darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Noslēdzies pētījums par invaliditātes noteikšanu ES valstīs | 22.07.2011.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana ietvaros ir noslēdzies darbs pie vairāku Eiropas Savienības valstu invaliditātes noteikšanas sistēmu izpētes. Būtiskākais secinājums - visās pētītajās valstīs īpašs uzsvars tiek likts uz savlaicīgu invaliditātes risku identificēšanu un novēršanu, rehabilitāciju, kā arī personu ar funkcionāliem ierobežojumiem integrēšanu darba tirgū. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti turpmāk ESF projektā, strādājot pie invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošanas Latvijā.

„Šī pētījuma rezultāti būs ļoti noderīgi turpmākajā projekta gaitā - mūsu uzdevums ir pilnveidot pastāvošo invaliditātes noteikšanas sistēmu Latvijā, balstoties uz labākajiem ārvalstu piemēriem un praksi, un sabalansēt to ar Latvijas reālajām iespējām. Izmaiņas un uzlabojumi ir nepieciešami, gan domājot par savlaicīgu invaliditātes risku identificēšanu, novēršanu un rehabilitāciju, gan personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā un darba tirgū, gan arī sociālās sistēmas ilgtspēju," atzīst VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts.

Pētījuma galvenais mērķis bija iegūt informāciju par invaliditātes noteikšanu personām darbspējas vecumā un invaliditātes noteikšanu bērniem, kā arī invalīdu izglītību un nodarbinātību, un pakalpojumiem un atbalstu integrācijas veikšanā dažādās Eiropas Savienības valstīs.

Pētījuma ietvaros tika apskatīta invaliditātes noteikšanas procedūra piecās Eiropas valstīs - Lietuvā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Somijā un Zviedrijā, kā arī veikta šo valstu sociālo sistēmu salīdzinoša analīze, kas ietver invaliditātes definīciju, regulējošo normatīvo aktu, sociālās politikas, invaliditātes institūciju, invaliditātes noteikšanas metožu un personāla analīzi.

Izvēlētajās piecās Eiropas valstīs invaliditātes noteikšanas procedūras būtiski atšķiras un, strādājot pie sistēmas uzlabošanas Latvijā, būs iespējas pārņemt labāko ārvalstu praksi. Pētījuma rezultātā ir iegūts pamats Latvijas apstākļiem adaptētu invaliditātes ekspertīzes procedūru izstrādei, atbilstoši ES prasībām - Starptautiskajam funkcionālo traucējumu klasifikatoram.

Būtiskākie pētījuma secinājumi:

  • Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv nozīmīgas atšķirības valstu sociālās apdrošināšanas sistēmās un invaliditātes noteikšanas shēmās.
  • Visas valstis pēdējo 15 gadu laikā ir veikušas vai turpina veikt izmaiņas savās invaliditātes pensiju shēmās, vairāk akcentējot personas spējas nopelnīt, izmantojot atlikušās darba spējas, un mazinot tieši medicīnisko kritēriju lomu, kā arī precīzāku atbildības sadalījumu starp sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes institūcijām, un starp ārstējošiem ārstiem un invaliditāti nosakošajām amatpersonām.
  • Invaliditātes definīcijas attiecībā uz darbu ir atšķirīgas (darba spēju līmenis Lietuvā - ne lielāks par 55%, darba spēju zaudējums Somijā - vismaz par 40%, Zviedrijā - vismaz par 25% un Lielbritānijā - nav spējīgs strādāt vispār, pelnīšanas spēju samazinājums Nīderlandē - vismaz par 35%).
  • Neraugoties uz atšķirībām invaliditātes shēmās, kopīga ir tendence, kas nepārprotami virzīta uz personu ar funkcionāliem ierobežojumiem integrāciju sabiedrībā un, pirmkārt, reintegrāciju darbā, šim nolūkam veicot koordinētus un mērķtiecīgus ilgstošas darba nespējas profilakses pasākumus, kā arī turpinot aktīvus profesionālās rehabilitācijas pasākumus invaliditātes laikā.
  • Lietuvā, Somijā un Zviedrijā invaliditātes noteikšanā piedalās ārsti ar atbilstošu kvalifikāciju (ārsti eksperti, sociālās apdrošināšanas ārsti). Lielbritānijā - speciāli apmācīti ārsti vai medicīnas māsa. Nīderlandē - gan sociālās apdrošināšanas ārsti, gan darba eksperti. Lēmumu par invaliditāti visās valstīs pieņem amatpersona.
  • Nosakot darba spēju līmeni Lietuvā, personai ir jāiesaistās profesionālās rehabilitācijas pasākumos, kuru laikā viņai maksā rehabilitācijas pabalstu, ar sekojošu darba spēju līmeņa novērtēšanu pēc saņemtās rehabilitācijas. Personām, kurām noteikts darba spēju/pelnīšanas spēju ierobežojums (Zviedrija, Nīderlande), jāpiedalās obligātos reintegrācijas-rehabilitācijas pasākumos. Savukārt Lielbritānijā personai, kura darba nespējas dēļ saņem darba un atbalsta pabalstu un kuras darba spējas nav novērtētas kā pilnīgi zaudētas, jāpiedalās obligātos uz darbu orientētos atbalsta pasākumos.

Projekts „Darbspēju vērtēšanas sistēmas pilnveidošana" tiek īstenots ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu. Projekta mērķis ir, balstoties uz ārvalstu praksi un pieredzi, būtiski pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu Latvijā, papildus medicīniskiem kritērijiem lielāku uzsvaru liekot uz sociālajiem kritērijiem - personas funkcionēšanas ierobežojuma pakāpi, pārvietošanās un apmācības spējām, orientācijas un komunikācijas spējām, spējām kontrolēt savu uzvedību, kā arī personas pašaprūpes un integrācijas iespējām sabiedrībā. Paredzams, ka projekta īstenošana noslēgsies 2012. gada decembrī. Projekta kopējās izmaksas tiek plānotas 1,5 miljoni latu apmērā, no kuriem 85% lielu līdzfinansējumu nodrošina ESF.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ir Labklājības ministrijas padotības valsts pārvaldes iestāde, kas veic invaliditātes ekspertīzi Latvijas Republikā. Invaliditātes ekspertīzes uzdevums ir individualizēti izvērtēt personas fizisko vai psihisko spēju ierobežojuma pakāpi un iespējas integrēties sabiedrībā.

 

 

Papildu informācija:

Jānis Basevičs,
projekta sabiedrisko attiecību konsultants
Tālr.:+371 67686512
Fakss: +371 67286049
e-pasts: janis.basevics@medijutilts.lv