darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM: lai saņemtu sociālo pabalstu, līdzdarbība ir obligāta | 31.05.2010.

Atsaucoties uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, Labklājības ministrija norāda, ka līdzdarbība, tai skaitā iesaistīšanās nodarbinātību veicinošos pasākumos, ir viens no obligātiem nosacījumiem gadījumos, kad cilvēks vēršas pēc sociālās palīdzības.

Sociālās palīdzības sniegšanas politika balstās uz abu pušu - gan pašvaldības, gan paša cilvēka vienošanos par personas līdzdarbību savu sociālo tiesību un arī pienākumu īstenošanā. Proti, lai motivētu cilvēkam būt pašam atbildīgam par savas materiālās situācijas uzlabošanos un vienlaikus neveicinātu dīkdienību,  likums „Par sociālo drošību" (V nodaļa) nosaka personas līdzdarbību, kas sevī ietver ziņu sniegšanu, personisku ierašanos, pakļaušanos medicīniskajai izmeklēšanai, pakļaušanos ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem, kā arī iesaistīšanos nodarbinātību veicinošos pasākumos.

Diemžēl Labklājības ministrijas rīcībā ir nonākusi informācija, ka pašvaldības vairākos gadījumos ir atšķirīgi piemērojušas likumā „Par sociālo drošību" noteiktās normas par klienta pienākumiem līdzdarboties. Atšķirīgi minētās tiesību normas pašvaldības piemēro, nodrošinot iedzīvotājiem pabalstu garantētā minimālā ienākumu (turpmāk - GMI) līmeņa nodrošināšanai, kā arī, iespējams, dzīvokļu pabalsta piešķiršanas gadījumos.

Tā, piemēram, lai saņemtu GMI pabalstu, kura maksimālais apmērs vienam pieaugušajam cilvēkam ir 40 latu, savukārt bērnam - 45 lati, atsevišķas pašvaldības liek „atstrādāt" noteiktu stundu vai dienu skaitu pašvaldības labā.

Likuma „Par sociālo drošību" 30. pants nosaka: „Personai, kura vēlas saņemt vai  saņem sociālos pakalpojumus sakarā ar pelnītspējas samazināšanos vai bezdarbu, pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma jāpiedalās profesionālo iemaņu apgūšanas vai pilnveidošanas pasākumos, ja, spriežot pēc šīs personas profesionālās noslieces un spējām,  ir paredzams, ka tie veicinās vai uzturēs šīs personas pelnītspēju vai iespēju iekārtoties darbā".

Gadījumos, ja klients pauž nepamatoti negatīvu attieksmi par iesaistīšanos nodarbinātību veicinošos līdzdarbības pasākumos, atbilstoši normatīvajiem aktiem sociālais darbinieks var atteikt sociālā pabalstu izmaksu. 

Bez tam tiesību aktos ir  noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad cilvēks nav jāiesaista līdzdarbības pasākumos, piemēram, bērna invalīda aprūpes gadījumā, aprūpējot pirmsskolas vecuma bērnu, pensionāriem  u.c.

Vienlaikus LM norāda, ka nav pieļaujama pasākumu, kas atgādina neatzītas publiskā darba formas vai nedeklarētu nodarbinātību,  uzspiešana personām, kuras pašvaldībā vēršas pēc sociālās palīdzības pabalstiem. Pašreiz vienīgā pieļaujamā publisko darbu forma, ko var piedāvāt pašvaldības, un kas neatšķiras no darba tiesiskajām attiecībām Darba likuma izpratnē, ir Ministru Kabineta 10.03.2008. noteikumos Nr.166 ietvertais Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) īstenotais aktīvais nodarbinātības pasākums „Darba praktizēšana ar stipendiju". Šajā gadījumā sociālās palīdzības pieprasītājam ir pienākums reģistrēties NVA, kur  rindas kārtībā  bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, tiek iesaistīti pašvaldības organizētās darba praktizēšanas vietās.

Tāpat  sociālās palīdzības saņēmējs pēc reģistrēšanās  NVA  var saņemt arī nodarbinātības speciālistu, psihologu, karjeras konsultantu u.c. speciālistu konsultācijas, kā arī iesaistīties  citos nodarbinātību veicinošos pasākumos.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021665, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv;