darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Augulis ir neizpratnē par finanšu ministra izteikumiem | 08.09.2009.

Saistībā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju par lielo tēriņu pieaugumu sociālajā budžetā, kas it kā kļuvis par lielāko slogu valsts pamatbudžetam, Labklājības ministrija (LM) izskaidro reālo situāciju.

LM norāda, ka jau kopš 1991.gada sociālā budžeta izdevumi tiek finansēti no sociālajām iemaksām, ko veic pats cilvēks un tā darba devējs. Tomēr par sociālās apdrošināšanas sistēmu kā pašfinansējošu var runāt tikai, sākot ar 1996.gadu, kad uzsākta visaptveroša sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma. Reformas rezultātā sociālā budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek uzskaitīti atsevišķi no valsts pamatbudžeta.

To, ka sociālās apdrošināšanas sistēma visus šos gadus ir spējusi pati sevi atražot, pierāda fakts, ka 2009.gada sākumā līdzekļu uzkrājums sociālajā budžetā bija 951 milj. latu apmērā (ieskaitot visus atdotos parādus un nomaksātos kredītprocentus valsts pamatbudžetam, kas bija radušies Krievijas krīzes ietekmē 90. gadu beigās). Savukārt valsts pamatbudžets pat „treknajos gados" ir bijis ar deficītu (-4% no iekšzemes kopprodukta 2008.gadā), un visu laiku tika „lāpīts" ar sociālā budžeta pārpalikumu.

Ekonomiskā krīze ir radījusi būtiskus ierobežojumus sociālā budžeta finansēšanas iespējām. Tā rezultātā šogad budžets pirmo reizi kopš 2002.gada ir apstiprināts ar deficītu. Tādējādi sociālā budžeta deficīta mazināšana ir skārusi gandrīz ikvienu Latvijas ģimeni, kas izpaudās kā pensiju un pabalstu ģimenēm ar bērniem samazinājums. Saskaņā ar pēdējiem grozījumiem speciālais budžets ir apstiprināts ar 206 milj. latu deficītu, un tas tiek finansēts no iepriekšējo gadu līdzekļu uzkrājuma (augusta beigās līdzekļu uzkrājums bija sarucis līdz 845 milj. latu). Taču pēc Valsts kases operatīvās informācijas datiem septembra sākumā speciālajam budžetam ir tikai 118 milj. latu deficīts, un tā izdevumi š.g. jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ir samazinājušies par 30% , bet augustā - par 20%.

„Ņemot vērā ik dienu pieejamo Valsts kases operatīvo informāciju, esmu neizpratnē par finanšu ministra izteikumiem, jo viņam, tāpat kā man, šī informācija ir pieejama," norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem jau vairākus mēnešus šo pabalstu saņēmēju skaits ir nostabilizējies un nepieaug. Diemžēl LM speciālisti secina, ka ne par visiem bez darba palikušajiem ir veiktas sociālās iemaksas, kā rezultātā bezdarbniekiem nav tiesību pretendēt uz minēto pabalstu. Tā, piemēram, jūlijā no visiem Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem tikai 54% bija tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

„Lai kliedētu finanšu ministra bažas, visiem prognozētajiem bez darba palikušajiem 200 tūkst. bezdarbnieku gada beigās tiesību uz bezdarbnieka pabalstu nebūs. Ja pretendentu uz bezdarbnieka pabalstu skaits gada beigās pieaugs, tad šis pabalsts būs ikviena sociālo iemaksu veicēja nopelnīts," uzsver labklājības ministrs.

Tāpat labklājības ministrs U.Augulis atgādina, ka kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) arī Latvijā ir izstrādāta pabalstu izmaksas kontroles shēma. Tā paredz, ka, pārvietojoties starp dalībvalstīm, par vienu un to pašu cilvēku pabalstu nemaksā divas reizes - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošina piešķirto pabalstu kontroli personām, kuras ir izbraukušas gan uz Īriju, gan citām ES dalībvalstīm.

Runājot par nākamā gada kopējā valsts budžeta samazinājuma attiecināšanu uz sociālā budžeta izdevumiem, U.Augulis uzskata, ka joprojām sociālās apdrošināšanas sistēma spēj darboties kā pašfinansējoša. Samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazināsies arī budžeta izdevumi. Tas attiecas uz tiem pabalstiem, kuru apmērs ir tieši atkarīgs no iepriekšējiem darba ienākumiem.

Vienlaikus ministrs norāda, ka ir nepieciešams domāt ilgtermiņā, jo būtiski pieaug iedzīvotāju skaits pensijas vecumā, t.i. par pensijas vecuma paaugstināšanu, taču ne ātrāk par 2016.gadu. 

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem kopējais valsts pensiju saņēmēju skaits 2008.gada decembrī bija  556,7 tūkst. cilvēku, savukārt 2009.gada jūlijā jau 561,9 tūkst. cilvēku.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv,

Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.