darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Plānotas izmaiņas darba aizsardzības jomā | 21.08.2012.

Labklājības ministrija (LM), analizējot situāciju normatīvā regulējuma noteikšanā darba aizsardzības jomā, ir identificējusi iespējamos veidus, kā minētajā jomā veikt nepieciešamās izmaiņas, nesamazinot darbinieku aizsardzības līmeni.

Pārskatot darba vides parametru mērījumu biežumu, LM rosina precizēt trokšņa mērījumu biežumu darba vidē. Samazinot atkārtoto trokšņa mērījumu biežumu un veicot mērījumus tikai nepieciešamības gadījumos, samazināsies izmaksas darba devējiem, kuru uzņēmumos ir iespējams trokšņa radīts risks nodarbinātajiem. Trokšņa laboratorisko mērījumu cena ir vidēji 20 Ls par vienu mērījumu, bet uzņēmumā nereti nepieciešami vairāki mērījumi dažādām iekārtām un darba vietām.

Šobrīd trokšņa mērījumi jāveic reizi gadā, ja iepriekšējos mērījumos trokšņa līmenis darba vietā pārsniedza augstāko ekspozīcijas darbības vērtību (85 dB(A)) vai pīķa līmenis pārsniedza 140 dB. Tomēr lietderīgāk šos mērījumus būtu veikt tad, ja ir pamats domāt, ka situācija ir pasliktinājusies.

Tāpat administratīvā sloga mazināšanai, LM piedāvā pārskatīt esošo darba aizsardzības speciālistu apmācību sistēmu, samazinot pamatlīmeņa zināšanu apjomu, kas nepieciešams darba aizsardzības speciālistiem mazos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas nenodarbojas ar bīstamiem komercdarbības veidiem.

Vienlaikus LM rosina nodrošināt atšķirīgas prasības darba aizsardzības speciālistu apmācībai dažādās nozarēs. Tādejādi darba aizsardzības speciālistam būtu jāapgūst mazāka apjoma izglītības programma, ietaupot laiku un līdzekļus. Tajā pašā laikā tā būtu konkrēti vērsta uz attiecīgo nozari, piemēram, biroja darbu, tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumiem, utt., un nodrošinātu padziļinātu zināšanu apguvi tieši par konkrētajai nozarei raksturīgākajiem riskiem un pasākumiem.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 21.augustā, valdībā izskatītais Informatīvais ziņojums par darba aizsardzības jomas tiesisko regulējumu un administratīvā sloga samazināšanu.

LM uzsver, ka pēdējos gados jau vairākas reizes ir izvērtētas prasības un veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, samazinot administratīvo slogu. Tāpat arī pieejamā finansējuma, t. sk., Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma, ietvaros izstrādāti dažādi atbalsta instrumenti, informatīvie materiāli, sniegtas konsultācijas, kā arī veikts risku novērtējums bīstamo nozaru uzņēmumos, kas atvieglo darba devējiem darba aizsardzības prasību ieviešanu.

Darba aizsardzības pamatprasības ir noteiktas 35 ES direktīvās, kuras katra valsts pārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Direktīvas un attiecīgi arī Latvijas normatīvie akti nosaka minimālās prasības, bet katrā valstī ir noteiktas specifiskas papildus prasības atkarībā no situācijas konkrētajā valstī.

Izvērtējot situāciju Baltijas valstīs, LM atzīst, ka vispārīgās prasības ir līdzīgas. Kopumā Lietuvā un Igaunijā darba devējiem ir jāsniedz vairāk informācijas kontrolējošām iestādēm un ir obligāta prasība izveidot darba vides padomes uzņēmumā, kas nav noteikts Latvijas normatīvajos aktos. Lietuvā ir stingrākas un konkrētākas prasības darba aizsardzības speciālistu skaitam uzņēmumos. Latvijā savukārt ir konkrētākas prasības darba aizsardzības speciālistu apmācībai un kopumā nepieciešama lielāka apjoma pamatlīmeņa apmācība (160 stundas). Lietuvā un Igaunijā konkrēts stundu skaits nav noteikts, tas atkarīgs no nozares un uzņēmuma lieluma.

Atgādinām, ka informatīvais ziņojums izstrādāts atbilstoši valdības dotajam uzdevumam LM izvērtēt Lietuvas un Igaunijas praksi normatīvā regulējuma noteikšanā darba aizsardzības jomā, sagatavot priekšlikumus, lai valstī mazinātu administratīvo slogu šajā jomā, to skaitā, izvērtējot iespēju diferencēt prasības atbilstoši apkopotiem datiem par situāciju darba aizsardzībā konkrētajās nozarēs, arī publiskajā sektorā.

Latvijā, rēķinot uz 100 000 nodarbinātajiem, notiek vidēji divas reizes vairāk letālo nelaimes gadījumu darbā nekā Eiropas Savienībā (ES), tādēļ nedrīkst samazināt darbinieku aizsardzības līmeni.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.