darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Ar 2016.gadu plānots pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem | 03.02.2011.

Lai sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par valsts pensijām.

Likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Plānots, ka sākot ar 2016.gadu to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.

Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos, attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem). Plānots, ka arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs sākot ar 2016.gadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 60 gadus.

Tāpat plānots ar 2016.gadu paaugstināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, veicinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādejādi mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. LM uzsver, ka ilgstošāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensijas apmēru.

Atbilstoši likuma grozījumiem, plānots, ka cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Šobrīd bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaicīgi arī ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem kā, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu u.c.

Ņemot vērā, ka šobrīd valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs, nav tiesību uz vienreizēja pabalsta saņemšanu, likuma grozījumos tiesības uz minēto pabalstu ir paredzētas arī izdienas pensijas saņēmējam.

Iepriekšminēto paredz LM izstrādātais likumprojekts, kas ceturtdien, 3.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Atgādinām, ka pašreiz tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv

Sanda Akrame, sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 28379139,  sanda.akrame@lm.gov.lv