darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Augulis: pensionāriem ieturētās pensijas izmaksājamo naudas summu nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī | 18.01.2010.

Novērtējot cilvēku materiālos resursus, pensionāriem ieturētās pensijas izmaksājamo naudas summu nevar uzskatīt par ienākumu vienā mēnesī. Šādā gadījumā jāņem vērā pilnas pensijas apmērs (pirms samazināšanas) iepriekšējos trīs mēnešos, skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis pašvaldībām nosūtītajā vēstulē.

Tāpat kopš 2009.gada 1.decembra ģimenes ienākumos ieskaita ģimenes valsts pabalstu, kā arī pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras organizētā pasākuma „Darba praktizēšana ar stipendiju" ietvaros saņemto stipendiju 100 lati mēnesī. Savukārt no 100 līdz 50 latiem samazināta tā vecāku pabalsta daļa, kas netiek ņemta vērā, novērtējot cilvēka materiālo situāciju, atgādina U.Augulis.

Tajā pašā laikā pašvaldība savos saistošajos noteikumos var noteikt labvēlīgākus nosacījumus ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu, tostarp, par trūcīgu var atzīt arī ģimeni (personu) ar parādsaistībām. Tāpat naudā izmaksātais sociālās palīdzības pabalsts uzskatāms par sociālās palīdzības pabalstu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

Ministrs uzsver, ka kopš 2009.gada 1.decembra pašvaldības, izvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, no pamatbudžeta ir tiesīgas izmaksāt pabalstus tikai ģimenes (personas) pamatvajadzību (ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība) apmierināšanai. Turklāt pašvaldībām ir pienākums nodrošināt, lai cilvēks, kurš pašvaldības sociālajā dienestā iesniedzis iesniegumu un aizpildījis iztikas līdzekļu deklarāciju, sociālo palīdzību saņemtu savlaicīgi un pilnā apmērā.

Vienlaikus U.Augulis norāda, ka vairākās pašvaldībās noteiktie ierobežojumi sociālās palīdzības saņemšanai, piemēram, aizliegums slēgt dzīvokļa īres līgumu, ienākumu pielīdzināšana kādai noteiktai summai, ir prettiesiski un tos nevar noteikt attiecībā uz cilvēka tiesībām saņemt pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai, dzīvokļa pabalstu un vienreizēju materiālu palīdzību. Šādiem ierobežojumiem jābūt noteiktiem likumā vai vismaz Ministru kabineta noteikumos.

Ņemot vērā to, ka pašvaldību iesniegtie valsts budžeta līdzfinansējuma pieprasījumi GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai mēdz būt kļūdaini un bieži netiek iesniegti savlaicīgi, labklājības ministrs atkārtoti aicina pašvaldības pievērst pastiprinātu uzmanību minētā līdzfinansējuma pieprasījumu iesniegšanas termiņiem. Pretējā gadījumā Labklājības ministrijai (LM) ir tiesības minēto līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām atteikt.

Tāpat LM ir tiesīga noraidīt valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībai, konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus GMI, dzīvokļa pabalsta vai citu sociālās palīdzības pabalstu aprēķināšanā vai piešķiršanā.

Atgādinām, pašvaldībām līdz katra mēneša 15.datumam jāiesniedz LM  noteikta parauga pieprasījums, sniedzot informāciju par mēnesī pašvaldības sociālajiem pabalstiem izlietoto līdzekļu apmēru un nepieciešamo līdzfinansējuma apmēru.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv,

Marika Kupče, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.