darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Cilvēku ar invaliditāti skaits pēdējos četros gados pieaudzis par 30 tūkstošiem | 24.05.2012.

Pēdējo četru gadu laikā Latvijā būtiski - par 30 tūkstošiem cilvēku - pieaudzis cilvēku ar invaliditāti skaits. Šāda tendence krīzes un pēckrīzes periodā daļēji skaidrojama ar sociālās aizsardzības un atbalsta pasākumiem, ko valsts piedāvā cilvēkiem ar invaliditāti, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Pēc LM rīcībā esošās statistikas 2011.gada decembrī Latvijā bija 148 919 cilvēki ar invaliditāti, bet 2008. gada decembrī tikai 118 898 cilvēki. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija ik gadu veic invaliditātes ekspertīzi aptuveni 55 tūkstošiem cilvēku. Cilvēku ar invaliditāti skaits palielinās kopš 2008. gada, kad pieaugums bija 10,1%; 2009. gadā - 14,4%. Kopš 2010. gada pieaugums samazinājies līdz 4,2% un līdz 5,1% 2011.gadā.

Cilvēku ar invaliditāti skaita dinamika 2008. - 2011. gadā

Gads

Cilvēki ar invaliditāti

Procentuālās izmaiņas

I grupa

II grupa

III grupa

Bērni invalīdi

2011

148 919

5.1%

17 222

75 026

49 164

7 507

2010

141 701

4.2%

12 539

78 508

43 157

7 457

2009

136 024

14.4%

14 000

72 077

42 537

7 374

2008

118 898

10.1%

8  948

63 037

39 357

7 556

Dati: VSAA

Kopš 2008. gada strauji pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem invaliditāte noteikta pirmreizēji, īpaši I un II invaliditātes grupā, kā arī pensijas vecuma cilvēku vidū. Proti, invaliditāte noteikta daudziem cilvēkiem, kuri jau iepriekš sasnieguši pensionēšanās vecumu, bet kuriem ir pietiekami smagi funkcionālie traucējumi un grūtības veikt pašaprūpi. Šādu pieaugumu LM skaidro ar 2008. gada janvārī ieviesto invalīda kopšanas pabalstu 100 latu apmērā. To ieviesa, lai materiāli atbalstītu cilvēkus, kuriem nepieciešama īpaša kopšana un ir papildu izdevumi aprūpes, medikamentu vai citām vajadzībām.

Savukārt bērna invalīda kopšanas pabalsta ieviešana ir palielinājusi materiālo atbalstu bērnu invalīdu ģimenēm, bet nav veicinājusi bērnu invalīdu skaita pieaugumu.

LM uzsver, ka invalīdu skaita pieaugums krīzes un pēckrīzes gados vērojams arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā pasliktinās cilvēku finansiālā situācija, kas negatīvi ietekmē iespējas rūpēties par veselību, savlaicīgi apmeklējot ārstu un saņemot medicīnas pakalpojumus.

Atgādinām, ka Latvijā kopš 2010.gada 31.marta ir spēkā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Tas nozīmē, ka Latvija ir apņēmusies virzīties uz konvencijā noteikto saistību pilnīgu izpildi, orientējoties uz pakalpojumu un atbalsta pasākumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm, nodrošinot iespēju būt ekonomiski patstāvīgiem, nevis pasīvi saņemot sociālo palīdzību no valsts.

Jaunus atbalsta pakalpojumus Latvijā ievieš divējādi:

  • tos paredzot specifiskai mērķa grupai un situācijai ar noteiktiem kritērijiem (piemēram, surdotulka pakalpojums izglītības programmas apguvei, pabalsts īpašas kopšanas nodrošināšanai, personīgo transportlīdzekļu pielāgošana invalīdu vajadzībām, utml.);
  • paredzot atbalstu visiem cilvēkiem ar invaliditāti vai atbilstoši invaliditātes grupai (piemēram, subsidētās darbavietas, ar ienākuma nodokli neapliekamais ienākums, atlaides sabiedriskajā transportā u.c.).

Valsts atbalstu cilvēki ar invaliditāti saņems arī turpmāk. Piemēram, sākot ar 2012.gada 1.septembri, paredzēts nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti tiesības vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai.

Cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas ir aktīvas LM sadarbības partneres, kas līdzdarbojas invaliditātes politikas uzdevumu formulēšanā, jaunu pakalpojumu ieviešanā, kā arī problemātisko situāciju risināšanā. Nevalstiskās organizācijas vienlaikus ir pozitīvs piemērs valsts funkciju deleģēšanai: kopš 2010. gada Latvijas Neredzīgo biedrība īsteno valsts pasūtījumu cilvēkiem ar redzes invaliditāti, savukārt Latvijas Nedzirdīgo savienība - cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem.

Statistika, pētījumi, informatīvie materiāli par invaliditātes jautājumiem pieejami LM interneta vietnē: http://www.lm.gov.lv/text/2197 

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505,  zane.brivmane@lm.gov.lv