darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministre neatbalsta darba devēju apmaksājamo pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšanu | 21.04.2008.

Labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) šodien tikās ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, lai pārrunātu slimības naudas izmaksas perioda pārskatīšanu starp valsti un darba devēju.

Ņemot vērā to, ka atbilstoši Ekonomikas ministrijas iecerēm, palielinot no valsts apmaksājamo slimības naudas izmaksas periodu, būtu nepieciešami papildu izdevumi no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta, šodien tika panākta vienošanās, ka Labklājības ministrija veiks atbilstošus aprēķinus par šīs ieceres realizācijai nepieciešamajiem līdzekļiem.

Savukārt gala lēmums par slimības naudas izmaksas perioda pārskatīšanu starp valsti un darba devēju būs jāpieņem valdībai.

I. Purne gan norāda, ka Labklājības ministrijas pozīcija paliek nemainīga - ministrija neatbalsta darba devēju apmaksājamo pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšanu, jo tādējādi tiek noņemta atbildība no darba devēja un darba devēji netiek stimulēti veikt darba vides un darba apstākļu uzlabojumus savos uzņēmumos.

„Ņemot vērā to, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības valstu līderēm pēc darba vietās bojā gājušo skaita, jebkurš pasākums, kas būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem, nav pieļaujams, " uzskata I. Purne.

Latvijas darba devēju tēriņi darbinieku atbalstam, tostarp slimības naudas izmaksai ir ceturtie mazākie ES, liecina „Delloite&Touche" 2007. gadā veiktais pētījums. Piemēram, Igaunijā darba devēju izdevumi darbaspēka uzturēšanai ir bijuši augstāki nekā Latvijā - 8 298 lati, savukārt Latvijā tie bija 7 849 lati.

Jautājums par slimības naudas - slimības pabalsta  izmaksas perioda pārskatīšanas iespējām starp valsti un darba devēju aktualizējās 2007.gadā, kad to aktualizēja Latvijas Darba devēju konfederācija.

Lai atrisinātu ar darbnespējas apmaksu saistītos jautājumus, 15.08.2007 Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) uzdeva Labklājības ministrijai izveidot darba grupu, iesaistot ieinteresētās valsts institūcijas un sociālos partnerus, kā arī izstrādāt priekšlikumus tiesību aktu grozījumiem un iesniegt tos izskatīšanai NTSP sēdē.

Minētā jautājuma izvērtēšana notika Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros, kurā bija iekļauti Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārstāvji.

Darba grupa, izvērtējusi esošo problēmu situāciju valstī,  sagatavoja attiecīgus konceptuālus priekšlikumus par minētā jautājuma risinājumu.

Savukārt Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas  pasākumu plāna projektu 2008.gadam, kura  13.punktā „Veikt darba nespējas lapu apmaksas kārtības reformu" iekļauts pasākums „Izstrādāt koncepciju par darba devēja apmaksāto slimības dienu skaita samazināšanu".

Informāciju sagatavoja:

Gunta Skrebele, labklājības ministres preses sekretāre, 7021685; 29494943; gunta.skrebele@lm.gov.lv