darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Pensionēšanās vecums Latvijā ir jāpaaugstina | 18.01.2012.

Pensionēšanās vecums Latvijā ir jāpaaugstina, par to šodien Labklājības ministrijas (LM) organizētajā diskusijā  vienojās valsts institūciju pārstāvji, politiķi, sociālie partneri, banku eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Tomēr tas, kurā gadā jāuzsāk pensionēšanās vecuma paaugstināšana, vēl būs diskusiju objekts tuvākajos mēnešos, līdz likumprojekta iesniegšanai Saeimā aprīlī.

„Lai izvairītos no riskiem, ka lēmums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek novilcināts, šis ir īstais brīdis, kad tas ir jāizdara. Tāpat diskusija pierādīja, ka Labklājības ministrijas uzsāktais darbs pie nodarbinātības politikas dokumenta, kurā īpaša uzmanība tiks veltīta pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ir jāturpina daudz aktīvākā tempā," norāda labklājības ministre Ilze Vinķele.

Vienlaikus diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšanai neizbēgami ir jābūt saistītai ar tādiem kompensējošiem mehānismiem, kā, piemēram, atbilstošs darba vietu skaits cilvēkiem pirmspensijas vecumā, veselības atbalsta programmas.

LM skaidro, ka sociālā politika, it īpaši pensiju sistēma, Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, ir nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko un ekonomisko attīstību. Ekonomiskā krīze un sabiedrības novecošanās ir nopietns risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai pašlaik, bet arī turpmākajos gados. 2009.gadā strauji pasliktinoties valsts ekonomiskajai situācijai, pieaugot bezdarbam un samazinoties iedzīvotāju darba ienākumiem, samazinājās arī ieņēmumi speciālajā budžetā, kā rezultātā, sākot ar 2009.gadu ieņēmumi nesedza budžeta izdevumus un izmaksu segšanai sāka izmantot iepriekšējos gados uzkrāto finanšu rezervi.

Sākot ar 2013.gadu, ir plānota finanšu līdzekļu aizņemšanās no valsts pamatbudžeta. Gan dziļā ekonomiskā krīze valstī, gan neskaidrais nākotnes redzējums ir veicinājis pensionāru skaita pieaugumu, pieaugot to cilvēku skaitam, kas izmanto iespēju pensionēties priekšlaicīgi. Savukārt strauji samazinājies sociālo iemaksu veicēju skaits. Vecuma pensionāru skaita pieaugums un sociālo iemaksu veicēju skaita samazinājums ir palielinājis sistēmas noslodzi ar pensionāriem.

Tāpēc, ņemot vērā nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, kā rezultātā ir apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālā stabilitāte, ir nepieciešams veikt pasākumus pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai.

Diskusijā piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A.Barča, Zatlera reformu partijas pārstāve I.Bišofa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks E.Baldzēns, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis P.Leiškalns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece S.Šimfa, banku sektora eksperti - H.Švarcs, P.Strautiņš, K.Bauze, R.Zvirgzdiņa, akadēmiķe T.Lāce, demogrāfs I.Mežs, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja A.Verze, Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis E.Vaskis, žurnālisti, kā arī Labklājības, Veselības ministriju vadība un speciālisti, u.c.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.

Sabīne Puķe, Labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, +371 29145958,

sabine.puke@lm.gov.lv,