darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Jurševska: pirms invaliditātes noteikšanas aktīvāk un savlaicīgāk jāstrādā pie cilvēka darba spēju atjaunošanas | 26.11.2010.

Lai diskutētu par jaunu iniciatīvu īstenošanu pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai un pieejamības nodrošināšanai, piektdien, 26.novembrī, labklājības ministre Ilona Jurševska tikās ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEAVK) vadību.

Kā ministrei apliecināja VDEAVK vadītājs Andris Zīverts, viens no galvenajiem iestādes uzdevumiem pašlaik ir aktīvs darbs pie jaunas invaliditātes noteikšanas sistēmas izveides, lai maksimāli mazinātu invaliditātes iestāšanās risku cilvēkiem ar prognozējamu invaliditāti un invaliditātes radītās sekas. Tāpēc jau šobrīd veiktas nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos un uzsākta Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošana, lai ieviešot to sadarbībā ar ārstējošajiem ārstiem, pilnveidotu invaliditātes noteikšanas sistēmu, kas balstīta uz darbspēju funkcionālo traucējumu un individuālo vajadzību novērtēšanu. 

Pašreiz spēkā esošās tiesību normas neparedz, ka VDEĀVK, kas veic invaliditātes ekspertīzi, veic arī prognozējamas invaliditātes ekspertīzi, līdz ar to VDEĀVK arī nenosaka prognozējamas invaliditātes statusu. Tādējādi cilvēki, kuriem ir prognozējama invaliditāte, šobrīd ārstniecības, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus saņem vispārējā kārtībā bez tiesībām minētos pakalpojumus saņemt prioritāri. Operatīva atbalsta trūkums daudzos gadījumos palielina invaliditātes iestāšanās risku.

„Ir skaidrs, ka cilvēku ar prognozējamu invaliditāti operatīva ārstēšana un rehabilitācija ir galvenais priekšnosacījums veselības stāvokļa uzlabošanai, invaliditātes novēršanai un cilvēka iekļaušanai darba tirgū nākotnē. Tādēļ šobrīd mērķtiecīgāk jāstrādā pie tā, lai cilvēkam novērstu invaliditātes iestāšanās risku, saglabātu darba spējas vai sekmētu to atjaunošanos, kas ļautu viņam strādāt un būt sociāli un ekonomiski patstāvīgam," norāda labklājības ministre. 

A.Zīverts informēja, ka prognozējamo invaliditāti sāks noteikt no nākamā gada 1.janvāra. Līdz ar to turpmāk cilvēks, kam noteiks invaliditātes iestāšanās risku, prioritārā kārtībā varēs saņemt veselības aprūpes, t.sk. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus. Tomēr konkrēto pakalpojumu veidi, to apjoms, saņemšanas ilgums un termiņi tiks noteikti ārstējošā ārsta izstrādātajā un VDEĀVK apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā. Minētos pakalpojumus cilvēks varēs saņemt, kamēr viņam ir piešķirts prognozējamas invaliditātes statuss.

Prognozējamas invaliditātes gadījumā invaliditātes grupu vēl nenosaka, bet atbilstoši ārstējošā ārsta izstrādātajam individuālajam rehabilitācijas plānam, tiek veikti pasākumi invaliditātes riska mazināšanai. 

Tikšanās laikā A.Zīverts norādīja, ka lielākoties cilvēki kā argumentu ilgstošajai un neārstētajai slimībai min līdzekļu trūkumu nepieciešamo zāļu iegādei un medicīnas pakalpojumu nepieejamībai. Savukārt lielākā daļa komisijas klientu ir bezdarbnieki, kā arī ilgstoši nestrādā.

Tomēr, lai nodrošinātu klientu apmierinātību ar pakalpojumu šobrīd un turpmāk, puses bija vienisprātis, ka jāstiprina komunikācija un sadarbība ar iesaistītajām institūcijām un ģimenes ārstiem, kas sniedz informāciju par pacienta veselības stāvokli, kas tiek ņemta vērā invaliditātes noteikšanai. 

Labklājības ministre vizītes VDEAVK ietvaros apmeklēja arī Tehnisko palīglīdzekļu centru, lai iepazītos ar aktuālo situāciju.

Informāciju sagatavoja:

Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre, 67021666, 26519920,  liene.uzule@lm.gov.lv