Kalendārs
POTCPSSv
  12345
6789101112
13141516171819
20212223242526
2728293031
Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

AKTUALITĀTĒM Pilns arhīvs
Kas ir jāzina par pensiju indeksāciju | 09.03.2017.

Latvijā pensiju apmērs tiek pārskatīts, veicot pensiju indeksāciju. Un te ir jāpatur prātā, cik liela konkrētajā gadā ir vidējā summa, no kuras iemaksas veikuši sociālo iemaksu veicēji. Tas ir svarīgi tāpēc, ka likums „Par valsts pensijām” nosaka, ka valsts pensijas vai tās daļas apmērus, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī, tiek pārskatīts 1. oktobrī. Pensiju indeksācijas aprēķinos tiek ņemts vērā faktiskais patēriņa cenu indekss valstī, kā arī 50% (iepriekš 25%) no apdrošināšanas iemaksu summas reālā pieauguma procentiem. Politiski represētajām personām, I grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pārskata visu valsts pensijas apmēru.

Vienkāršāk sakot, šāda indeksācijas kārtība nodrošina personām ar maziem ienākumiem visas pensijas indeksāciju, savukārt personām ar salīdzinoši lieliem ienākumiem – daļu pensijas indeksāciju. Beidzamo reizi, 2016. gada oktobrī tika indeksētas pensijas vai tās daļa, kas nepārsniedza 332 eiro un tika piemērots indekss 1,0186. Nu, piemēram, 200 eiro liela pensija tika indeksēta pilnā apmērā, savukārt 400 eiro lielai pensija tika indeksēta tikai pensijas daļa 332 eiro apmērā.

Jautājumi, kas skar pensijas, ir ļoti jutīgi un ne vienmēr vienkārši saprotami. Tāpēc Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa atbildēja uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tematu.

Vai pensionāram ir kaut kas jādara pašam, lai saņemtu pensijas indeksāciju?

Nē, pensionāriem pašiem nekas jādara nav! Pensiju indeksāciju nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski - katru gadu 1. oktobrī. Tas nozīmē, ka ar oktobri ikviens, kam pienākas pensija, saņems to jau noindeksētā apmērā. Un nevajag arī uztraukties par to, vai VSAA zinās, cik kuram pienāksies pēc pensiju indeksācijas. VSAA rīcībā ir visi nepieciešamie dati un pārrēķins notiek automātiski.

Kā uzzināt, par cik palielināsies katra konkrēta cilvēka pensija?

Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lvvai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā (http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija). 

Vai arī turpmāk pensiju apmērs tiks indeksēts?

Jā, tas notiek saskaņā ar likumu„Par valsts pensijām” un pensiju indeksācija notiek katru gadu 1. oktobrī.

Kā veidojas koeficents, pēc kura aprēķina pensiju indeksāciju?

Koeficents, ko lieto pensiju indeksācijai, veidojas no faktiskā patēriņa cenu indeksa valstī un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Atgādināšu, ka no 2017. gada šī daļa no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma ir 50 procenti. Pensiju indeksācijā piemērojamo indeksu VSAA aprēķina, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem un Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Par pamatu indeksācijai ņem vērā piešķirto pensijas apmēru, neskaitot to piemaksu apmēru, kas piešķirts pie pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam.

Vai rudenī indeksācijas rezultātā palielināsies visas pensijas?

Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz konkrētā gada 30. septembrim.

Kā un vai notiek arī krīzes laikā piešķirto pensiju pārskatīšana?

Jā, personām, kurām no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim piešķirta vai pārrēķināta vecuma, izdienas vai apgādnieka zaudējuma pensija un kuras aprēķinā ir ņemti vērā negatīvie pensijas kapitāla indeksi, pensijas tiek pārskatītas.

2016. gadā pārskatīja pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2010. gadā. Vidējais pensijas apmēra palielinājums 2016. gadā pārskatītajām pensijām bija 11,85 eiro.

2017. gadā pensiju pārskatīšana turpinās un tiek pārskatītas pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pensiju pārrēķins notiek automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pensijas apmērs tiek pārskatīts no 2017. gada 1. janvāra un, ja tas ir lielāks par iepriekš saņemto pensijas apmēru, tad ne vēlāk kā līdz 2017. gada 30. jūnijam VSAA izmaksās pārskatītās pensijas starpību un uz pensionāra deklarētās dzīves vietas adresi nosūtīs lēmumu par jauno pensijas apmēru.

Savukārt 2018. gadā pārskatīs pensijas, kas piešķirtās vai pārrēķinātās 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā.

 

 

TIEŠRAIDE: SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS KONFERENCE | 06.03.2017.

Sociālās uzņēmējdarbības divu dienu konferences (2. – 3. marts) pirmās dienas norisei bija iespējams sekot video tiešraidē Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē www.lm.gov.lv

Tie, kuriem nebija iespēja klātienē vai tiešraidē sekot līdzi pieredzes stāstiem, ko līdzdalīja viesi – sociālie uzņēmēji no Lielbritānijas (CLARITY & The Soap Co), Dānijas (Gamle Mursten) un Nīderlandes (Van Hulley), drīzumā varēs noskatīties visu trīs uzrunu videoierakstu.

Sekojiet aktualitātēm konferences informatīvajā sadaļā – http://www.lm.gov.lv/text/3615

Konference tika organizēta Eiropas Sociālā fonda projekta “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai” vienošanās Nr.9.1.1.3/15/I/001 ietvaros.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Dace Šūpule

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta ESF projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" sabiedrisko attiecību speciāliste

Dace.Supule@lm.gov.lv

Var pieteikties projektu konkursā par bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevenciju | 21.02.2017.

Labklājības ministrija (LM) aicina pašvaldības un nevalstiskās organizācijas no 20. februāra līdz 6. martam piedalīties projektu konkursā par bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevenciju. Projekta mērķis ir sniegt pamatprasmes un zināšanas par drošību un vardarbības risku mazināšanu attiecībās ar citiem cilvēkiem bērniem, īpaši pirmsskolas un sākumskolas vecumā, un speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem (pedagogi, sociālie pedagogi, sociālie darbinieki u.c.)

Gan ANO Bērnu tiesību komisija, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija savā ikdienas darbā nodrošinot Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 darbību secinājusi, ka Latvijā vēl joprojām ir ļoti augsti vardarbības pret bērniem un pusaudžu savstarpējās vardarbības rādītāji. Tādēļ, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību un mazinātu vardarbības riskus, vienlaikus izglītojot pašus bērnu un jauniešus par iespējamām vardarbības formām un izpausmēm LM organizē projektu konkursu, kas izglītotu bērnus un speciālistus par vardarbību, tās izpausmi un iespējamiem riskiem, kā arī iespēju saņemt palīdzību.

Pašvaldības un nevalstiskās organizācijas konkursā var pieteikties, iesniedzot LM nepieciešamos dokumentus, kuri norādīti projektu konkursa “Bērnu tiesību aizsardzības un vardarbības prevencijas pasākumu īstenošana” nolikumā un Valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai īstenošanas kārtībā.

Ar konkursa nolikumu un projekta iesnieguma veidlapām var iepazīties un to saņemt LM katrudarba dienu no plkst.8.30 līdz 17.00 Rīgā, Skolas ielā 28 (1.stāvā, iepriekš sazinoties ar LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecāko eksperti Baibu Stankēviča, tālr. 67021590). Tāpat ar to var iepazīties interneta vietnes www.lm.gov.lv sadaļā „Aktuāli”.

Projekta īstenošanas termiņš ir 2017. gada 22. decembris. Projektu paredzēts finansēt no valsts budžeta līdzekļiem.

Nolikums Projektampdf.gif - 641 B
1.pielikums Projekta iesniegumsword.gif - 648 B
2.pielikums Projekta budžeta tāmeexcels.gif - 643 B
3.pielikums Informacija par kvalifikācijuword.gif - 648 B
4.pielikums Starpatskaiteword.gif - 648 B
5.pielikums Saturiskā atskaiteword.gif - 648 B
6.pielikums Finanšu atskaiteexcels.gif - 643 B
7.pielikums PNA word.gif - 648 B

 

Stājas spēkā likumprojekts „Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” | 06.02.2017.

Šā gada 12. janvāri Saeima 3. lasījumā pieņēma likumprojektu ‘’Grozījumi ‘’Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā’’ (turpmāk – likums), kas stāsies spēkā 09.02.2017. Likumā ir iekļauti 30 grozījumi, no kuriem būtiskākie paredz:
  • precizēt 13 terminu skaidrojumus (definīcijas) sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, tajā skaitā nosakot jaunus jēdzienus: ‘’klienta aprūpes līmenis’’, psihosociāla rehabilitācija’’, ‘’apgādnieks’’, ‘’profesionālās piemērotības noteikšana’’, krīzes situācija’’;
  • noteikt, ka novērtējot klienta materiālos resursus par ienākumu netiek uzskatīts ģimenes valsts pabalsts;
  • ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu pakāpeniskai deinstitucionalizācijai, paredzot ierobežot līdz 6 mēnešiem valsts finansētas institucionālās aprūpes periodu bāreņiem un bez vecāku gādības esošajiem bērniem vecumā līdz 2 gadiem;
  • noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt valsts finansētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju;
  • noteikt, ka par valsts budžeta līdzekļiem personas ar invaliditāti un personas ar prognozējamu invaliditāti ir tiesīgas saņemt profesionālās piemērotības noteikšanu kā atsevišķu pakalpojumu un profesionālo rehabilitāciju;
  • noteikt jaunu pakalpojumu - par valsts budžeta līdzekļiem psihosociālo rehabilitāciju ir tiesīgas saņemt personas ar onkoloģisku slimību un to ģimenes locekļi, kā arī paliatīvā aprūpē esošie bērni un viņu ģimenes locekļi (stājas spēkā no 01. 01. 2018.);
  • noteikt valsts budžeta atbalstu pašvaldībām, lai nodrošinātu nepieciešamos pasākumus sabiedrībā balstīto pakalpojumu piešķiršanai tām personām, kuras izvēlas izbeigt VSAC pakalpojumu saņemšanu, kā arī attiecībā uz bērniem, kuri atstās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju un nonāks aprūpē pie aizbildņa vai audžuģimenē (stājas spēkā no 01.01. 2019.); 
  • noteikt, ka valsts piedalās ar sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanu pašvaldībās saistīto izdevumu finansēšanā 50 % apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām;
  • precizēt personas ienākumu avotus, no kuriem tiek aprēķināta samaksa par personas uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (piemēram, no atlīdzības par nelaimes gadījumu darbā);
  • noteikt uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālo pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes novērtēšanas kritērijus un vadlīnijas sociālās palīdzības piešķiršanai;
  • noteikt tiesības Sociālās integrācijas valsts aģentūrai Eiropas Savienības politiku instrumentu ietvaros noteikt profesionālo piemērotību bezdarbniekiem, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus un saņēmuši Nodarbinātības valsts aģentūras nosūtījumu uz profesionālās piemērotības noteikšanu; sniegt profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām nav noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte;
  • precizēt nosacījumus sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanai Sociālo pakalpoju sniedzēju reģistrā;
  • noteikt pašvaldības sociālajam dienestam pienākumu iesaistīties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vajadzību novērtēšanā un pēc patstāvīgas dzīves uzsākšanas vismaz divu gadu garumā veikt sociālās situācijas izmaiņu novērtēšanu un nodrošināt nepieciešamo atbalstu; 
  • noteikt pašvaldību sociālajiem dienestiem un bērnu ilgstošās aprūpes institūcijām pienākumu regulāri sniegt informāciju bāriņtiesai gadījumos, kad bērns ievietots aprūpes iestādē;
  • noteikt tiesības pašvaldību sociālajiem dienestiem pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju, kura nepieciešama dienestam noteikto uzdevumu - veikt sociālo darbu ar ģimenēm un personām, izvērtēt klientu vajadzības un resursus, sniegt sociālo palīdzību, izpildei;
  • ieviest sociālās aprūpes klientu grupēšanu 4 līmeņos, definējot katru aprūpes līmeni, nosakot, ka klientiem sociālās aprūpes pakalpojums jāorganizē atbilstoši viņiem noteiktajam aprūpes līmenim (stājas spēkā no 01. 12. 2017.);
  • noteikt, ka lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu institūcijas vadītājs var pieņemt arī tādā gadījumā, ja cita pašvaldība (ne tā, kura pieņēma lēmumu par ievietošanu) ne vēlāk kā mēnesi pirms pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas rakstveidā apliecinājusi VSAS/SAC vadītājam, ka tās administratīvajā teritorijā pēc rakstveida vienošanās ar attiecīgo personu tai tiks nodrošināta izmitināšana un nepieciešamie sociālie pakalpojumi;
  • noteikt, ka personai, naudas summa, kas paliek tās rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma apmaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 procentiem no tai izmaksājamās pensijas vai atlīdzības, vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra (stājas spēkā ar 01.01. 2020.);
  • noteikt, ka par VSAC/SAC klienta tiesību nodrošināšanu un šim nolūkam nepieciešamo institūcijas darba organizēšanu ir atbildīgs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs;
  • noteikt, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par nepieciešamību noteiktā laika periodā ierobežot personas tiesības brīvi pārvietoties, ja šādas uzraudzības nepieciešamība, pamatojoties uz personas veselības stāvokli, noteikta viņas individuālajā rehabilitācijas vai aprūpes plānā;
  • noteikt, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām), lai nodrošinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā;
  • noteikt, ka pašvaldība, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā (aizstāj līdzšinējo pabalstu ārkārtas situācijā).

 

Aktuālais par gada diferencēto neapliekamo minimumu | 01.02.2017.

1. Kādas izmaiņas tika ieviestas 2016.gadā?
Ar 2016.gadu tika ieviests gada diferencētais neapliekamais minimums. Tas nozīmē, ka 2016.gada laikā, saņemot ikmēneša algu, iedzīvotājiem vēl nekas nemainījās, jo piemēroja minimālo mēneša neapliekamo minimumu (75 eiro). Tomēr 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam ir tiesības atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli no taksācijas gada (2016.gada) laikā neizmantotās gada diferencētā neapliekamā minimuma daļas.

Ja 2016.gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs:
  • ir  mazāks vai vienāds ar 4560 eiro (380 eiro mēnesī), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, t.i., 1200 eiro (100 eiro mēnesī);
  • ir robežās no 4560 (380 eiro mēnesī) eiro līdz 12 000 eiro (1000 eiro mēnesī), palielinoties ienākumam, piemērojamais gada diferencētais neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās;
  • pārsniedz 12 000 eiro (1000 eiro mēnesī), piemēro tikai minimālo mēneša neapliekamo minimumu, t.i., 75 eiro mēnesī jeb 900 eiro gadā.

Tas nozīmē, ka turpmāk tiks piemērots nevis vienāds neapliekamais minimums visiem, bet gada neapliekamais minimums būs atkarīgs no nodokļa maksātāja gada ienākumu apmēra. Mazo algu saņēmējiem nodokļa atlaides būs lielākas. Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņems vērā ne tikai algu, bet arī citus nodokļa maksātāja ienākumus. Tādējādi ir svarīgi Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

2. Kas mainās 2017. gadā?
2017.gadā minimālais mēneša neapliekamais minimums ir  60 eiro, vienlaikus piemērojot gada diferencēto neapliekamo minimumu. Savukārt pieaugs maksimālais gada neapliekamais minimums - 2017. gadā tas būs 1380 eiro (115 eiro mēnesī). Pieaugs arī gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu, un gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu.

Nākamajos gados ikmēneša neapliekamais minimums samazināsies: 2018.gadā – 40 eiro, 2019.gadā - 20 eiro, 2020.gadā – 0 eiro, vienlaikus paaugstinoties gada diferencēto neapliekamajam minimumam – 2018.gadā 1560 eiro (130 eiro mēnesī), 2019.gadā – 1740 eiro (145 eiro mēnesī), 2020.gadā – 1920 eiro (160 eiro mēnesī).
 
3. Kas mainīsies personai ar algu līdz 380 eiro?
Personai, kurai alga 2016.gadā bija līdz 380 eiro mēnesī, gada diferencētais neapliekamais minimums bija 1200 eiro (100 eiro mēnesī). Tātad, ja ik mēnesi algai jau ir piemērots minimālais neapliekamais minimums (mēnesī 75 eiro, gadā 900 eiro), tad gadā neizmantotā neapliekamā summa bija 300 eiro (1200-900=300). Pārmaksāto nodokli - 69 eiro – (23% no 300) būs iespējams atgūt 2017.gadā, Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016.gadu. ‘
 
4. Vai, pakāpeniski samazinoties mēneša neapliekamajam minimumam, personas reālie ienākumi gada laikā nesamazināsies?
Diferencētā neapliekamā minimuma mērķis bija zināmas progresivitātes ieviešana iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir salīdzinoši lielāki, nodokļa slogs nedaudz palielināsies, savukārt iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem – samazināsies.
 
Tādējādi personām, kuru mēnešalga, piemēram, ir 380 eiro mēnesī, 2016. gadā neto ienākums (ienākums pēc nodokļiem) nemainīsies. Savukārt 2017. gadā piemērotais minimālais mēneša neapliekamais minimums gan samazināsies par 15 eiro (no 75 eiro līdz 60 eiro), kā rezultātā taksācijas gada neto ienākums samazināsies par 41,40 eiro (t.i., 3,45 eiro mēnesī). Taču, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2016. (taksācijas) gadu, persona būs tiesīga saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 69 eiro apmērā. Tādējādi faktiski personas neto ienākums 2017. gadā pieaugs par 27,60 eiro.
 
5. Kas mainīsies personām ar algu virs 380 eiro?
 
Ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs bija robežās no 4560 eiro (380 eiro mēnesī) līdz 12 000 eiro (1000 eiro mēnesī), pieaugot ienākumam, piemērojamais gada diferencētais neapliekamais minimums pakāpeniski samazinās. Savukārt, ja 2016. gadā nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs pārsniedza 12 000 eiro, piemēro tikai minimālo mēneša neapliekamo minimumu, t.i., 75 eiro mēnesī jeb 900 eiro gadā.

Taču katrs individuālais gadījums ir atšķirīgs, atkarībā no ienākumu apmēra un apgādājamo skaita.

Personas neto algas izmaiņas 2017.gadā

 

Neto alga

Neto algas izmaiņas

Atgūstamā summa, iesniedzot deklarāciju par iepriekšējo gadu

Vidējie reālie neto ienākumi

Neto algas vidējas izmaiņas, ja atgūts iepriekšējā gada neapliekamais minimums

Persona ar algu 380 EUR

bez apgādājamajiem

275.68

-3.45

69.00

277.98

2,30

ar 1 apgādājamo

315.93

-3.45

69.00

318.23

2,30

ar 2 apgādājamajiem

340.10

0.00

0.00

340.10

0.00

ar 3 apgādājamajiem

340.10

0.00

0.00

340.10

0.00

Persona ar algu 500 EUR

bez apgādājamajiem

358.38

-3.45

55.65

359.57

1,19

ar 1 apgādājamo

398.63

-3.45

55.65

399.82

1,19

ar 2 apgādājamajiem

438.88

-3.45

55.65

440.07

1,19

ar 3 apgādājamajiem

447.50

0.00

0.00

447.50

0.00

Persona ar algu 700 EUR

bez apgādājamajiem

496.21

-3.45

33.39

495.54

-0,67

ar 1 apgādājamo

536.46

-3.45

33.39

535.79

-0,67

ar 2 apgādājamajiem

576.71

-3.45

33.39

576.04

-0,67

ar 3 apgādājamajiem

616.96

-3.45

33.39

616.29

-0,67

 
 
6. Kuras personas var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu?
Jebkura fiziska persona, kura 2016.gadā ir bijusi nodarbināta un maksājusi  iedzīvotāju ienākuma nodokli gada ienākumu deklarāciju var iesniegt brīvprātīgi.

7. Kādā veidā gada ienākumu deklarāciju var iesniegt?
  • VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja ir reģistrēta interneta banka vai ir elektroniskais paraksts. Personai pašai nav nepieciešamības krāt un meklēt informāciju par saviem gada ienākumiem, VID datu bāze personas ienākumus deklarācijā “ielasīs” automātiski. Deklarācijas iesniegšana EDS soli pa solim ir izskaidrota informatīvajos materiālos VID mājaslapāpdf.gif - 641 B
  • VID klientu apkalpošanas centros klātienē “papīra formātā”.  Veidlapas atrodamas VID mājaslapā vai pieejamas klātienē apkalpošanas centros.

8. Vai gada ienākumu deklarāciju var iesniegt arī tad, ja nav bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstniecību, par kuriem iespējams atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli?
Jā, arī šādā gadījumā persona var iesniegt gada ienākumu deklarāciju, ja persona bijusi nodarbināta un maksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli.

9. Kad ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?
  • Gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016. gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017. gada 1. martu. 
  • Iedzīvotāji deklarāciju brīvprātīgi var iesniegt trīs gadu laikā, t.i., deklarācijas par 2016. gada ienākumiem var iesniegt līdz 2019. gada 30. jūnijam.

10. Vai pensionāri, kuri strādā, arī varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu?
  • Pensionāriem piemēro nevis diferencēto neapliekamo minimumu, bet gan taksācijas gada neapliekamo minimumu 2820 eiro apmērā (235 eiro mēnesī). Tādējādi  pensionāri, kuru pensija ir mazāka par 235 eiro mēnesī un kuri ir bijuši nodarbināti iepriekšējā gadā (vai iepriekšējos 3 gados), var iesniegt gada ienākumu deklarāciju un atgūt nodokļa pārmaksu. 
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka personām ar invaliditāti un politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem ir tiesības piemērot arī nodokļa papildu atvieglojumus, ko var izdarīt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ja papildu atvieglojums nav piemērots taksācijas gada laikā.
  • Nodokļa papildu atvieglojums par invaliditāti:
    • 154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā I un II grupas invaliditātes gadījumā;
    • 120 eiro mēnesī jeb 1440 eiro gadā III grupas invaliditātes gadījumā.
  • Nodokļa papildu atvieglojums politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem 154 eiro mēnesī jeb 1848 eiro gadā.

11. Vai atgūtā summa par pārmaksāto nodokli ietekmēs ģimenes ienākumu aprēķināšanu gadījumā, ja ģimene pretendē uz trūcīgas personas statusa piešķiršanu?  
  • Jā, ienākums tiks ņemts vērā 3 mēnešu periodā pirms iesnieguma iesniegšanas pašvaldības sociālajā dienestā un, aprēķinot vidējo ienākumu mēnesī, kopējā atgūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa tiks dalīta ar 3, ja nodoklis atgūts šo 3 mēnešu periodā. Piemēram, ja 40 eiro tiks atgūti aprīlī un iesniegums iesniegts maijā, jūnijā vai jūlijā, vidējiem ienākumiem mēnesī tiks pieskaitīti 13,33 eiro (40 eiro:3mēn.). Ja iesniegums tiks iesniegts augustā (4 mēneši), atgūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa netiks ņemtā vērā, aprēķinot vidējos ienākumus un piešķirot trūcīgas ģimenes (personas) statusu no augusta līdz oktobrim.

12. Kāpēc VID nevar piemērot personai lielāku neapliekamo minimumu ik mēnesi, lai personai nebūtu jāiesniedz gada ienākumu deklarācija?
  • Taksācijas gada laikā personas ienākumi (piemēram, darba alga) var mainīties. Daudzas personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu gūst vairākās ienākumu gūšanas vietās  un taksācijas gada laikā arī šī situācija var mainīties. Tādējādi diferencēta neapliekamā minimuma piemērošana var radīt atšķirīgas situācijas: dažām personām nodoklis var būt jāpiemaksā, kamēr citām būs tiesības uz nodokļa atmaksu. Tā kā diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā ņem vērā personas ar nodokli apliekamā ienākuma kopumu taksācijas periodā kopā, ar nodokli apliekamā ienākuma kopumu ir iespējams aprēķināt (summēt) tikai rezumējošā kārtībā. 
  • Devējs nevar sekot līdzi darbinieka citās ienākumu gūšanas vietās gūtajiem ienākumiem, lai ik mēnesi piemērotu korektu diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, kā arī darba devējam nevar uzlikt pienākumu sekot līdzi visu darbinieku ienākumu apmēram no gada sākuma. Tādējādi korektu diferencēto neapliekamo minimumu nevar aprēķināt katru mēnesi. Līdz ar to tika pieņemts vienkāršākais, vieglāk administrējamais modelis neapliekamā minimuma piemērošanai – ik mēnesi piemērot fiksētu neapliekamā minimuma apmēru un sniedzot deklarāciju un summējot ienākumus, piemērot diferencēto gada neapliekamo minimumu. 

13. Vai gadījumā, ja no diviem laulātajiem 2016.gadā strādāja tikai viens, kurš deklarācijas iesniegšanas brīdī jau ir miris, otram laulātajam būs tiesības iesniegt deklarāciju un atgūt pārmaksāto nodokli? 
Neapliekamais minimums ir piemērojams tiktāl, cik tas ir piemērots taksācijas gada laikā. Savukārt, ja laulātais ir iesniedzis taksācijas gada deklarāciju un miris līdz iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksas saņemšanai, viņa mantiniekiem ir tiesības saņemt pārmaksāto nodokli kā vienu no mantojuma masas sastāvdaļām.

14. Kur var saņemt padomu jautājumos par deklarācijas iesniegšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu?
 
 

Pieteikumu aizpildīšana konkursam "Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2016" | 04.01.2017.

Labklājības ministrija (LM) no 30. decembra līdz 5. februārim izsludina konkursu „Labākais sociālais darbinieks Latvijā – 2016.”. Konkursa mērķis ir apzināt un pateikt paldies sociālajiem darbiniekiem Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā un popularizē sociālā darbinieka profesiju Latvijā.

Pretendenti tiek izvirzīti un vērtēti šādās nominācijās:

  • Labākais iedzīvotāju izvirzītais sociālā dienesta sociālais darbinieks Latvijā 2016
  • Labākais iedzīvotāju izvirzītais nevalstiskā sektora sociālais darbinieks Latvijā 2016
  • Labākais darba devēja izvirzītais sociālās institūcijas vadītājs Latvijā 2016
  • Labākais darba devēja izvirzītais sociālais darbinieks Latvijā 2016

Pieteikumu aizpildīšana notiek elektroniski vietnē:


 - www.visidati.lv/aptauja/1238287875/ - aizpilda darba devēji, profesionālās un nevalstiskās apvienības;


 - www.visidati.lv/aptauja/1238306777/ - aizpilda iedzīvotāji, privātpersonas. 

 

Konkursa nolikums - http://www.lm.gov.lv/news/id/7494

Konkursa Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2016 NOLIKUMS | 03.01.2017.

1.    Konkursa rīkotājs

Labklājības ministrija izsludina konkursu „Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2016”.

Konkursa iniciators ir Labklājības ministrija. Konkurss tiek rīkots politikas plānošanas dokumenta „Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam” noteiktā politikas īstenošanas apakšmērķa „Veicināt izpratni par sociālo darbu un paaugstināt tā prestižu sabiedrībā” - darbības „Paaugstināta sociālo darbinieku motivācija un piederības sajūta savai profesijai” tiešā darbības rezultatīvā rādītāja K3.3. „Izsludināts konkurss „Labākais sociālais darbinieks Latvijā” īstenošanai. Konkurss tiek rīkots sadarbībā ar Sociālo darbinieku biedrību, Latvijas Pašvaldības savienību, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienību, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociāciju. Katrs konkursa sadarbības partneris, kura pārstāvis ir konkursa žūrijā, ir tiesīgs izvirzīt savu konkursa nomināciju, un nodrošinot balvu tās ieguvējam no saviem līdzekļiem.

 

2.    Mērķis

Apzināt sociālo dienestu, to struktūrvienību, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās u.c. sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās sociālos darbiniekus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē, sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, pagodināt visveiksmīgākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus. Popularizēt un veicināt sociālā darba profesijas prestižu.

 

3.    Konkursa nominācijas

Pretendenti tiek izvirzīti šādās nominācijās un grupās:

I.           NOMINĀCIJA

Iedzīvotāju izvirzītais pretendents

1. grupa: sociālā dienesta, institūcijas sociālais darbinieks

2. grupa: nevalstiskā sektora sociālais darbinieks

II.        NOMINĀCIJA

Darba devēja un/vai profesionālās apvienības izvirzītais pretendents

3. grupa: institūcijas vadītājs, dienesta vadītājs, departamenta, struktūrvienības, nodaļas vadītājs

4. grupa: sociālā dienesta sociālais darbinieks

  

4.   Pretendentu izvirzīšana

 

I.               NOMINĀCIJA

Piesakot pretendentu iedzīvotāji (kolēģi, kaimiņi, radi, draugi, sadarbības partneri) elektroniskā anketā novērtē Pretendenta profesionālā veikuma ietekmi uz sociālo situāciju risinājumiem, minot konkrētus faktus (cik klientiem, ģimenēm u. tml. palīdzējis un kā) un, novērtējot pieteicējam zināmās aktivitātes, kuras sociālais darbinieks iedzīvotāju labā veicis, sniedzot vērtējumu elektroniskā anketā, atbildot uz slēgtajiem jautājumiem, atzīmējot elektroniskā anketā piedāvāto vērtību ar savu atbildi (Pielikums Nr.2).

 

II.             NOMINĀCIJA

Pretendentu piesaka darba devējs, profesionālā apvienība. Elektroniskā pieteikuma anketā tiek sniegta informācija par pretendenta profesionālo veikumu, amata pienākumu pildīšanu, iniciatīvām, piešķirot konkrētiem sasniegumiem sociālā darba praksē anketā piedāvāto vērtību (Pielikums Nr.3).

  

5.    Vērtēšanas kritēriji un apbalvojuma veidi

Kandidāts, kura praksi un zināšanas anketas aizpildītājs novērtējis piešķirot katrā anketas jautājumā un anketas summā maksimālo punktu skaitu, netiek vērtēts, sakarā ar to, ka, iespējams, novērtējot ar maksimālo punktu skaitu visās jautājumu kategorijās, anketas iesniedzējs nav bijis objektīvs, neskatoties uz pieņēmumu, ka katrs pieteikuma iesniedzējs ir labticīgs tās aizpildīšanā.

 

Kandidāts ar lielāko punktu skaitu, neatkarīgi no nominācijas un grupas, tiek nominēts Labāko sociālo darbinieku Latvijā 2016. gadā balvas saņemšanai. Par balvas piešķiršanu konkrētajam pretendentam balso žūrija.

 

Pārējie pretendenti tiek vērtēti katrā nominācijā un grupā atbilstoši iegūto punktu skaitam. Tiek noteikts labākais sociālais darbinieks katrā NOMINĀCIJĀ un katrā grupā. Uzvarētājiem ar lielāko punktu skaitu tiek piešķirta naudas balva, personalizēta cēlkoka piemiņas balva „Četrlapu āboliņš” un Atzinības raksts.

 

Gadījumā, ja punktu skaits ir vienāds vairākiem pretendentiem žūrija balso par šiem pretendentiem vērtējot pēc sekojošiem kritērijiem:

I.               NOMINĀCIJA – privātpersonu pieteiktie pretendenti

1.  grupa - iedzīvotāju izvirzītais pretendents - sociālā dienesta, sociālās institūcijas darbinieks);

2. grupa - iedzīvotāju izvirzītais pretendents – sociālais darbinieks NVO sektorā – krīzes centrs, dienas centrs, nevalstiskās aprūpes iestādes, pašvaldības pirktie pakalpojumi u.tml.).

 

Vienādu punktu iegūšanas gadījumā:

-       žūrija vērtē pieteicēja par atzīstamāko novērtēto, anketā norādīto pretendenta ieguldījumu vismaz trīs (ja anketā norādīts mazāks sociālo situāciju skaits, sāk vērtēšanu no tā pretendenta, kam lielāks skaits) konkrētu sociālo situāciju risināšanā, konkrētu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā – elektroniski un pa telefonu lūdzot anketas iesniedzējam iesūtīt papildus šo gadījumu aprakstus. Žūrijas vērtējums tiek izteikts balsojot. Balsojuma rezultāts tiek pieskaitīts anketā iegūtajam punktu skaitam.

-       žūrija vērtē pieteikuma anketā norādīto punktu skaitu ar kādu novērtētas kandidāta prasmes īstenojot starpprofesionālo, starpinstitucionālo sadarbību; sociālā darbinieka ieguldījuma atpazīstamība; lojalitāte darba devējam, iedzīvotāju izpratnes par sociālo darbu veicināšana dzīvesvietā, sociālā darba atpazīstamības veicināšana kopienā.

Vienādu punktu iegūšanas gadījumā žūrija balso par katru kandidātu no tiem, kam ir vienādais punktu skaits pēc iepriekš minētajām kategorijām. Balsojuma rezultāts tiek pieskaitīts anketā iegūtajam punktu skaitam.

 

II.             NOMINĀCIJA – darba devēju, profesionālo apvienību pieteiktie pretendenti

1.     grupa - darba devēja vai profesionālo organizāciju izvirzītais pretendents – institūcijas vadītājs, dienesta vadītājs, struktūrvienības, nodaļas vadītājs.

 

Vienādu punktu skaita iegūšanas gadījumā žūrija vērtē pretendenta ieguldījumu tiešo pienākumu veikšanā – institūcijas darbības kvalitātes nodrošināšanā; pretendenta metodiskā atbalsta prasmes; ieguldījumu sociālā darba atpazīstamības kopienā veicināšanā, darbā ar sabiedrību; inovatīvu risinājumu, metožu, virzienu u.tml. ieviešana institūcijā; starpprofesionālās un starpinstitucionālā sadarbības attīstīšana; darba organizācijas, personālvadības prasmes – darbinieku motivēšanas sistēmas izveide, kvalitātes kontroles sistēmas izveide, korporatīvas kultūras sistēmas ieviešana, klientu apmierinātības monitorings un tml.; sociālās politikas veidošanas iniciatīva.

Žūrija balso par katru kandidātu no tiem, kam ir vienādais punktu skaits pēc iepriekš minētajām kategorijām. Balsojuma rezultāts tiek pieskaitīts anketā iegūtajam punktu skaitam.

 

2.     grupa - darba devēja vai profesionālās apvienības izvirzīts pretendents – sociālais darbinieks.

 

Vienādu punktu skaita iegūšanas gadījumā žūrija vērtē pretendenta ieguldījumu sociālā darba prakses attīstībā (sociālo pakalpojumu un palīdzības veidu iniciatīva, metožu iniciatīva, lietošana, sadarbības formu un veidu attīstīšana, resursu tīkla veidošana un tml.); starpprofesionālā, starpinstitucionālā sadarbība; profesionālā iniciatīva sociālā darba profesijas atpazīstamības un izpratnes par to veidošana kopienā.

Žūrija balso par katru kandidātu no tiem, kam ir vienādais punktu skaits pēc iepriekš minētajām kategorijām. Balsojuma rezultāts tiek pieskaitīts anketā iegūtajam punktu skaitam.

  

6.    Prasības pretendentiem

 

Pieteikt konkursā var ikvienu sociālo darbinieku, kuram ir atbilstoša izglītība un vismaz 3 gadu pieredze sociālā darba jomā.

  

7.    Konkursa norise

Konkurss tiek oficiāli izsludināts Labklājības ministrijas mājaslapā, publicēts katras pašvaldības un sociālā dienesta mājas lapā, laikrakstos.

Konkursa dalībnieku pieteikšanas termiņš: no 2017. gada janvāra līdz 2017. gada 5. februārim.

Pieteikumu aizpildīšana notiek elektroniski vietnē: www.visidati.lv (saite ir pieejama LM mājaslapā), anketas ir sastādītas elektroniski, paredzot, ka katram pieteicējam par pretendentu jāsniedz atbildes uz visiem anketas jautājumiem, tā izslēdzot iespēju sniegt dažādas, pārāk izvērstas un subjektīvas atbildes, nodrošinot līdzvērtīgas prasības un iespējas pret visiem pretendentiem,

 

8.    Iesniegto anketu izvērtēšana

Iesniegtās anketas tiek apstrādātas elektroniski un gala rezultātu apkopojumu vērtē, un uzvarētājus nosaka Labklājības ministrijas, Sociālo darbinieku apvienības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības, Latvijas Profesionālo sociālā darba speciālistu asociācijas izveidota žūrija.

Žūrija anketas izskata un savu lēmumu pieņem līdz 2017. gada 13.martam.

 

9.    Informācija par apbalvojuma piešķiršanu

Lēmums par apbalvojumu piešķiršanu tiek publicēts Labklājības ministrijas mājaslapā, informācija tiek sniegta masu medijiem.

 

Par apbalvojuma piešķiršanu un pasniegšanu tā saņēmējs tiek informēts personīgi, viņa pieteicējs un darbadevējs tiek informēts elektroniski un telefoniski un aicināts piedalīties balvas pasniegšanas pasākumā.

 

Informācija par balvas Labākais sociālais darbinieks Latvijā 2016 pasniegšanu tiek publicēta Labklājības ministrijas mājaslapā, paziņota plašsaziņas līdzekļiem, ziņu aģentūrām un balvu saņēmušā sociālā darbinieka dzīves un darbavietas pašvaldības laikrakstiem un citiem attiecīgajā pašvaldībā esošiem plašsaziņas līdzekļiem.

 

 

I.Skrodele-Dubrovska

Tālr. 67021662

ARHĪVS Pilns arhīvs