darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Arī šogad īpašu uzmanību pievērsīs bezdarbnieku apmācībai atbilstoši darba devēju vajadzībām | 23.01.2012.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka viena no prioritātēm arī 2012.gadā ir bezdarba jautājumu risināšana un  īpaša uzmanība tiks pievērsta bezdarbnieku apmācībai atbilstoši darba devēju un darba tirgus vajadzībām.

Šim nolūkam 20.janvārī īpaši LM izveidotā apmācību komisija apstiprināja sarakstu, kādās profesijās 2012.gadā apmācīs bezdarbniekus, izsniedzot mācību kuponus. Apmācāmo profesiju saraksts ir sagatavots atbilstoši  darba tirgus tendencēm un darba devēju vajadzībām. Tas tiek regulāri aktualizēts, ņemot vērā situāciju.

Atbilstoši minētajam profesiju sarakstam, Nodarbinātības valsts aģentūra 2012.gadā turpinās izsniegt mācību kuponus bezdarbniekiem formālās un neformālās izglītības programmu apguvei.

Vienlaikus LM speciālisti informēja komisiju, ka pašlaik arī norit aktīvs starpinstitūciju darbs, kur nodarbinātības jautājumu risināšanā iesaistīta LM, Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Rezultātā plānots izstrādāt nodarbinātības pamatnostādnes ilgākam laika periodam, kas ietvers arī dažādus būtiskus iepriekš nodarbinātības politikā detalizēti neaptvertos aspektus, tai skaitā, demogrāfiju, emigrāciju, aktīvu novecošanu u.c. Līdz ar to plānots, ka turpmāk ar nodarbinātības politiku saistītie stratēģiskie dokumenti paredzēs gan ciešāku sasaisti ar investīciju piesaisti, jaunu darba vietu radīšanu, gan izglītības kvalitātes sekmēšanu un nepieciešamā atbalsta piesaisti bezdarba mazināšanai.

LM uzsver, ka krīzes periodā  aktīvie darba tirgus politikas pasākumi bija vērsti arī uz sociālo seku mazināšanu, nodrošinot darba prasmju saglabāšanas un iztikas līdzekļu iegūšanu iespēju, piedaloties sabiedriskajos darbos. Turpretim šobrīd vairāk ir pievērsta uzmanība bezdarbnieku prasmju un kvalifikācijas pilnveidei.

Ņemot vērā to, ka bezdarbnieku apmācību mērķis ir pilnveidot viņu prasmes un veicināt jauna darba atrašanu, darba devēji ir ļoti svarīgs sadarbības partneris bezdarbnieku apmācību jomu noteikšanā. Tādēļ LM vienmēr darba devējus iesaista apmācību jomu noteikšanā. Minētā apmācību komisija regulāri diskutē par nepieciešamajām apmācību jomām un ne retāk kā reizi gadā  sastāda nepieciešamo profesiju sarakstu.

Komisijas sastāvā ir LM, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī, ja nepieciešams, citu kompetento darba devēju organizāciju, valsts, pašvaldību, augstākās izglītības un zinātnes institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvji un eksperti.

Diskutējot par darba tirgum nepieciešamajām izglītības programmām, tiek analizēta darba devēju iesniegtā informācija par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām, pieteiktās brīvās darba vietas, kā arī ņemta vērā cita informācija, piemēram, darba tirgus ekspertu, akadēmiķu vērtējumi u.c..

LM speciālisti arī vērš uzmanību, ka darba devēji šobrīd ir ļoti piesardzīgi savās prognozēs, kādi darba ņēmēji ir nepieciešami, kā arī reizēm pastāv nesakritība starp darba devēju vēlmēm iegūt apmācītu darbinieku ar praksi konkrētajā nozarē par minimālu atalgojumu. Tāpat, ir profesijas, kurās pastāv nepārtraukta darbinieku rotācija darba apstākļu, slodzes, atbildības un atalgojuma dēļ.

Darba tirgū pieprasījums šobrīd ir pēc elastīgiem un kompetentiem darbiniekiem, kuri gatavi vienlaicīgi veikt vairāku amatu pienākumus, kuriem papildus profesijas specifiskajām nepieciešamajām zināšanām piemīt arī kāda no pamata kompetencēm, piemēram, svešvalodu zināšanas un praktiskajām prasmēm.

Turklāt darba devējiem vienlaikus ir jārēķinās, ka jebkurā no jauna pieņemtā darbiniekā ir jāiegulda zināms laiks un enerģija, iepazīstinot jaunos darbiniekus ar darba pienākumiem, informējot par konkrētā uzņēmuma darba stilu, organizācijas kultūru  u.c.

Atgādinām, ka 2011.gada novembrī tikai 24% no bezdarbnieku skaita saņēma bezdarbnieku pabalstu, kura vidējais apmērs sastādīja 104 latus. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka pasākuma „Darba tirgus praktizēšana ar stipendiju" ieviešanas laikā piedalījās un fiziski smagus darbus pasākuma ietvaros veica 122 937 bezdarbnieki, kas liecina par to, ka bezdarbnieki vēlās saviem spēkiem nopelnīt iztiku, strādājot un galvenokārt darba vietu trūkuma dēļ ir spiesti izmantot valsts un pašvaldību atbalstu. Pasākuma laikā daļa bezdarbnieki atrada patstāvīgu darbu, turpretim, lielākā daļas bezdarbnieku, kas uz dalību pasākumā pieteicās atkārtoti kā galveno iemeslu norādīja brīvo darba vieta trūkumu.

Līdz ar to turpina pieaugt ilgstošo bezdarbnieku skaits. Saskaņā ar CSP datiem, ilgstošā bezdarba līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir palielinājies 2 reizes - no 27% 2009.gadā līdz 58% 2011.gada 3.ceturksnī. LM atzīst, jo ilgāk bezdarbnieks ir bijis ārpus darba tirgus, jo grūtāk viņu ir atgriezt darba tirgū. Tādēļ, ilgstošajiem bezdarbniekiem ir jāpiedāvā iespējas saņemt aktīvos darba tirgus pakalpojumus atbilstoši katra bezdarbnieka individuālajām vajadzībām, tai skaitā, apmācību, subsidētās nodarbinātības iespējas, psihologa pakalpojumus u.c.

Informāciju sagatavoja:

Liene Užule, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920, e pasts Liene.Uzule@lm.gov.lv.