darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Aicinājums uz preses konferenci par sociālo dienestu darbības efektivitāti | 17.10.2017.

Trešdien, 18. oktobrī, plkst. 10.00 mediju pārstāvji tiek aicināti uz preses konferenci, kurā Labklājības ministrija informēs par pētījuma "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" rezultātiem. Tā notiks Latvijas Pašvaldību savienības telpās.

Preses konferencē labklājības ministrs Jānis Reirs sniegs ministrijas vērtējumu esošajai situācijai, kā arī iezīmēs darbības virzienus pētījumā aktualizēto aspektu pilnveidei. Par pētījuma ietvaros secināto attiecībā uz sociālo dienestu tēlu un klientu raksturojumu, pieejamiem resursiem un darbinieku darba slodzi, starpinstitucionālo sadarbību, speciālistu izglītības un profesionālās pilnveides vajadzībām un sociālā darba rezultātiem informēs nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" pārstāves Inese Šūpule un Oksana Žabko.

Preses konference norisināsies trešdien, 18. oktobrī, plkst. 10.00 Latvijas Pašvaldību savienībā, Mazajā Pils ielā 1.

Aicinām piedalīties plašsaziņas pārstāvjus un lūdzam informēt par savu dalību līdz trešdienas, 24. maija, plkst.10.00 e-pastā aiga.ozolina@lm.gov.lv vai zvanot pa telefonu 29248826.

Pētījums tiek īstenots ESF projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

17. oktobrī atzīmējam Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu | 17.10.2017.

Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena ir veltīta aicinājumam uz solidāru darbību nabadzības izskaušanai. Tās pirmsākumi meklējami 1987. gada 17. oktobrī Parīzē. Ap 100 000 cilvēku no dažādām valstīm klātesot, visnabadzīgāko iedzīvotāju tiesību aizstāvības kustības dibinātājs Džozefs Vresinskis vērsās ar saucienu - ja cilvēks ir spiests dzīvot nabadzībā, tiek pārkāptas viņa cilvēktiesības. Tāpēc solidāra apvienošanās šo tiesību ievērošanai un cieņai ir mūsu katra pienākums. Pēc pieciem gadiem - 1992. gadā - ANO Ģenerālā asambleja izsludināja 17. oktobri par Starptautisko nabadzības izskaušanas dienu, aicinot visas valstis šajā dienā proponēt pasākumus nabadzības apkarošanai.

2015. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 424 tūkstoši jeb 21.8% iedzīvotāju, kuru ienākumu līmenis uz vienu mājsaimniecības locekli, piemērojot ekvivalences skalu, bija zemāks par nabadzības riska slieksni jeb 318 euro mēnesī. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti tie, kas dzīvo vieni, īpaši pensijas vecuma cilvēki, nestrādājošie, personas ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem, viena vecāka ģimenes ar bērniem, kā arī daudzbērnu ģimenes. 2016. gadā Latvijā ir reģistrētas 68 816 trūcīgas personas, kas veido 3.5% no kopējā iedzīvotāju skaita, un šo cilvēku ienākumi veidoja līdz 128,06 euro mēnesī uz vienu mājsaimniecības locekli.

Lai mazinātu nabadzību, 2017. gadā veikti vairāki pasākumi:
- minimālā mēneša darba alga palielināta līdz 380 euro mēnesī;
- palielināts atbalsts trūcīgām personām, kurām, uzsākot strādāt, pirmos 3 mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram;
- ar gada sākumu palielināts ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem līdz 50,07 euro mēnesī;
- ar 1. oktobri pensiju indeksācijā piemēroti 50% (iepriekš 25%) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem;
- palielināts valsts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem. Par bērnu līdz 6 gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs palielināts līdz 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš   bērnības - 106,72 eiro), bet pēc bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas - 111 eiro.

Trūcīgas un maznodrošinātas personas var saņemt no pašvaldībām atbalstu un pakalpojumus, t.sk. dzīvokļa jautājumu risināšanai, pārtikai, veselības aprūpei, izglītībai u.c. Valsts nodrošina atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām, kompensējot elektroenerģiju par samazinātu cenu, ka arī trūcīgas personas var saņemt atvieglojumus veselības aprūpē, izglītības, tieslietu un kultūras jomā.

Plakātu konkursā par vardarbību internetā saņemti gandrīz 500 skolēnu darbi | 16.10.2017.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) rīkotajā plakātu konkursā par vardarbību internetā saņemts 481 darbs. Tas ir lielākais konkursa darbu skaits, kādu VBTAI saņēmusi kādā no rīkotajiem konkursiem - iepriekšējais rekords bija gandrīz 400 iesūtītie darbi zīmējumu konkursā par drošību internetā.

Konkursā uzvarēja Ludzas pilsēta ģimnāzijas 11. klases skolnieces Agneses Kalvītes darbs. Pavisam nedaudz atpalika Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieka Kristiana Dzerkala darbs, bet trešajā vietā vērtēšanas komisija ierindoja Rīgas 72. vidusskolas 9. klases skolnieces Marinas Tračius darbu.

Konkurss tika organizēts, lai vairotu bērnu un jauniešu izpratni par dažāda veida vardarbības izpausmēm interneta vidē un iespējām no tām izvairīties, kā arī informētu par iespējām meklēt palīdzību un atbalstu gadījumā, ja esi vardarbības upuris vai liecinieks. Darbus dalībai konkursā varēja iesniegt no š.g. 4. septembra līdz 6. oktobrim.

Konkursa uzvarētāju apbalvošana notiks 19. oktobrī kustības "Draudzīga skola" konferences laikā.

1.vieta Ludzas pilsēta ģimnāzijas 11. klases skolniece Agnese Kalvīte

2.vieta Gulbenes novada valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Kristians Dzerkals

3.vieta Rīgas 72. vidusskolas 9. klases skolniece Marina Tračius 

 

 

Atzīmējam Baltā spieķa dienu | 13.10.2017.

Baltā spieķa pirmsākumi meklējami jau Lielbritānijā, kad mākslinieks Džeims Bigs cieta negadījumā un zaudēja redzi. Apzinoties satiksmes bīstamību, mākslinieks pastaigu spieķi nokrāsoja baltu, lai būtu vieglāk pamanāms. Savukārt 1931. gadā Francijas avīzē tika ievietota publikācija ar ierosinājumu, lai neredzīgie lietotu tikai baltas krāsas spieķi, kas kalpotu par brīdinājuma zīmi transportlīdzekļu vadītājiem. Amerikas Savienoto Valstu Kongress 1964. gadā apstiprināja ideju katra gada 15. oktobri pasludināt par Baltā spieķa dienu.

Baltā spieķa diena Latvijā arī tiek atzīmēta 15. oktobrī. Baltais spieķis pēc būtības simbolizē uzdrīkstēšanos un varēšanu. Latvijā ir aptuveni 9 200 cilvēku, kuriem ir invaliditāte redzes traucējumu dēļ, savukārt visā pasaulē ir aptuveni 285 miljoni cilvēku ar redzes traucējumiem.

Svarīgi zināt, ka cilvēkiem ar I grupas invaliditāti redzes traucējumu dēļ ir tiesības uz pabalstu par asistenta izmantošanu. Valsts iesaistās šo cilvēku atbalstīšanā, finansējot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar redzes invaliditāti. Šo pakalpojumu nodrošināšana deleģēta Latvijas Neredzīgo biedrībai. Personas ar invaliditāti redzes traucējumu dēļ var saņemt arī pārējos valsts nodrošinātos pakalpojumus un atvieglojumus, kas paredzēti ikvienai personai ar invaliditāti. Ceļu satiksmes noteikumos noteikts, ka jebkurā gadījumā, arī ārpus gājēju pārejām transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar baltu spieķi.

Ikvienam der atcerēties, ka cilvēkam ar funkcionēšanas ierobežojumiem ir tādas pašas vajadzības kā ikvienam citam cilvēkam. Bet īpašs ir viņam nepieciešamais atbalsts - pieejama vide un informācija, iekļaujoša izglītība, veselības aprūpe un citi pakalpojumi.
Pozitīvi, ka pakāpeniski mainās uzskats par cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Tie vairs nav nevarīgi cilvēki, kuriem jāsniedz atbalsts, bet gan cilvēki ar savām spējām, un atbalsts nepieciešams viņu līdzdalības nodrošināšanai.

Labklājības ministrijas dalība Ziemeļu ministru padomes Barbershop konferencē | 12.10.2017.

12. oktobrī Kopenhāgenā Ziemeļu ministru padomes organizētajā konferencē par vīriešu lomu dzimumu līdztiesības veicināšanā piedalīsies un Latviju pārstāvēs labklājības ministra Jāņa Reira padomnieks Kārlis Eņģelis, kā arī Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš un biedrības "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" izpilddirektore Dace Helmane.

Konferences mērķis ir pārrunāt aktuālos jautājumus un iniciatīvas sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta iniciatīvām, kas veicina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kā arī sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai uzņēmējdarbībā un darba tiesiskajās attiecībās.

Situāciju Latvijā raksturo Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma "Sievietes un vīrieši Latvijā, 2016" dati. Tie liecina, ka 2016.gadā par ekonomiski aktīviem tika uzskatīti 72,2% vīrieši un 64,6% sieviešu. Secināts, ka sievietes izvēlas strādāt nepilnu darba laiku biežāk nekā vīrieši - 2016.gadā Latvijā nepilna laika darbā strādāja 11,7% nodarbināto sieviešu un 6,7% nodarbināto vīriešu. Lai arī atšķirība starp nepilnā darba laikā nodarbināto sieviešu un vīriešu īpatsvaru ir salīdzinoši neliela, būtiski ņemt vērā iemeslus, ar ko sievietes un vīrieši šādas nodarbinātības izvēli pamato. Proti, 2016.gadā 4,8% sieviešu norādīja, ka izvēlas strādāt nepilnu darba laiku, jo pārējā laikā pieskata savu bērnu, kamēr vīriešu izvēli strādāt nepilnu darbalaiku bērnu pieskatīšana tikpat kā neietekmēja. Tāpat 19,8% sieviešu norādīja, ka izvēlas strādāt nepilnu darba laiku citu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ, savukārt vīrieši šādu iemeslu norādīja 13,4% gadījumu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka arvien biežāk vīrieši izvēlas izmantot savas tiesības uz paternitātes atvaļinājumu: 2014.gadā paternitātes pabalstu saņēma vidēji 813 personas, 2015.gadā vidēji 885 personas, bet 2016.gadā vidēji 923 personas mēnesī. Tāpat būtiski pieaudzis arī vīriešu skaits vecāku pabalsta saņēmēju vidū: ja 2013.gadā no visiem vecāku pabalstu saņēmējiem vīrieši bija tikai 7%, tad 2016.gadā jau 20%.

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana Latvijas politiskajā dienas kārtībā ir jau gandrīz 20 gadus. Latvija vienmēr ir uzsvērusi savu apņemšanos veicināt vidi, kurā sievietes un vīrieši var vienlīdz brīvi realizēt savas tiesības. Lai noskaidrotu, kādi pasākumi ir nepieciešami, aktīvākas vīriešu iesaistes mājas un ģimenes pienākumu veikšanā nodrošināšanai, ministrija Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2018.-2020.gadam ietvaros iecerējusi veikt padziļinātu līdzšinējās dzimumu līdztiesības politikas ietekmes uz vīriešiem izvērtēšanu, sniedzot konkrētus priekšlikumus politikas pilnveidošanai. Tāpat iecerēts popularizēt paternitātes atvaļinājuma un vecāku atvaļinājuma saņemšanas iespējas vīriešu vidū.

Sociālajiem dienestiem vairāk resursu jāvelta tiešajam darbam ar klientu | 12.10.2017.

Vairāk uzmanības būtu jāpievērš tiem sociālā dienesta uzdevumiem, kas saistīti ar sociālo pakalpojumu sniegšanu, piemēram, attīstot ģimenes asistenta pakalpojumus, atbalsta sniegšanu atkarīgām personām, pilnveidojot sociālās prasmes. Tikpat svarīga ir arī sociālā darba attīstība, īpaši pilnveidojot sociālo darbu ar gadījumu psihosociālā darba virzienā un preventīvo sociālo darbu. Tā liecina Labklājības ministrijas (LM) un nodibinājuma "Baltic Institute of Social Sciences" veiktais pētījums par sociālo dienestu darbību.

Pētījumā tika apzināts pašvaldību vadītāju un sociālo dienestu sadarbības partneru redzējums par pašvaldībā aktuālākajām sociālajām problēmām un sociālā dienesta lomu to risināšanā, sociālā darba prakses saturu, kā arī par sociālajam dienestam pieejamajiem resursiem, sociālā dienesta tēlu un citiem jautājumiem. Lai arī sociālā dienesta darbības virzieni ietver gan sociālo palīdzību, gan sociālos pakalpojumus, pašvaldību vadītāji atzīst, ka realitātē lielākā daļa resursu tiek novirzīta sociālās palīdzības sniegšanai. Pašvaldību vadītāju vērtējumā sociālie dienesti varētu paplašināt savu darbu attiecībā uz sociālās aprūpes un aprūpes mājās pakalpojumu pensijas vecuma cilvēkiem, preventīvo sociālo darbu, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar bērniem, kā arī veltīt vairāk laika tiešajai komunikācijai ar klientu. Līdzīgi arī sociālo dienestu sadarbības partneru vērtējumā sociālo dienestu prakse ir jāpaplašina sociālo pakalpojumu, sociālā darba un psihosociālā darba virzienā, lielākus resursus veltot tiešajam darbam ar klientiem. Kopumā kā vēlami un vajadzīgi tika minēti arī psihologa pakalpojumi, krīzes centra pakalpojumi, sociālo prasmju apmācības, ģimenes asistenta pakalpojumu, atbalsts personām ar atkarībām un mediācijas pakalpojumi.

Pašvaldību vadītāju un sociālo dienestu sadarbības partneru skatījumā minēto virzienu attīstību kavē nepilnīgi attīstītie infrastruktūras resursi - vajadzībām neatbilstošas telpas, vides pieejamības nodrošinājums -, ierobežotie finanšu resursi, personāla trūkums un to augstā mainība. Turklāt pētījuma dati liecina, ka jau tā trūkstošie personāla resursi bieži vien veltīti dokumentācijas sagatavošanai, netiešajam kontaktam ar klientiem un neefektīvām darbībām, kas rodas dažādu iestāžu savstarpēji nesaskaņotu funkciju dēļ.

Pētījums īstenots ar ESF atbalstu LM projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" ietvaros. Pētījuma rezultātu prezentācija notiks preses konferencē 2017. gada 18. oktobrī, plkst. 10.00, Latvijas Pašvaldību savienības telpās, Mazā pils iela 1. Pēc prezentācijas pētījuma gala ziņojums būs pieejams Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē.

Aktivitāte tiek īstenota ESF projekta Nr. 9.2.1.1/15/I/001 Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās ietvaros. Projekts uzsākts 2015. gada aprīlī un turpināsies līdz 2022. gada decembrim.

Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ieņem 17.vietu | 11.10.2017.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts šodien konferencē Briselē publisko Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksu 2017. Indekss tiek aprēķināts, balstoties uz 2015.gada datiem par sešām dažādām jomām - zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība. Latvija ar 57,9 punktiem, ierindojas 17. vietā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tas ir par 17 punktiem augstāks rādītājs nekā 2012.gadā. Latvija ir viena no četrām dalībvalstīm, kurā rādītāji ir uzlabojušies visās sešās indeksa jomās.

Lai arī dzimumu līdztiesības indekss ES kopumā ir paaugstinājies, tomēr kopumā progress visās dalībvalstīs ir salīdzinoši lēns. Ja 2012.gadā ES dzimumu līdztiesības indekss bija 65 punkti, tad 2015.gadā tas ir pieaudzis līdz 66.2 punktiem (100 nozīmē pilnīgu līdztiesību, bet 1 - nelīdztiesību).

Augstākie rādītāji Latvijai ir darba, laika izlietojuma un varas jomās (attiecīgi 10., 11. un 15. vieta), bet zemākie - veselības, naudas un zināšanu jomās (attiecīgi 26. un 28. vietas).

Ja laika jomā rādītāji ES kopumā ir pasliktinājušies, tad Latvijas rādītāji ir uzlabojušies. Latvija šajā jomā ierindojas 11. vietā ar 65,8 punktiem (2012. gadā - 60,8 punkti) Tāpat Latvijā, blakus Dānijai un Zviedrijai, laiks, ko sievietes un vīrieši velta mājsaimniecības un aprūpes pienākumu veikšanai, ir sadalīts vislīdztiesīgāk.

Naudas jeb ienākumu jomā tiek vērtēta sieviešu un vīriešu piekļuve finanšu un ekonomiskajiem resursiem, kā arī sieviešu un vīriešu nabadzības riska indekss. Latvijai šajā jomā rādītāji, īpaši nabadzības riskam pakļauto sieviešu skaits ir visaugstākais starp ES dalībvalstīm.

Veselība un zināšanas ir jomas, kurās nevienlīdzīgākā situācijā ir vīrieši. Lai arī kopumā izglītības pieejamība uzlabojas, Latvijā saglabājas izteikts dalījums sieviešu un vīriešu izglītības tematiskajās grupās un vīriešu īpatsvars ar augstāko izglītību vecuma grupā 30-34 gadi ir viszemākais starp ES dalībvalstīm. Veselības pašnovērtējuma, paredzamā mūža ilguma atšķirības, veselīgi nodzīvoto dzīves gadu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, kā arī veselības aprūpes un zobārstniecības pakalpojumu pieejamība, Latviju indeksā ierindo 26. vietā blakus Rumānijai un Bulgārijai.

Sekot līdzi Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksa 2017 konferencei tiešsaistei iespējams šeit.

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) ir neatkarīga ES struktūrvienība, kas izveidota ar mērķi veicināt un stiprināt dzimumu līdztiesību, tostarp, nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai visās ES politikas jomās un valstu politikas attiecīgajās jomās, kā arī veicināt cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un palielināt ES pilsoņu izpratni par dzimumu līdztiesību. Institūts uzsāka savu darbību 2010. gadā, savukārt dzimumu līdztiesības indekss tiek publicēts reizi divos gados.

ARHĪVS Pilns arhīvs