darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Labklājības ministrija aicina aktīvāk izmantot darba un ģimenes saskaņošanas iespējas | 14.05.2008.

Rīt, 15. maijā, atzīmējot Starptautisko ģimenes dienu, Labklājības ministrija (LM) aicina vecākus iepazīties ar savām tiesībām un aktīvāk izmantot likumdošanā piedāvātās darba un ģimenes saskaņošanas iespējas.

Jau šobrīd Darba likums paredz abiem vecākiem vienlīdzīgas tiesības un iespējas, kas veicina sekmīgu ģimenes un darba dzīves saskaņošanu.     

"Latvijā ir viena no Eiropas Savienībā progresīvākajām bērnu kopšanas pabalstu sistēmām. Tā arī zināmā mērā veicinājusi dzimstības pieaugumu valstī - vidēji par 5% katru gadu. Šobrīd mūsu mērķis ir panākt aktīvāku tēvu iesaistīšanos bērna audzināšanā. Tādēļ aicinu ģimenes izmantot Darba likumā paredzētās iespējas, lai bērna ienākšanu ģimenē varētu baudīt abi vecāki, saglabājot savu vietu un vērtību darba tirgū, " norāda labklājības ministre Iveta Purne.

Viens no visefektīvākajiem veidiem kā uzlabot darba nosacījumus un darba vidi ir noslēgt koplīgumu starp darba devēju un darba ņēmējiem. Koplīgumā var tikt iekļautas abu pušu saskaņotas intereses, piemēram, papildus brīvdienas, ja ģimenē ir bērni, vai arī īpašas darba laika organizēšanas formas, piemēram, teledarbs, darbs mājās (e-darbs) un elastīgs darba laiks. Ar elastīgu darbu laiku saprotot iespēju strādāt dažādu stundu skaitu dienā, kas kopumā nepārsniedz 40 stundas nedēļā.  

Jāatzīmē, ka Latvijā 2007.gadā pavisam nepilnu darba laiku strādāja 6,4% no visiem nodarbinātajiem (4,8% vīrieši un 8% jeb 43,8 tūkstoši sievietes). Savukārt starp galvenajiem iemesliem nepilna laika strādāšanai bija arī bērnu pieskatīšana (7,4% sievietēm) un personisku vai ģimenes apstākļu dēļ (18% sievietēm un 19,3% vīriešiem).

Tāpat Darba likums, abām pusēm vienojoties, piedāvā iespēju strādāt nepilnu darba laiku, tādējādi vecākiem dodot iespēju pavadīt vairāk laika kopā ar bērnu. Nepilnu darba laiku darba devējam ir jānosaka gadījumos, kad to pieprasa grūtniece vai sieviete pēcdzemdību periodā līdz bērns sasniedz viena gada vecumu. Bet jaunajām māmiņām, kuras baro bērnu ar krūti, nepilno darba laiku ir iespējams strādāt  visā barošanas laikā.

Vecākiem, kuriem ir bērns līdz pusotra gada vecumam, saskaņā ar Darba likumu ir iespējami 30 minūšu ilgi papildus pārtraukumi bērna barošanai, kurus piešķir ne retāk kā pēc katrām trijām stundām. Turklāt ir noteikts, ka šos pārtraukumus pēc darbinieka vēlmes var pārcelt uz darba dienas beigām, attiecīgi saīsinot darba dienas ilgumu.

Jāatzīmē, ka uz darbiniekiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, attiecas tādi paši noteikumi kā uz darbiniekiem, kas nodarbināti normālu darba laiku.  

Paralēli Darba likumā noteiktajam, atbalstu ģimenei, īpaši bērna pirmajos gados, sniedz arī valsts sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēma. Papildus bērna piedzimšanas pabalstam, kas šobrīd ir 296 lati, un piemaksām par katru bērnu (papildus 100 lati par 1.bērna piedzimšanu, 150 lati par 2. bērna piedzimšanu un 200 lati par trešo un katra nākamā bērna piedzimšanu), nodarbinātiem vecākiem ir iespēja saņemt arī vecāku pabalstu. Un vecāki var izvēlēties, kurš no abiem izmantos iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā un saņems pabalstu.

LM uzsver, ka tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu un vecāku pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu ir arī tēviem, un vecākiem ir iespēja dalīt šo atvaļinājumu un pabalstu, izmantojot to uz maiņām. Tādējādi arī tētim ir iespēja vismaz uz laiku uzņemties rūpes par saviem bērniem, piedalīties viņu audzināšanā un veidot ciešas savstarpējās attiecības. Tas novērš situāciju, kad viens no vecākiem, ilgstoši uzņemoties rūpes par bērnu, zaudē savas profesionālās iemaņas un „izkrīt" no darba aprites.

Vienlaikus jāuzsver, ka ģimene nezaudē savu līdzšinējo ienākumu līmeni, jo vecāku pabalsts māmiņai vai tētim šobrīd tiek izmaksāts 70% apmērā no viņa vidējās apdrošināšanas iemaksu algas 12 mēnešu laikā pirms bērniņa piedzimšanas. Tādējādi pabalsta apmērs par bērna kopšanu līdz 1 gada vecumam līdzinās tai algai, ko viens no vecākiem ir saņēmis "uz rokas", strādājot algotu darbu.  

Bet nenodarbinātiem vecākiem ir iespēja doties bērna kopšanas atvaļinājumā, saņemot bērna kopšanas pabalstu līdz bērna viena gada vecumam 50 latus mēnesī.

Sakarā ar bērna piedzimšanu Darba likums piedāvā arī iespēju tēvam doties 10 kalendārās dienas ilgā atvaļinājumā, vienlaikus saņemot par to paternitātes pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šādu iespēju pabūt kopā ar bērnu viņa dzīves pirmajos mēnešos izmanto aizvien vairāk tēvu - šogad martā paternitātes pabalstu saņēma 798 tēvi, kas ir 33% no visiem jaundzimušo tēviem un par 30% vairāk kā 2007.gada attiecīgā laika posmā.

LM atgādina, ka ar 2009.gadu paternitātes pabalsts būs 100% apmērā no tēva vidējās algas, no kuras veiktas sociālās iemaksas.

Par darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējām ikviens interesents var izteikt savu viedokli arī Labklājības ministrijas interneta mājas lapā http://www.lm.gov.lv.

Informāciju sagatavoja:

Ilona Jurševska, Komunikācijas departamenta direktore, 67021632, 26110065, ilona.jursevska@lm.gov.lv

Vineta Bērziņa, Komunikācijas departamenta direktores vietniece, 7021665, 26497758,  vineta.berzina@lm.gov.lv