darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministre tiekas ar invalīdu intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām | 03.03.2011.

Ceturtdien, 3.martā, labklājības ministre Ilona Jurševska piedalījās kārtējā Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdē, kuras laikā notika diskusijas par nodarbinātības veicināšanu un sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iespējām cilvēkiem ar invaliditāti.

Sanāksmes laikā Labklājības ministrijas (LM) eksperti informēja klātesošos par iespējamiem nodokļu atvieglojumiem nodarbinātiem cilvēkiem ar invaliditāti. Proti, viņiem ir noteikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi. Cilvēkiem ar 1. vai 2. invaliditātes grupu tie ir 1296 lati gadā, bet  cilvēkiem ar 3. invaliditātes grupu - 1008 latu gadā..

Savukārt darba devējam noteikti uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi par konkrētajā gadā veiktajām izmaksām, lai nodrošinātu specializētu jaunu darba vietu izveidošanu darbiniekam ar fizisko vai psihisko spēju ierobežojumu (ar invaliditātes grupu). Nosacījumi ir spēkā, ja darba devējs darba vietu saglabā vismaz divus gadus.

„Visbiežāk darba devēji nevēlas nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, jo sabiedrībā joprojām pastāv stereotipi par viņu izglītības līmeni, spējām, kā arī trūkst stimulējoši pasākumi darba devējiem. Tomēr dažkārt viens no galvenajiem iemesliem ir informācijas trūkums. Tāpēc vienojāmies ar nevalstisko sektoru arī par nepieciešamību turpmāk aktīvāk informēt cilvēkus ar invaliditāti un darba devējus gan par iespējamiem nodokļu atvieglojumiem, gan labo praksi," norādīja I.Jurševska.

Kā norādīja LM eksperti, pastāv dažādi cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas veidi: subsidētās darba vietas, atbalstītais darbs un specializētās darbnīcas, darba devēju motivēšana un kvotu noteikšana iestādēm.

Kā informēja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pārstāvis, jau šobrīd cilvēkiem ar invaliditāti Eiropas Sociālā fonda ietvaros ir iespēja trīs gadus strādāt subsidētās darba vietās, mēnesī saņemot darba algu divu valstī noteikto minimālo algu apmērā. NVA gan norāda, ka nepieciešams aktīvāk piesaistīt aizvien jaunus darba devējus, kas būtu ieinteresēti veidot pielāgotas subsidētās darba vietas, jo lielākoties šajā pasākumā ik gadu iesaistās jau pieredzējušie darba devēji.

Lai risinātu šos jautājumus, LM veido darba grupu, kuras sastāvā būs nozaru ministriju, sociālo partneru, Tiesībsarga biroja un cilvēku ar invaliditāti intereses pārstāvošo biedrību pārstāvji.

Tāpat NVO aicināja LM veikt aptauju, lai noskaidrotu cilvēku ar invaliditāti strādājošo skaitu publiskajā sektorā.

Diskutējot par sociālo pakalpojumu kvalitāti, labklājības ministre norādīja, ka tā pēdējos gados ir uzlabojusies, jo veikta sociālo aprūpes centru reforma. Tādējādi, apvienojot un centralizējot iestāžu administrāciju, ir mazināti administratīvie šķēršļi sociālo pakalpojumu pieejamībai un saņemšanai, kā arī pakalpojumu sniedzēju maiņai.

Informāciju sagatavoja:

Liene Užule, labklājības ministres preses sekretāre, 67021666, 26519920,  liene.uzule@lm.gov.lv