darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM: sociālās drošības sistēma ļāvusi tūkstošiem cilvēku pārdzīvot krīzi | 25.06.2012.

Sociālā atbalsta ietekme uz nabadzības riska samazināšanos 2010.gadā bija lielākā kopš 2004.gada, jo pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19% iedzīvotāju. Ja šāda atbalsta nebūtu, nabadzības riskam būtu pakļauti 46% Latvijas iedzīvotāju, informē Labklājības ministrija (LM).

„Sociālās drošības sistēma gan krīzes, gan pēckrīzes laikā ir pierādījusi savu efektivitāti, nodrošinot ienākumus lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Tas palīdzējis pārdzīvot grūtos laikus. Pašlaik ministrijas prioritāte ir nodrošināt veidus, kā krīzes skartajiem cilvēkiem ļaut atgriezties darba tirgū un spēt pašiem pilnvērtīgi rūpēties gan par sevi, gan savām ģimenēm. Uz šo mērķi ir vērstas politikas iniciatīvas gan sociālajā palīdzībā, gan nodarbinātības pasākumos," uzsver LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Iepriekšminētais liecina, ka sociālā aizsardzība krīzes un pēc krīzes periodā ir bijusi mērķtiecīga. LM uzsver, ka pēckrīzes periodā nedaudz samazinājusies arī ienākumu nevienlīdzība, ko ietekmējis ienākumu, galvenokārt turīgāko mājsaimniecību, kritums darba zaudējuma vai atalgojuma samazināšanās rezultātā, kā arī sociālā atbalsta efektīvs nodrošinājums un vecuma pensiju apmēru pieaugums plašām iedzīvotāju grupām.

Tomēr, lai arī atsevišķi rādītāji liecina par relatīvās nabadzības samazināšanos, krīzes ietekmē ir pieaudzis nabadzības dziļums un iedzīvotāji aizvien biežāk nespēj norēķināties par dažādām precēm un pakalpojumiem.

Minētie secinājumi izriet no LM sagatavotā Nacionālā sociālā ziņojuma, kas izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas (EK) Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu. LM norāda, ka šādi ziņojumi ir nepieciešami, lai novērtētu, kā dalībvalstīs īsteno politikas, lai samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību. Nabadzības samazināšana ir viens no mērķiem, kas noteikts „Eiropa 2020" stratēģijā un dalībvalstu nacionālajās reformu programmās.

Pēc ziņojumu sagatavošanas dalībvalstis tos nosūta EK, kura savukārt gatavo kopēju ikgadēju ziņojumu par sociālo situāciju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. EK sagatavotie kopējie sociālie ziņojumi sniedz izvērtējumu par to, kāda ir situācija ES dalībvalstīs sociālās aizsardzības un sociālās iekļaušanas jomās. Tie ir pamats rekomendāciju izstrādei katrai dalībvalstij, kas savukārt valstij palīdz noteikt politikas prioritātes.

Ar sociālo ziņojumu par Latviju var iepazīties LM interneta vietnē, sadaļā „Sociālā iekļaušana": http://www.lm.gov.lv/text/549.

Savukārt ar pārējo dalībvalstu sagatavotajiem ziņojumiem var iepazīties EK Nodarbinātības, sociālo lieto un iekļaušanas ģenerāldirektorāta interneta vietnē, sadaļā „Sociālās aizsardzības komiteja": http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=758

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.