darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Papildinātas prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem | 11.12.2012.

No 2013.gada 1.janvāra varēs precīzāk noteikt dažādu sociālo grupu problēmas un apzināt klientu individuālās vajadzības. Tas savukārt ļaus katram cilvēkam noteikt piemērotāko sociālo pakalpojumu, lai mazinātu problēmu radīto seku ietekmi.

To varēs nodrošināt, jo ir precizētas prasības esošo sociālo pakalpojumu sniedzējiem un noteiktas prasības arī tām sociālajām institūcijām, kuras tiesību aktos līdz šim nebija definētas. To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem", ko otrdien, 11.decembrī, atbalstīja valdība.

No nākamā gada sākuma paredzētas noteiktas prasības pašvaldību finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem „daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs" un „dienas centrs". Tās bija nepieciešams noteikt, lai efektīvi izmantotu telpas un nodarbinātu speciālistus uz pilnu slodzi.

Ne visās pašvaldībās ir iespējams nodrošināt daudzveidīgus sociālos pakalpojumus atsevišķās pakalpojumu sniedzēju institūcijās, arī klientu skaits nav liels. Tāpēc daudzviet pašvaldības izveidojušas daudzfunkcionālus sociālo pakalpojumu centrus, kuros vienās un tajās pašās telpās dažādās nedēļas dienās un laikos piedāvā pakalpojumus dažādām klientu grupām.

Līdz šim grūtības šādu daudzfunkcionālo centru darbībā radīja neizpratne, kādas prasības un kādā apmērā iespējams piemērot sociālo pakalpojumu sniedzējam, jo šādu centru darbība nebija regulēta. Precizētie nosacījumi pakalpojumam „Daudzfunkcionālais centrs" nodrošinās to, ka pašvaldībās varēs sniegt gan nepieciešamo atbalstu klientiem, gan lietderīgi izmantot esošo aprīkojumu, gan uz pilnu slodzi nodarbināt profesionālus speciālistus.

Līdzīga situācija līdz šim bija arī ar pakalpojumu „dienas centrs", proti, bija definētas prasības tikai dienas aprūpes centram. Dienas centra pakalpojumi pēc satura ir līdzīgi dienas aprūpes centra pakalpojumam, tomēr ir arī zināmas atšķirības, piemēram, klienti dienas centrā ne vienmēr atrodas pilnu dienas laiku, klientiem nav nepieciešams atbalsts pašaprūpē, utt.

Tāpat precizēts, ko nozīmē „īslaicīga" uzturēšanās krīzes centrā. Noteikts, ka tā ir uzturēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēja iestādē ne vairāk kā trīs mēnešus, ja klientam piedāvā pakalpojumu krīzes centrā ar izmitināšanu. Šis laika ierobežojums jau ir sevi attaisnojis praksē. Tas radīs vienlīdzīgus pakalpojumus gan satura, gan darbības intensitātes ziņā, ļaujot krīzes centriem precīzāk plānot darbu ar klientu.

Turpmāk ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēm būs jāatmaksā pakalpojuma sniegšanai neizmantoto maksājumu daļu, ja klients ir miris vai atstājis institūciju un pakalpojumu vairs nesaņem. Prasībās līdz šim bija noteikta tikai norēķinu kārtība ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, taču norēķini notiek arī ar citiem maksātājiem - pašvaldībām, klientu apgādniekiem.

Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus neredzīgiem un nedzirdīgiem, kā arī vājdzirdīgiem cilvēkiem gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan par citu finansētāju līdzekļiem. Lai nerastos pārpratumi, kādos gadījumos kādas prasības piemērojamas, precizētas prasības un pakalpojumu apjoms par valsts budžeta līdzekļiem sniedzamajiem pakalpojumiem. Grozījumi noteikumos arī nosaka, kuras prasības piemērojamas tiem pakalpojumiem, ko sniedz, piesaistot citus finanšu avotus.

Bez iepriekšminētajiem grozījumiem precizētas arī prasības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās esošajiem dzīvokļa tipa pakalpojumiem jeb „jauniešu mājām" bērniem no 15 gadu vecuma. Turpmāk lielāka uzmanība tiks vērsta uz jauniešu lielāku patstāvību ikdienas organizēšanā, aktīvu orientēšanu uz labākas izglītības iegūšanu, stabilas nodarbinātības veicināšanu.

Tāpat atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai paplašināts pakalpojumu loks, ko nodrošina cilvēku tirdzniecības upuriem. Palīdzību un atbalstu cilvēku tirdzniecības upurim turpmāk sniegs visā kriminālprocesa laikā, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošinās tulka pakalpojumus.

Līdz šim atbalstu kriminālprocesa laikā nodrošināja tikai sociālās rehabilitācijas kursa ietvaros, proti, līdz 6 mēnešiem. Nepieciešamības gadījumā papildus palīdzību nodrošinās arī pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas, kā arī ir paredzēti pasākumi nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kuri ir kopā ar cilvēku tirdzniecības upuri.

 

Informāciju sagatavoja:

Zane Brīvmane, LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26134505,  zane.brivmane@lm.gov.lv