darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministre: dosim jaunajiem vecākiem iespēju strādāt! | 21.04.2008.

Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) norāda, ka pēdējā laikā izskanējušais ierosinājums vecāku pabalstu algas apmērā maksāt līdz bērna 3 gadu vecumam, var ierobežot vecāku iespējas atgriezties darba tirgū, tāpēc valstij un pašvaldībām ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu bērnus ar bērnudārziem, kā arī jāsekmē citu bērnu aprūpes formu, piemēram, aukļu dienestu veidošanu.  

„Jaunajiem vecākiem ir jādod iespēja strādāt. Protams, Labklājības ministrija turpinās atbalstīt ģimenes ar bērniem - nākošgad tiek plānots ģimenes valsts pabalsta palielinājums, kā arī piedāvāsim aizvien jaunus atbalsta pasākumus, lai veicinātu jauno vecāku atgriešanos darba tirgū," norāda I. Purne. Labklājības ministrija jau nodrošina bērnu aprūpi bezdarbniekiem pārkvalifikācijas kursu laikā, kā arī piedāvās subsidētās darba vietas vecākiem, kuri atgriežas no bērna kopšanas atvaļinājuma.

Pašlaik vecāki kopā var ņemt trīs gadus ilgu atvaļinājumu līdz brīdim, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Valsts finansiālo atbalstu iepriekšējās algas apmērā ir iespējams saņemt bērna pirmajā dzīves gadā.

I. Purne norāda, ka pastāv virkne būtisku iemeslu, kāpēc pabalsts algas apmērā tiek maksāts tikai pirmajā dzīves gadā. Pirmkārt, pētījumi par situāciju Latvijā atklāj - jo ilgāk persona ir „izkritusi" no darba tirgu, jo grūtāk tajā ir atgriezties. Gads ir maksimālais periods, kuru persona var atļauties nestrādāt, būtiski nezaudējot profesionālo kvalifikāciju.

Otrkārt, sabiedrības aptaujas un statistika rāda, ka lielākā daļa vecāku atgriežas vai vēlētos atgriezties darba tirgū brīdī, kad bērns ir sasniedzis gada vecumu vai īsi pēc tā.

Treškārt, - Latvijā bērnu aprūpe tiek uzskatīta galvenokārt par sieviešu pienākumu. Savukārt ar pastāvošo regulējumu Labklājības ministrija rosina sievietes ātrāk atgriezt darba tirgū un meklēt radošākus risinājumus bērnu aprūpē, kur liela loma ir otram partnerim. „Ceru, ka arvien vairāk vecāku izmantos iespējas strādāt nepilnu darba laiku vai attālināti, lai radītu ģimenes un bērnu interesēm labāko risinājumu," norāda I. Purne.

Labklājības ministre šīs pabalsta izmaksas termiņa pagarināšanas iniciatorus aicina dot skaidru redzējumu par idejas realizācijai nepieciešamā finansējuma apjomu un sniegt skaidrus aprēķinus par šī priekšlikuma ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.

Labklājības ministre atgādina, ka, nav korekta termina „māmiņu alga" lietošana un aicina lietot terminu „vecāku pabalsts", īpaši uzsverot, ka rūpēšanās par bērnu ir abu vecāku uzdevums un tiesības.

Informāciju sagatavoja:

Gunta Skrebele, labklājības ministres preses sekretāre, 7021685; 29494943; gunta.skrebele@lm.gov.lv