darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM rosina darba dienu pārcelšanu realizēt tikai no valsts budžeta finansējamās institūcijās | 25.08.2009.

Izvērtējot darba dienu pārcelšanas iespējamo ietekmi uz dažādām darbības jomām, Labklājības ministrija (LM) piedāvā darba dienu pārcelšanu realizēt no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikts normālais darba laiks no pirmdienas līdz piektdienai.

Lai to izdarītu, LM plāno izdarīt atbilstošus grozījumus Darba likumā. Vienlaikus likumā paredzēts ietvert skaidru principu, kas nosaka - ikvienam darba devējam ir tiesības realizēt darbdienu pārcelšanu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, ievērojot noteiktus nosacījumus.

LM uzsver, ka darba dienu pārcelšana nav iespējama tajos uzņēmumos un iestādēs, kuros noteikta 6 dienu darba nedēļa, maiņu vai summētais darba laiks. Tāpat darba dienu pārcelšana varētu radīt zaudējumus arī uzņēmējiem mazajos un mikrouzņēmumos, līdz ar to privātā sektora darba devējiem nevajadzētu uzlikt obligātu pienākumu veikt darba dienu pārcelšanu.

Iepriekšminētais iekļauts LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par priekšlikumiem turpmākai rīcībai saistībā ar darbdienu pārcelšanu, kas šodien, 25.augustā izskatīts valdībā.

Ministru kabineta rīkojumi par darbdienu pārcelšanu tiek sagatavoti kopš 1993.gada un līdz šim tie tika attiecināti uz valsts budžeta finansējamām valsts pārvaldes iestādēm. Attiecībā uz pašvaldībām, komersantiem un organizācijām šiem rīkojumiem bija rekomendējošs raksturs. Šobrīd neviens Latvijas tiesību akts darbdienu pārcelšanu neregulē, līdz ar to darba tiesiskajās attiecībās rodas vairākas neskaidrības, kuras ir jāatrisina.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks - 40 stundas. Nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.

Savukārt darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā.

Informāciju sagatavoja 

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv