darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Viņķele: atsevišķās profesijās izdienas pensijas ir motivācijas sistēmas neatņemama sastāvdaļa | 24.01.2013.

Labklājības ministrija (turpmāk – LM), jau vairāk kā gadu, regulāri konsultējoties ar iesaistītajām iestādēm, izstrādā priekšlikumus, lai rosinātu izdienas pensiju sistēmas vienādošanu, ņemot vērā pašreizējos sociālekonomiskos apstākļus un darba tirgus tendences.

Analizējot izdienas pensiju piešķiršanu dažādās nozarēs, LM konstatējusi vairākas problēmas – zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, kas palicis nemainīgs kopš deviņdesmito gadu beigām, nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos, kā arī tas, ka izdienas pensiju tiesības nodrošinātas jomās, kas mūsdienās neatbilst sākotnējam izdienas pensiju mērķim. Bez tam, pēc vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanas, nodrošinot solidāru attieksmi pret Latvijas iedzīvotājiem, aktuāls ir arī jautājums par vecumu, kurā tiek piešķirta izdienas pensija.

Kā norāda labklājības ministre Ilze Viņķele: „Izmaiņas izdienas pensiju sistēmā saprātīgi būtu veikt vienlaikus ar algu reformas nodrošināšanu iekšlietu un citās iestādēs. Jāsaprot arī, ka izdienas pensija nevar kalpot kā atliktais maksājums cilvēkiem, kuri riskē ar savu veselību un dažkārt pat dzīvību, nodrošinot valstij vitāli svarīgas funkcijas”. 

Apkopojot informāciju par pašreizējo situāciju, konstatēts, ka šobrīd Latvijā liela daļa izdienas pensijas saņēmēju, kuri nav sasnieguši 62 gadu vecumu, turpina strādāt. Piemēram, 95% no iekšlietu iestāžu darbiniekiem, kuriem piešķirta izdienas pensija, nav sasnieguši 62 gadu vecumu, no kuriem 62% turpina strādāt arī pēc izdienas pensijas piešķiršanas. Līdzīga situācija ir ar kultūras darbiniekiem no kuriem 60% turpina strādāt pēc izdienas pensijas piešķiršanas.

Nepārskatot izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumus attiecībā uz apdrošināšanas stāžu un aprēķināšanas kārtību, turpināsies atšķirīga pieeja izdienas pensiju piešķiršanā, radot nepamatotas atšķirības pensiju aprēķināšanā starp dažādu profesiju pārstāvjiem. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas un Muitas kriminālpārvaldes darbiniekiem darbs ir līdzīgs kā Valsts policijas darbiniekiem, tomēr viņi izdienas pensiju saņēmēju lokā neietilps.

Saskaņā ar 2010. gada 17. novembra Ministru kabineta rīkojumu Nr. 674 „Par Koncepciju par sociālās sistēmas stabilitāti ilgtermiņā”, Labklājības ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām, ņemot vērā demogrāfiskos un darba tirgus apstākļus, kā arī dienesta specifiku, tika uzdots sagatavot priekšlikumus izdienas pensiju sistēmas pilnveidošanai un līdz 2013. gada 1. martam noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu. 

Papildus informācija: Kristīne Liepa, labklājības ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos +371 26318021, Kristine.liepa@lm.gov.lv