darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM aicina pašvaldības turpmāk savstarpēji aktīvāk dalīties pieredzē sociālo problēmu risināšanā | 20.05.2010.

Turpinot veiksmīgi aizsākto sadarbību ar pašvaldībām, labklājības ministrs Uldis Augulis un Labklājības ministrijas speciālisti (LM) tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, lai sarunās risinātu neskaidros jautājumus sociālajā jomā.

Sarunu gaitā labklājības ministrs atzinīgi novērtēja, „ka daudzos jautājumos mums ar pašvaldībām ir kopīga izpratne. Iespējams, tieši mana 6 gadu pieredze „pagastveča" darbā labāk palīdz analizēt problēmas reģionos. Tāpēc veiksmīgāk varu izvērtēt, ko pašvaldības var izdarīt un ko nē, ieteikt labākos virzienus, kādos tās risināt. Tomēr kopumā jāsecina, ka pašvaldības spēj paveikt ļoti daudz un pašas rast veiksmīgākos situācijas risinājumus."

Ņemot vērā aizvien pieaugošo sociālās palīdzības pieprasītāju skaitu pašvaldībās, tikšanās laikā klātesošie diskutēja par sociālo pabalstu aprēķināšanu un izmaksu. Diskusiju laikā LM un LPS vienojās šobrīd saglabāt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni pašreiz noteiktajā apjomā, proti, pieaugušajiem - 40 lati, bērniem - 45 lati. Pašlaik trūcīgā statuss piešķirts vairāk nekā 143 tūkst. cilvēku. Atgādinām, ka šobrīd valsts pašvaldībām 50% apmērā līdzfinansē GMI pabalsta izmaksu.

Tāpat pasākuma dalībnieki vienojās saglabāt pašreiz noteikto dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. Tomēr LPS informēja, ka noslēdzoties apkures sezonai tiek apkopota informācija par pašvaldību iedzīvotāju parādiem saistībā ar veicamajiem komunālajiem maksājumiem. Šādi dati nepieciešami, lai savlaicīgi izvērtētu dzīvokļa pabalstu aprēķināšanu un izmaksu nākamā gada apkures sezonā. Šobrīd valsts pašvaldībām 20% apmērā līdzfinansē dzīvokļa pabalsta izmaksu.

Vienlaikus LPS sarunu laikā norādīja, ka ir nepieciešama vienota datu bāze, kurā tiktu apkopota būtiskā informācija par trūcīgajām personām, lai turpmāk nebūtu cilvēkiem jāizsniedz izziņas par noteiktā trūcīgā statusa apliecināšanu.  Atbildot uz to, LM uzsvēra, ka šobrīd sadarbībā ar pašvaldībām notiek aktīvs darbs, lai izveidotu šādu datu bāzi.

Savukārt, diskutējot par iespējamām izmaiņām pabalstu jomā, LM ar LPS vienojās, ka pašvaldības līdz šī gada 1.jūnijam ministrijai sniegs viedokli par iespējamajiem risinājumiem ģimenes valsts pabalsta izmaksā. Kā norādīja labklājības ministrs U. Augulis „šobrīd būtu jāizvērtē arī nodokļu politika, iespējams, atvieglojot nodokļu slogu tieši cilvēkiem ar bērniem, piemēram, palielinot neapliekamā minimuma līmeni strādājošajiem vecākiem ar bērniem."

Izvērtējot sociālo darbu pašvaldībās, puses vienojās, ka būtu jāpārskata sociālā darba veikšanas nosacījumi, lai ļautu arī speciālistiem ar sociālā pedagoga izglītību strādāt sociālajā dienestā. Pašlaik tajā var strādāt speciālisti ar iegūtu augstāko izglītību sociālajā darbā. Tomēr, kā norādīja pašvaldību pārstāvji, nereti tieši sociālie pedagogi, ņemot vērā viņu pedagoģisko izglītību, spēj labāk strādāt ar ģimenēm, kurās ir bērni,. Tāpat diskusijās secināts, ka arī turpmāk jāsaglabā noteiktās prasības sociālā darba speciālistu kvalifikācijas un izglītības līmenim, lai varētu veiksmīgi un profesionāli risināt sarežģītās sociālās problēmas pašvaldībās.

Sarunu laikā daži pašvaldību pārstāvji pauda bažas par pabalstu saņēmēju nevēlēšanos iesaistīties pašvaldību piedāvātajos līdzdarbības nodarbinātības veicināšanas pasākumos un centās rast risinājumus cilvēku motivēšanai veikt pārmaiņas savā dzīvē un atgriezties darba tirgū. Tā kā vairākas pašvaldības veiksmīgi motivē pabalstu saņēmējus iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs, LM aicināja pašvaldības apkopot labās prakses piemērus un savstarpēji dalīties pieredzē, kā veiksmīgāk iesaistīt pabalstu saņēmējus nodarbinātības pasākumos, motivēt viņus apgūt pastāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes un atgriezties darba tirgū.

Pasākuma laikā LM arī informēja par plānošanas reģionu sociālo pakalpojumu attīstības programmām alternatīvajiem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Šobrīd katrā Latvijas reģionā tiek izstrādāta cilvēku vajadzībām atbilstošas sociālo pakalpojumu plānošanas programmas. Sagatavotās programmas būs pamats turpmākā Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņemšanai, lai ieviestu un īstenotu izstrādātos alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus katrā novadā.  Plānots, ka jau šī gada oktobrī Nodarbinātības valsts aģentūra izsludināts atklātu projektu konkursu, kurā varēs piedalīties nevalstiskās organizācijas, kas ir reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas.

Tāpat klātesošos iepazīstināja arī ar Invaliditātes likuma būtību un tajā noteiktajiem atbalsta pasākumiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Atgādinām, ka LM ar LPS tiekas katru gadu, lai pārrunātu aktuālo informāciju labklājības nozarē. Sanāksmē piedalījās labklājības ministrs U. Augulis, LM speciālisti un LPS pārstāvji.

Informāciju sagatavoja:

Liene Zvereva, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920,  liene.zvereva@lm.gov.lv