darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Vienojas par būtiskām iniciatīvām vecāku atbalstam | 04.04.2012.

Bērnudārzu pieejamības uzlabošanai iedzīvinās principu „Nauda seko bērnam", kā arī no nākamā gada dubultos sociālās iemaksas pensijas kapitālā vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Par to trešdien, 4. aprīlī, vienojās Demogrāfisko lietu padome.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: „Problēmas ar bērnudārzu pieejamību ir viens no šķēršļiem, kas ģimenes kavē pieņemt lēmumu par pēcnācēju radīšanu, ko apliecina gan  vecāki, gan demogrāfijas pētnieki. Tādēļ Demogrāfisko lietu padome radusi risinājumu, kā sadarbībā ar pašvaldībām likvidēt rindas uz bērnudārziem - no vienas puses valsts apņemsies  nākamgad no budžeta piešķirt papildus 23 miljonus latu pedagogu algām bērnu 1,5-4 gadu  vecumā apmācībai un izstrādāt principu „nauda seko bērnam", un no otras puses pašvaldības apņemsies nodrošināt bērnudārzu pieejamību visiem bērniem, kuru vecāki būs izteikuši šādu vēlmi."

Labklājības ministre Ilze Viņķele: „Esmu gandarīta, ka kolēģi padomē atbalstīja šo mūsu iniciatīvu, ar kuras palīdzību varam jau no nākamā gada palielināt atbalstu māmiņām un tētiem, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Gan ar šo, gan citām šodien apspriestajām jaunajām iniciatīvām mēs vēlamies raidīt skaidrus signālus Latvijas esošajiem un topošajiem vecākiem - valsts jūs atbalstīs!"

Labklājības ministrijas (LM) iecerētie grozījumi paredz dubultot summu, no kuras tiktu veiktas sociālās iemaksas pensijas kapitālā vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam. Ja šo ieceri ieviesīs, no valsts pamatbudžeta veiks pensiju apdrošināšanas iemaksas no 100 latiem mēnesī. Tādējādi dubultā palielināsies arī vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns līdz pusotra gada vecumam.

Vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no cilvēka uzkrātā pensijas kapitāla, ko veido veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensionēšanās vecuma. Tādējādi, jo lielāks ir pensijas kapitāls, jo lielāka būs vecuma pensija. Palielinot veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas, palielināsies vecāku pensijas kapitāls.

LM rosinātās izmaiņas skars vismaz 12 tūkstošus vecāku ik mēnesi. Aprēķini liecina, ka šāda risinājuma ieviešanai, sākot ar 2013. gadu, papildu ik gadu nepieciešams finansējums 1,48 miljonu latu apmērā. Nākamgad plānotais palielināto sociālo iemaksu saņēmēju skaits ir 12 300 cilvēku mēnesī. Šogad sociālās iemaksas veiks vidēji par 12 400 bērna kopšanas atvaļinājumā esošiem vecākiem mēnesī.

Demogrāfisko lietu padomes locekļi, diskutējot par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās, iepazinās ar trim dažādiem variantiem, kā risināt šo jautājumu. Variantus izstrādāja speciāli izveidota darba grupa pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamībai pašvaldībās. Padome vienojās atbalstīt principu „Nauda seko bērnam", proti, visiem pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētiem bērniem "sekos" vienāds naudas apjoms līdz pakalpojuma sniedzējam neatkarīgi no tā, vai pirmsskolas izglītības iestāde ir pašvaldības dibināta vai privāta, atbilstoši „pakalpojumu grozam". Turklāt privātajam bērnudārzam būtu jāspēj nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu. Nauda "sekos" arī norēķinos ar citu pašvaldību. Tiks virzīti arī grozījumi normatīvajos aktos, kas precizēs un pastiprinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pārraudzības funkciju, lai nodrošinātu, ka pašvaldība ievēro normatīvus.

Piedāvātais variants paredz, ka valsts „pakalpojuma groza" ietvaros atbalstīs pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu darbību, līdzfinansējot pedagogu atalgojumu. Kopumā no valsts budžeta līdzekļiem pedagogu algu līdzfinansējuma īstenošana izmaksātu 35,3 miljonus latu gadā. Savukārt pašvaldību „pakalpojuma groza" daļā ietilps finansējums, kas ietvers sevī pārējā administratīvā personāla atalgojumu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra u.c. izdevumus atbilstoši pašvaldību saistošajos norēķinos iekļautajām pozīcijām. Vecāku „pakalpojuma groza" daļā galvenokārt ietilps ēdināšanas izdevumi.

Šis variants paredz, ka pašvaldības nepieciešamības gadījumā varēs veikt publisko iepirkumu un tā procedūras rezultātā varēs noteikt pakalpojumu sniedzēju loku, kas atbilst pašvaldības izvirzītajām prasībām un kura sniegtos pakalpojumus tā apmaksās. Savukārt vecākiem no pašvaldības piedāvātajām būs tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi.

Lai realizētu šo ieceri, nepieciešami grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tai skaitā Vispārējās izglītības likumā.

Statistika liecina, ka 2011. gadā Latvijā vecumā no 1,5 līdz 6 gadiem bija 134 tūkstoši bērnu, no 1,5 līdz 4 gadiem - 92,2 tūkstoši. 90,8 tūkstoši no viņiem apmeklē bērnudārzu, 11,8 tūkstoši reģistrēti rindā, bet 31,4 tūkstoša bērnu vecāki nav izteikuši vēlmi, lai bērns apmeklētu bērnudārzu. Darba grupa arī secinājusi, ka līdzšinējā uzskaite par bērniem, kuri reģistrēti rindā uz vietu pirmsskolas izglītības iestādēs, ir neprecīza. Rindā uz bērnudārzu gaida 11 800 bērni, nevis 34 tūkstoši, kā bija pieņemts līdz šim. Kritiskākā situācija ir Rīgā un Pierīgas pašvaldībās. Kopumā Latvijā pirmsskolas izglītību nodrošina 978 bērnudārzi, no tiem 874 ir pašvaldību, bet 104 - privātie.

Demogrāfisko lietu padome, ņemot vērā pašvaldību piedāvātos risinājumus, arī atbalstīja ieceri veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz Pierīgas reģionam nodrošināt piekļuvi Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumam, ļaut pašvaldībām aizņemties naudu pašvaldību investīciju projektiem, kas saistīti ar pirmskolas izglītības grupu izveidi pie skolām, kā arī rast risinājumus PVN likmes atcelšanai publiskās un privātās partnerības projektiem.

Atgādinām, ka darba grupā par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību pašvaldībās iesaistījušies 11. Saeimas, Ministru prezidenta biroja pārstāvji, speciālisti no Labklājības, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Samariešu apvienības, vecāku iniciatīvas grupas "Nauda seko bērnam" pārstāvji, pieaicinātie pārstāvji no Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Rīgas Domes.

Fotogrāfijas no Demogrāfisko lietu padomes 4. aprīļa sēdes pieejamas šeit:

http://www.flickr.com/photos/valstskanceleja/sets/72157629372417758/

Audioieraksts no preses brīfinga pēc Demogrāfisko lietu padomes 4. aprīļa sēdes pieejams šeit:

http://failiem.lv/u/sehnhav

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505,  zane.brivmane@lm.gov.lv