darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KBsocialo_pakalpojumu_sniedzeju_registrs.png - 5.98 KBlatvija_100_logo.png - 10.36 KB

balsosanas-baneris-epastam_png.png - 82.52 KB 

strukturfondi.jpg - 22.31 KB 

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

AKTUALITĀTĒM Pilns arhīvs
Pētījums "Ex-ante izvērtējums pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes novērtēšanai" | 20.10.2017.

logo_ansamblis_krasains.jpg - 79.17 KB 

Pētījums tika īstenots no 2016. gada novembra līdz 2017. gada oktobrim un tas ietvēra padziļinātās intervijas, aptaujas un fokusgrupu diskusijas. Pētījumu veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences".

Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai. Pētījuma rezultāts ir esošās situācijas raksturojums, uzsākot projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanu. Tas ietver pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtējumu un priekšlikumus identificēto institucionālo un profesionālo šķēršļu mazināšanai un pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes paaugstināšanai.

VIDEO: Pētījuma prezentācija un preses konferences ieraksts

Pētījuma ietvaros izstrādāti 5 nodevumi:

1. Pētījuma metodoloģijapdf.gif - 641 B 

2. Starpziņojums: Sabiedrības un sociālo dienestu klientu viedoklis par pašvaldību sociālo dienestu darbu pdf.gif - 641 B

3. Starpziņojums: Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu apmierinātības mērījumi un to analīze par sociālā darba praksi pdf.gif - 641 B

4. Starpziņojums: Sociāla dienesta sadarbības institūciju un pašvaldību domju vadītāju izpratne par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībāpdf.gif - 641 B 

5. Gala ziņojums (t.sk. rekomendācijas): Pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes novērtēšanas rezultāti un to analīzepdf.gif - 641 B 

6. Prezentācijapdf.gif - 641 B 

Pētījums īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu Labklājības ministrijas projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (9.2.1.1/15/I/001) ietvaros, lai iespējami efektīvi plānotu projekta aktivitāšu saturu un projekta noslēgumā novērtētu sasniegtos rezultātus.

1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija | 11.09.2017.

Saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām", pensiju indeksācija notiek katru gadu 1. oktobrī. Pensiju indeksācijas aprēķinos tiek ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss valstī, kā arī 50 procentus (iepriekš 25 procenti) no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem.. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu valsts pensijas apmēru.

"Šā gada indeksācijā vidējais pensijas palielinājums būs vismaz divreiz lielāks nekā pērn, kad vidējais pielikums bija virs 4 eiro mēnesī, šā rudens indeksācijā tie vidēji būs vairāk nekā 10 eiro. Savukārt pensijas indeksācijā nākamgad pirmoreiz tiks ietverts darba stāžs. Un šī indeksācija skars vairāk nekā 92 procentus pensionāru! Ja stāžs būs no 30 līdz 39 gadiem, indeksācija būs 60 procenti no algu pieauguma, pensionāriem ar 40 gadu un lielāku darba stāžu - 70 procenti no algu pieauguma", uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Par to, kas ir svarīgs un būtisks šīgada pensiju indeksācijas niansēs, stāsta Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

"Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2017. gada 30. septembrim.

Šogad pensionāriem būtiski ir paturēt prātā summu 349 eiro! Jo šī gada 1. oktobrī, piemērojot indeksu 1,0439, tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz tieši šo summu!

Tas nozīmē, ka visas pensijas, kas nepārsniedz 349 eiro apmēru, tiks palielinātas par 4,39 procentiem. Pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Proti - jo lielāka pensija, jo lielāks tās palielinājums. Piemēram, 200 eiro liela pensija palielināsies par 8,78 eiro. 300 eiro liela pensija palielināsies par 13,17 eiro. Bet, ja, piemēram, cilvēkam ir tieši 349 eiro liela pensija, tad viņa pensija 1. oktobrī palielināsies par 15,32 eiro.

Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 349 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas, t.i. 349 eiro. Tas nozīmē, ka arī viņiem pensija palielināsies par 15,32 eiro.

Jāpatur prātā, ka indeksēts tiks tikai pensijas apmērs, neņemot vērā pie pensijas piešķirtās piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam. Piemēram, ja pensija ir 200 eiro, bet klāt tai ir piemaksa 15 eiro, tad indeksēs tikai pensiju, līdz ar to palielinājums būs jau minētie 8,78 eiro.

Un vēl noteikti ir jāņem vērā, ka no indeksētās pensijas var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu.

Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Tas nozīmē, ka nevajag uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati, un pārrēķins notiek automātiski.

Savu pensijas apmēru ikviens var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija)."

Vecākiem nestandarta darbalaiks.. Ko darīt ar bērnu? | 31.08.2017.

Visu zinošā statistika liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs strādā nestandarta darba laiku. Ir taču ļoti daudz profesiju, kur jāstrādā maiņu darbā, kā arī vakaros, naktīs un brīvdienās. Tas liek pārkārtot dzīves paradumus un bieži vien nav viegli pat tiem, kuriem nav ģimenes. Bet, ja ģimene nodibināta, turklāt jau pasaulē nākuši bērni? Nu saprotams, ka šādas ģimenes ikdienā saskaras ar krietni vien lielāku darba un ģimenes dzīves līdzsvara izjaukšanu, no kā cieš visi – pieaugušie, iespējams, viņu draugi un radi, bieži vien arī darba devēji, bet vissliktākais, ka šādi visvairāk cieš bērni. 

Ko darīt šādās situācijās? Jautājums, kas aktuāls joprojām. Vecākiem ir grūtības saskaņot nestandarta darba laiku ar parastiem bērnu aprūpes pakalpojumiem, jo klasiska bērnudārza darba laiks ir no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Turklāt likums vecākiem nosaka pienākumu bērnu līdz septiņu gadu vecumam neatstāt bez pieaugušā uzraudzības. Principā veidojas gandrīz strupceļš. Bērnu aprūpes nepieejamības gadījumā šādi darbinieki ir spiesti samazināt nodarbinātības apjomu, strādāt nepilnu laiku vai vispār pārtraukt darba attiecības uzņēmumos ar nestandarta darba laiku.

Bet nav jau tā, ka risinājumu nevar atrast. Kopš 2015. gada septembra Labklājības ministrija īsteno projektu “Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku”.  Vienkāršāk sakot, projekts palīdz vecākiem, kas strādā nestandarta darba laiku, nodrošināt bērnu aprūpi, pielāgojoties vecāku darba grafikam. Tiek izveidots ilgtermiņa modelis šo pakalpojumu subsidēšanai, tādējādi veicinot vecāku nodarbinātību un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu. Tas nozīmē, ka reģistrētā aukle vai iestāde 20 stundas nedēļā (80 stundas mēnesī) pieskata darbinieka bērnu jebkurā darbinieka nestandarta darba laikā no 18.00 līdz 8.00 darba dienās, brīvdienas vai svētku dienās. 

Projekta ietvaros izmantot šādu bērnu uzraudzības pakalpojumu ir iespēja vecākiem, kuriem ir vismaz viens bērns vecumā no viena gada līdz sešiem gadiem un nestandarta darba laiks vismaz reizi divās nedēļās. Nestandarta darba laikā var tikt iekļauts arī laiks līdz divām stundām, kas vajadzīgs vecāka nokļūšanai uz un no darba, ja šis laiks iekrīt projektā noteiktajā nestandarta darba laikā. Projekts tiek īstenots kopumā 30 Latvijas uzņēmumos, kuros ir jāstrādā vakara vai nakts stundās, brīvdienās vai svētku dienās. 
Būtiskākais, ka maksu par pakalpojuma izmantošanu pilnībā vai daļēji pašlaik sedz no projekta līdzekļiem. Bet uzņēmumi, kas piedalās šajā projektā, nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojuma līdzfinansēšanu saviem darbiniekiem. Šādi ieguvēji ir visi – gan darba devēji, gan viņu darbinieki, kuri atrisinājuši ļoti būtisku savas ģimenes sadzīves problēmu! 

Taču te jāpatur prātā, ka šis ir pilotprojekts jeb izmēģinājuma projekts, lai pārbaudītu šādas atbalsta sistēmas nepieciešamību un pieprasījumu no uzņēmumu un ģimeņu puses. Tāpēc projekts vienlaikus ir gan praktiska pakalpojuma ieviešana un pieejamība, gan arī paralēls nemitīgs izvērtēšanas, izpētes un rezultātu novērtēšanas process. Ir sistemātiski jāizvērtē sasniegtais, jāidentificē problēmas un jāanalizē turpmākas attīstības iespējas. Un, visbeidzot, ir jāsaprot, vai šāds modelis Latvijai ir nepieciešams un kādiem jābūt nosacījumiem, lai tas nestu vēlamos rezultātus visiem iesaistītajiem. No vienas puses, par šāda pakalpojuma lietderību šaubu nav – to apliecina ģimenes, kas to izmanto. Bet no otras puses, tas kaut ko maksā, un pagaidām projekta īstenošanai ir pieejams arī Eiropas finansējums. Bet pēc gada tas beigsies.

Tāpēc ir nepieciešams sākt diskusijas ar darba devējiem, sociālajiem partneriem, darbiniekiem, kuri ir un nākotnē varētu būt potenciāli ieinteresēti šāda pakalpojuma izmantošanā, kā arī pašvaldībām. Sabiedrībā vajadzētu domāt par to, kādi būtu optimālie pakalpojuma ieviešanas un finansēšanas mehānismi pēc Eiropas Savienības līdzfinansējuma beigām. Piemēram, vai darba devējiem vajadzētu piedalīties ar līdzfinansējumu bērnu aprūpes pakalpojumu sniegšanā un to nodrošināt? Cik lielai vajadzētu būt valsts un pašvaldības, darba devēja un darba ņēmēja līdzfinansējuma daļai, kāds būtu efektīvākais mehānisms subsidēta bērnu pieskatīšanas pakalpojuma finansēšanai? 

Kā redzams, jautājumu ir daudz. Tāpēc Labklājības ministrija septembra beigās un oktobra sākumā rīkos reģionālos seminārus Valmierā un Jelgavā, kurā aicinās piedalīties darba devēju, sociālo partneru, valsts un pašvaldību institūciju pārstāvjus, lai kopīgi meklētu atbildes un diskutētu par optimālākajiem risinājumiem elastīgu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanā vecākiem ar nestandarta darba laiku. 


                                                                        Iveta Baltiņa
                                projekta "Elastīga bērnu uzraudzības pakalpojuma nodrošināšana 
                                   darbiniekiem, kas strādā nestandarta darba laiku" vadītāja

Notikusi vasaras nometne bērniem ar diabētu | 11.08.2017.

ab_lv.png - 15.64 KB 

Nometne iedvesmo

Biedrība savā 27 gadu garajā darbības pieredzē ir secinājusi, ka tieši vasaras nometnes ir viens no efektīvākajiem rīkiem, lai veicinātu bērnu ar diabētu integrāciju sabiedrībā, jo pēc vasaras nometņu apmeklēšanas bērnos nostiprinās apziņa, ka viņi nav sliktāki par citiem bērniem, ka slimību var kontrolēt un labi kontrolēta slimība netraucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Šogad nometnes labā feju krustmāte bija ABLV Charitable Foundation, kas atbalstīja mūs gan finansiāli, gan emocionāli.

Ceļš uz nometni nav rožlapiņām kaisīts

Ik gadu biedrība cītīgi meklē uzticamus un saprotošus atbalstītājus gaidītākajam gada pasākumam - vasaras nometnei „Diabēta skola - pieredze labākai dzīvei". Nav viegli, jo pārsvarā sabiesrībā mājo mīts, ka diabēts ir dzīvesveida slimība un saslimušais pats ir vainīgs. Nereti dzirdami komentāri: „Ā, diabēts... daudz saldumus ēdāt... paši vainīgi", bet 1.tipa diabēta gadījumā, ar ko pārsvarā saslimst bērni, tas ir liels un trekns mīts. Bērns saslimts, jo paša organisma imunitāte iznīcina insulīnu radošās šūnas un bērns uz mūžu ir pieslēgts mākslīgās dzīvības uzturēšanas sistēmai  jeb nebeidzamām insulīna injekcijām un cukura mērījumiem, kas no bērna un ģimenes prasa daudz spēka un zināšanu. Tāpēc mums nereti ir ļoti grūti atrast atbalstītājus un pārliecināt, ka vasaras nometnes ir kā ūdens tuksnesī.

Gaiši un saprotoši cilvēki

Šajā gadā biedrībai īpašu prieku un gandarījumu sniedza iesāktā sadarbība ar ABLV Charitable Foundation, kuras darbinieki bija laipni, saprotoši un no sirds ieklausījās mūsu sāpē un bija atvērti sadarbībai. Un tā šī gada maijā tika noslēgts sadarbības līgums un granta līgums, kas pavēra iespēju padarīt 15 ģimenes laimīgākas, saprastākas, gudrākas un varošākas.

Pirmā diena - sadraudzības diena

Rīts. Rasas piles uz zāles. Pie viesu nama piestāj pirmo dalībnieku auto. Gaisā virmo satraukums, nedaudz bailes no nezināmā un gaidas... Gaidas pēc piedzīvojumiem, jauniem draugiem, zināšanām, sapratnes un atbalsta. Pamazām dalībnieki ierodas, iekārtojās un pulcējas pirmajām nodarbībām. Dienas noslēgumā visi pulcējas kopīgam iepazīšanās vakaram. Izrādās nometne pulcējusi ģimenes no visas Latvijas, kurās aug aktīvi un talantīgi bērni, kuri par spīti savai slimībai dejo, dzied, peld, nodarbojas ar jāšanas sportu, boksu, jogu, glezno, ceļo un vēl un vēl...

Ko mēs sadarījām?

Mācījāmies sajust savu bērnu un palīdzēt viņam fizioterapijas nodarbībā, kurā teorija mijās ar praktiskām darbībām.

Uzzinājām kā motivēt bērnu ēst veselīgi. Bērni kļuva par uztura detektīviem un noteica cik, kurā produktā ir cukurs, kā arī salīdzināja un noteica, kuri produkti ir vērtīgāki, kuri mazāk vērtīgi. Pētīja etiķetes un gatavoja smūtijus.

Uzzinājām par tehniloģijām diabēta kontrolē - glikometru VivaChek Ino, Accu-check Performa Nono, Contur plus  un FreeStyle Libre, insulīna pumpja terapiju.

Mācījāmies rūpēties par savu bērnu pēdiņām. Kā kopt bērnam kājas. Kā pareizi izvēlēties apavus. Cik bieži apmeklēt kāju aprūpes speciālistu bērnam ar diabētu. Kā kopt apavus? Kā novērst kāju svīšanu un sēnīšu slimības. Plakanā pēda. Kā veikt pēdu korekcijas.

Iedvesmojāmies no mammas, kuras bērnam jau 20 gadus ir diabēts.

Gan bērni, gan vecāki mācījās insulīna ievadīšanas tehniku, ko palīdzēja īstenot diabēta aprūpes māsiņa un viņas izpalīdze lelle Anna Rozīte.

Atsaucām atmiņā zināmo un papildinājām zināšanu robus par hipoglikēmiju un hiperglikēmiju. Kāpēc tās ir tik bīstamas un kā no tām izvairīties. Pārrunājām diabēta un sporta attiecības. Atkārtojām maizes vienību aprēķināšanu un spriedām kā pieskaņot insulīna devas ikdienas ritmam. Uztura izvēle bērna slimības laikā un insulīna devu korekcijas slimības laikā.

Vecāki profesionāla psihoterapeita vadībā apguva jaunus instrumentus un prasmes, kas palīdzēs konfliktu risināšanā ar bērniem un savas garīgās veselības saglabāšanā.

Bērni izpaudās radošajās nodarbību veidojot rokassprādzes, apgleznojot akmeņus, sportojot, līmējot un zīmējot.

Par to kā mums gāja - dalībnieku atziņas

„Paldies! Līdz šim es šaubījos par saviem lēmumiem, bet pēc nometnes guvu pārliecību, ka es rīkojos pareizi."

„Hei, man ir jauns glikometrs! Gluži kā iPhone!"

„Labi pārdomāta programma gan bērniem, gan vecākiem. Ir forši redzēt, kā tavs bērns mācās un iegūst pozitīvas emocijas."

„Dzirdētie dzīvesstāsti mani ļoti motivēja. Turpināšu cīņu ar jaunu sparu un bruņojusies ar zināšanām."

„Nometnē esam jau 3 reizi. Domāju tā ir svarīga gan tiem, kas nupat saslimuši, gan tiem, kam slimība iet blakus jau vairākus gadus. Jaunajiem svarīgi izzināt, senajiem parunāt, dalīties pieredzē un apgūt piemirsto. Mums visiem ir svarīgi turēties kopā un regulāri sazināties vienam ar otru. Atbalstīt."

„Ir forši. Te man neviens neprasa, ko es daru, kāpēc špricēju.... Es jūtos labi, esmu kā visi."

„Patīkami, ka blakus ir cilvēki, kas tevi saprot. Te neviens neskatās, pārmetuma pilnām acīm, kad es bērnam dodu sluiņu un glikozes tabletes. Viņi vienkārši zin - zems cukurs. Tā vajag."

„Nepieciešams organizēt arī citus pasākumus, piemēram, jaunajā gadā. Vajag biežāk tikties."

„Mans bērns pirmo reizi pats sev injicēja insulīnu!"

„Kad būs nākošā nometne?"

kolaza.jpg - 3.24 MB 

Projekts „Nepalikt vieniem klusumā” iegūst trešo vietu ES iedzīvotāju balsojumā | 09.08.2017.

Labklājības nozares Eiropas Sociālā fonda projekts “Nepalikt vieniem klusumā” ir ieguvis trešo vietu Eiropas iedzīvotāju izvēlēs balsojumā, kā arī, kļūstot par konkursa RegioStars Awards finālistu, atzīts par vienu no sešiem labākajiem Eiropas Savienības projektiem kategorijā "Sieviešu iespējas un aktīva līdzdalība".
 
Paldies visiem par atbalstu un balsošanu!
 
Latvijas delegācija saņem apbalvojumu no ES komisāres reģionālās politikas jautājumos Korinas Krecu
No kreisās: Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs, Komisāre reģionālās politikas jautājumos Korina Krecu, Projekta "Nepalikt vieniem klusumā" vadītāja Diāna Zālamane-Leite, Vadošās iestādes pārstāve Lauma Silakaktiņa, Atbildīgās iestādes pārstāve Inita Kabanova, Eiropas Parlamenta deputāts un RegioStars žūrijas priekšsēdētājs Lamberts van Nistelrojs.
regiostars_apbalvosana.png - 869.07 KB 
 
Konkursā RegioStars Awards Eiropas Komisija apbalvo veiksmīgākos, inovatīvākos un iedvesmojošākos projektus. Pirmo reizi desmit gadu konkursa pastāvēšanas vēsturē par vienu no nominantiem izvirzīts Latvijā īstenots projekts. Projekts “Nepalikt vieniem klusumā” kategorijā “Sieviešu iespējas un aktīva līdzdalība” ir viens no sešiem finālistiem, kas kandidēja uz 2017. gada konkursa galveno balvu. Ar konkursa uzvarētājiem visās kategorijās var iepazīties Eiropas Komisijas interneta vietnē: https://goo.gl/t7E9s9

„Nepalikt vienam klusumā – tas ir stāsts par cilvēcību, savstarpējo cieņu, mīlestību un drosmi. Latvijas nedzirdīgo savienība dara ļoti augstu vērtējamu darbu, un mūsu acīs šis projekts jau ir uzvarētājs, ” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs. 

Latvijas Nedzirdīgo savienības īstenotā projekta “Nepalikt vieniem klusumā” ietvaros radīts atbalsts nedzirdīgām jaunajām māmiņām dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Projekta ietvaros piecas dzirdīgas speciālistes ar zīmju valodas zināšanām mācījās palīdzēt sievietei dzemdību laikā, savukārt piecas nedzirdīgas speciālistes mācījās sniegt atbalstu pirms un pēc dzemdībām. Speciālistu komanda jaunajām māmiņām palīdz ne vien ar informāciju, bet arī sniedz emocionālu atbalstu, drošības sajūtu un iespēju uzticēties.

Vairāk par projektu, tā komandu un paveikto – intervijā ar projekta vadītāju Diānu Zālamani-Leiti  https://goo.gl/Pkq16n

Projekta "Nepalikt vieniem klusumā"komanda.
No kreisās: Sigita Ķikure, Arta Birzniece-Siliņa, Diāna Zālamane-Leite, Edīte Brence, Gunta Birnīte un Sandra Gutāne 
 
20638011_2045640698997119_5080677083816931271_n.png - 665.25 KB 

Labklājības ministrija piedalās diskusijās par valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti | 06.07.2017.

Šī gada 27. jūnijā notika Finanšu ministrijas organizēta diskusija "Valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti". Diskusijā piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Nacionālā veselības dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Lauku atbalsta dienesta, kā arī Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO".

Labklājības ministrija sniedza prezentāciju, kurā akcentēja uzmanību uz to, kā nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un novērst diskrimināciju valsts sniegto pakalpojumu jomā. Par to, vai pakalpojums ir vai nav pieejams cilvēkiem ar invaliditāti, vispirms ir atbildīgs katrs uzņēmums, kas sniedz pakalpojumu. Pakalpojuma pieejamību nosaka ne tikai normatīvie akti, bet arī pakalpojumu sniedzēja kultūra un politika.

Pakalpojuma pieejamību raksturo šādi faktori: pieejama fiziskā vide cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes un psiho-sociāliem traucējumiem; pakalpojuma sniedzēja personāls ir apmācīts darbam ar cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, personāla palīdzība ir pieejama apmeklētājiem; ja pakalpojums nav pieejams cilvēkam ar invaliditāti parastā veidā, ir nodrošināts veids, kā to var saņemt; ir sniegta informācija par to cilvēkiem ar dažādiem funkcionēšanas ierobežojumiem saprotamā veidā; pakalpojuma sniegšanas vietā ir iespējams izmantot tehniskos un servisa palīglīdzekļus (piemēram, riteņkrēslus, ratiņus, skābekļa balonus, teksta lasītājus, suni-pavadoni u.c.); pakalpojuma saņēmējam ir iespēja sniegt atgriezenisko saiti par pakalpojuma pieejamību. Jāatceras, ka pakalpojumus izmanto gan cilvēki ar invaliditāti, gan vecāka gadagājuma cilvēki, ģimenes ar maziem bērniem.

Lai pakalpojums būtu pieejams, uzņēmuma politika ir jāveido, ņemot vērā šādus principus:
• cieņa - pakalpojumus sniedz tādā veidā, kas personai ar invaliditāti ļauj saglabāt cieņu pret sevi un citu cilvēku cieņu;
• neatkarība - iespēja personai ar invaliditāti pašai rīkoties bez nevajadzīgas palīdzības vai citu iejaukšanās;
• vienlīdzīgas iespējas - pakalpojumus sniedz tādā veidā, kas ļauj personai ar invaliditāti gūt labumu no vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem tajā pašā vietā un tādā pašā vai līdzīgā veidā kā citiem klientiem, ja vien tiem nav nepieciešams citādi, lai tie varētu saņemt pakalpojumus.
Dalība diskusijā nodrošināta LM tehniskās palīdzības projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2015.-2018. gads)" (Nr.12.1.1.0/15/TP/003) ietvaros.

LM izstrādājusi ieteikumus vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai Latvijas simtgadei veltītajos pasākumos | 30.06.2017.

Vispārējiem pakalpojumiem - vienalga, vai tā būtu būvētā vide vai transporta infrastruktūra, kultūras un izklaides pasākumu vietas, vēlēšanu iecirkņi, izglītības un nodarbinātības iespējas, valsts iestāžu informācija internetā, TV raidījumi un virkne citu jomu – ir jābūt pēc iespējas iekļaujošiem, un vēlams, lai par to atbilstību personu ar invaliditāti vajadzībām domātu jau to veidošanas brīdī. 

Pieejamība un nediskriminācija ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem arī Latvijas valsts simtgades pasākumu sagatavošanā un norisē. Tāpēc Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi ieteikumus vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai Latvijas simtgadei veltītajos pasākumos. 

Pasākumu vides pieejamība nozīmē, ka cilvēks, lai kādi būtu tā funkcionēšanas ierobežojumi, arī vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar maziem bērniem, kā arī ikviena cita persona var neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visos sabiedrībai domātos pasākumos. Tas ļautu novērst jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, vecuma, invaliditātes vai seksuālās orientācijas dēļ.

LM aicina pasākumu organizētājus iesaistīt tajos arī bērnus, kas mācās speciālajās izglītības iestādēs, sociālās aprūpes institūcijās dzīvojošos bērnus un pieaugušos, vecāka gadagājuma cilvēkus, kā arī dienas centru apmeklētājus un ģimenes ar bērniem.

Sabiedrisku un informatīvu pasākumu organizēšanā kā aktīvus un līdzvērtīgus sabiedrības locekļus pēc iespējas vairāk jāiesaista cilvēki ar funkcionēšanas ierobežojumiem (redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura), lai minētās cilvēku grupas varētu attīstīt un izmantot savu radošo, māksliniecisko un intelektuālo potenciālu ne tikai sava labā, bet arī sabiedrības bagātināšanai. 
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jābūt iespējai piedalīties un kļūt par Latvijas valsts simtgades svinību notikumu veidotāju. Sakārtotas vides priekšrocības īpaši novērtēs vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem

Latvijā pieejamības jautājums ir nostiprināts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. To ratificējot, Latvija ir piekritusi pildīt Konvencijā paredzētās saistības, tostarp īstenot cilvēku ar invaliditāti tiesības piedalīties kultūras dzīvē vienlīdzīgi ar citiem. 

Vadlīnijas Latvijas valsts simtgades pasākumu organizatoram Vides un informācijas pieejamības nodrošināšana un sabiedrības iekļaušana ir pieejamas Labklājības ministrijas interneta vietnē http://sf.lm.gov.lv/f/files/vienlidzigas_iespejas_2014-2020/Vadlnijas_LV100_paskumu_organizatoriem_21042017.pdf   un Latvijas valsts simtgades interneta vietnē http://www.lv100.lv/Uploads/2017/05/09/Vadl%C4%ABnijas%20LV100%20pas%C4%81kumu%20organizatoriem_21042017.pdf .

Vadlīnijas izstrādātas tehniskās palīdzības projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” politikas koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2015.-2018. gads)” (Nr.12.1.1.0/15/TP/003) ietvaros.




ARHĪVS Pilns arhīvs