darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM jaunizveidotā darba grupa sāk risināt vides pieejamības problemātiku | 15.03.2010.

Lai sekmētu vides pieejamības cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem prasību pilnveidi būvniecības jomā, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un nozaru ekspertiem izveidojusi darba grupu minētās problemātikas risināšanai.

Pirmajā tikšanās reizē darba grupa ir vienojusies par konkrētiem priekšlikumiem vides pieejamības prasību pilnveidošanai Ministru Kabineta Vispārējās apbūves noteikumu projektam, kas tiks iesniegti. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM).

Darba grupas priekšlikumi paredz, ka turpmāk, plānojot teritoriju apbūvi, transporta infrastruktūru, dažādu objektu rekonstrukciju, pilnveidi, lauku teritoriju plānošanu u.tml., būtu jāievēro arī vides pieejamības prasības atbilstoši cilvēku ar kustību, redzes, dzirdes un garīga rakstura traucējumiem, vecāku, kas pārvietojas ar bērnu ratiņiem un vecāka gadagājuma cilvēku specifiskām vajadzībām.

Tā, piemēram, viens no priekšlikumiem ir Vispārējās apbūves noteikumos iekļaut prasības daudzdzīvokļu māju pagalmu celiņu platumam, nobrauktuvēm/uzbrauktuvēm uz gājēju ceļiem, uz mašīnu autostāvvietām un pie kāpņu telpām, kā arī prasības rotaļu laukumiem daudzdzīvokļu māju pagalmos, lai tie ikvienam būtu pieejami.

Tāpat darba grupā vienojās, ka turpmāk būtu jānodrošina arī valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu, objektu (muzeju, teātru, baznīcu u.c.) un dabas taku pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz ar to noteikumos jāparedz prasība, ka gadījumā, ja netiek nodrošināta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu vides pieejamība, jābūt īpašam Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumam, ka nekāda veida vides pieejamības prasības nav iespējams piemērot, ņemot vērā objekta specifiku.

Savukārt, plānojot atpūtas vietu, makšķerēšanas vietu vai dabas taku, veloceliņu izveidi, turpmāk būtu jāievēro prasības, kas paredz laipu, piebrauktuvju pie ūdens tilpnēm, pārvietojamo tualešu, pludmaļu, u.c. vides pieejamību. Tāpat pie minētajām atpūtas vietām būtu jānodrošina informācija apzīmējumu, piktogrammu veidā, kā arī jāuzstāda īpašas objekta kartes ar reljefu virsmu, kas paredzētas cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Lai atvieglotu cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem drošu pārvietošanos un piekļuvi sabiedriskām vietām, piemēram, publiska rakstura ēkām, atpūtas un izklaides vietām, kultūras pieminekļiem, sabiedriskā transporta pieturvietām u.c., normatīvajā aktā būtu jānosaka, ka piekļuve publiskām teritorijām ir jānodrošina visos gadalaikos, attiecīgi nodrošinot gājēju celiņu, kāpņu, uzbrauktuvju kopšanu un uzturēšanu.

Tāpat priekšlikumi paredz virkni citu prasību - gājēju celiņu platumam, segumam, uzbrauktuvēm, nobrauktuvēm, autostāvvietām, gājēju ietvēm, stikla durvju, sienu, apgaismes ķermeņu marķējumiem u.c., kas nodrošinātu vides pieejamību.

Lēmums par šādas darba grupas izveidi tika pieņemts Invalīdu lietu nacionālajā padomē. Jaunizveidotās darba grupas uzdevums sākotnēji  ir izvērtēt vides pieejamības prasības, kas iekļautas šobrīd spēkā esošos normatīvos aktos un izstrādāt konkrētus priekšlikumus vides pieejamības satura un uzraudzības pilnveidei.

Tāpat jāpastiprina būvniecības nozarē strādājošo informēšana un izglītošana par specifiskām vides pieejamības prasībām cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tādējādi sekmējot šo prasību ievērošanu jau būvobjektu tehniskā projekta izstrādes procesā un noteikto prasību ievērošanu tālākā būvniecības procesā. Vienlaikus būtu jāpastiprina un jādetalizē sankcijas situācijās, kad normatīvajos aktos noteiktie nosacījumi netiek ievēroti.

Savukārt augstskolās jāizvērtē iespējas pilnveidot atsevišķas būvniecības personu izglītības programmas, lai jau mācību procesā pastiprinātu izpratnes veidošanu un pievērstu uzmanību normatīvajiem aktiem, kas nosaka vides pieejamības prasības. 

Darba grupā iekļauti LM, EM, RAPLM, Satiksmes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī atkarībā no izskatāmā jautājuma specifikas tiks pieaicināti Tiesībsarga biroja, sertificējošo iestāžu, kas piešķir, reģistrē un anulē būvprakses un arhitekta prakses sertifikātus, pārstāvji, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji u.c.

Atgādinām, ka jau pērn LM speciālisti, apmeklējot vairākus Eiropas struktūrfondu līdzfinansētos objektus, secinājuši, ka lielākajā daļā jaunuzcelto vai renovēto ēku netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās vides pieejamības prasības, kā arī projektos paredzētās vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas aktivitātes. Līdz ar to cilvēkiem ar invaliditāti ir liegta iekļūšana šajos par ES fondu līdzekļiem būvētajos objektos vai būtiski apgrūtināta pārvietošanās pa ēku, tādējādi liedzot viņiem iespēju iesaistīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Tāpat kopš 2009.gada LM īstenojusi būvniecības nozares speciālistu (pašvaldību būvvalžu speciālistu, arhitektu, plānotāju, būvuzraugu u.c.) informēšanu un izglītošanu par vides pieejamības prasībām cilvēkiem ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem, piedāvājot arī praktiski pašiem izbaudīt, ko nozīmē pārvarēt vides radītos šķēršļus riteņkrēslā vai kā jūtas vājredzīgs vai neredzīgs cilvēks nepieejamā vidē.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;

Liene Zvereva, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920,  liene.zvereva@lm.gov.lv