz uzlabot līdzšinējo invaliditātes noteikšanas kārtību un novērst situācijas, kad VDEĀVK tiek iesniegti nepilnīgi noformēti dokumenti. Tagad cilvēkiem, kas pretendēs personas ar invaliditāti statusu obligāti būs jānorāda ziņas par iesniedzēju (vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, valstiskās piederības veids, ja nepieciešamas – arī ziņas par Latvijā saņemto uzturēšanās dokumentu), saziņas veids (telefons vai elektroniskā pasta adrese) un vēlamais lēmuma saņemšanas veids (klātienē, pa pastu vai elektroniski). Iedzīvotāji varēs izmantot arī Komisijas mājaslapā (www.vdeavk.gov.lv) ievietoto iesnieguma veidlapas paraugu.

Tāpat grozījumi paredz uzlabot dokumentu apriti starp VDEĀVK, sociālajiem dienestiem un ārstiem. Turpmāk gadījumos, kad būs nepieciešams izvērtēt īpašas kopšanas nepieciešamību, pašvaldību sociālo dienestu sociālie darbinieki vai ergoterapeiti aizpildīs ikdienā veicamo darbību un vides novērtējuma anketu tikai pēc VDEĀVK lūguma, nevis pēc privātpersonu pieprasījuma. Tādējādi tiks novērsta nelietderīga anketu aizpildīšana un mazināts administratīvais slogs sociālajiem dienestiem. Savukārt gadījumos, kad uz īpašas kopšanas nepieciešamības noteikšanu pretendēs persona, kurai ārstējošais psihiatrs būs konstatējis stabilus, ar ārstēšanu nekoriģējamus uzvedības traucējumus, sociālā dienesta vides novērtējums personas dzīvesvietā vairs nebūs nepieciešams, jo psihiatra atzinums būs pietiekams pamats īpašas kopšanas piešķiršanai.

Grozījumos tiek precizēta arī Noteikumu pielikumos minētā medicīniskā informācija, kā arī invaliditātes speciālie cēloņi, lai novērstu tiesību normu nenoteiktību un attiecīgi neprecīzu normu interpretāciju.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Egils Zariņš, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists, 64331829, egils.zarins@lm.gov.lv

 

ARHĪVS Pilns arhīvs