darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Atvieglos veselības pārbaudes ar jonizējošā starojuma avotu strādājošiem cilvēkiem | 08.01.2013.

Cilvēki, kuri strādā ar jonizējošā starojuma avotiem varēs vieglāk veikt veselības pārbaudes, paredz otrdien, 8.janvārī, valdībā apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.

Turpmāk jebkurš arodslimību ārsts varēs veikt veselības pārbaudi arī tiem nodarbinātajiem, kuri darbojas ar jonizējošā starojuma avotiem, izņemot nodarbinātos, kas atbilst A kategorijai (apstarojums pārsniedz 6 milizīvertus). Līdz šim nodarbinātie pārbaudi varēja veikt tikai valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas „Aroda un radiācijas medicīnas centrā", kur to arī turpmāk veiks nodarbinātie, kas darbā pakļauti lielākam jonizējošam starojumam (A kategorija).

Tomēr, lai arī turpmāk vienā iestādē saglabātu ar jonizējošo starojumu strādājošo veselības pārbaužu datus (noderīgi, ja cilvēkiem gadu gaitā attīstīsies arodslimība), arodslimību ārstiem informācija par veselības pārbaudi, kas veikta nodarbinātajiem, kas atbilst B kategorijai, būs jānosūta uz Aroda un radiācijas medicīnas centru.

Vienlaikus precizēts periods, kādā darbiniekam būs jāveic periodiskās un ārpuskārtas (papildu) veselības pārbaudes. Darba devējs obligātās veselības pārbaudes veikšanai varēs noteikt laiku, kas nebūs īsāks par četrām nedēļām un ilgāks par trīs mēnešiem. Līdz šim darba devēji noteikumos minēto prasību interpretēja dažādi, nenorādot darbiniekiem, cik ilgā laikā pārbaude ir jāveic. Tādējādi ir bijuši gadījumi, kad reāli pārbaude nav veikta pat gada garumā un iespējamie veselības traucējumi netiek savlaicīgi konstatēti.

Turklāt grozījumi nosaka precīzākas prasības Obligātās veselības kartes aizpildīšanai, lai arodslimību ārsts iegūtu pilnīgāku informāciju par nodarbinātā darba vidi, kura veselības pārbaudi ārsts veic. Tāpat arī noteikumos veikti redakcionāli precizējumi, kas atvieglos to piemērošanu praksē. 

Atbilstoši paredzamajai apstarošanas dozai, darbiniekus iedala divās kategorijās:

A kategorija - paredzamā efektīvā doza pārsniedz 6mSv (milizīverti) gadā.

B kategorija - paredzamā efektīvā doza nepārsniedz 6mSv gadā.

B kategorijas darbiniekiem obligātā veselības pārbaude jāveic reizi divos gados, savukārt A kategorijai - reizi gadā.

Ar jonizējošā starojuma avotiem pēc Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra datiem saskaras 2559 cilvēki (A un B kategorija). No tiem 712 ir zobārsti, 31 veterinārārsts, 986 medicīnas darbinieki, 830 pārējie. Atbilstoši Starptautiskās audzēju izpētes aģentūras datiem, jonizējošais starojums pieder pie pirmās grupas kancerogēniem, kas nepārprotami var izraisīt cilvēkam ļaundabīgus audzējus.

Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta ietvaros 2010.gadā veiktā pētījuma „Darba apstākļi un riski Latvijā" rezultāti parāda, ka tikai 64,3% nodarbināto atzinuši, ka pēdējo 3 gadu laikā viņi ir veikuši veselības pārbaudi, savukārt 46,2% darba devēju atzīmēja, ka nav izmantojuši obligātās veselības pārbaudes.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.