darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Viļņā debatēs par nodarbinātību un sociālajām investīcijām | 09.07.2013.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens 11.un 12.jūlijā Viļņā (Lietuvā) piedalīsies Eiropas Savienības (ES) nodarbinātības un sociālās politikas ministru neformālajā sanāksmē, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta nodarbinātības jautājumiem, sociālajām investīcijām, kā arī Ekonomikas un monetārās savienības sociālajai dimensijai.

A.Ašeradens pirmajā neformālās sanāksmes dienā piedalīsies diskusijā par sociālo investīciju efektivitāti, kuras mērķis ir apmainīties ar dalībvalstu viedokļiem par to, kā uzlabot sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti, ņemot vērā sociālo investīciju pieeju un izmantojot Eiropas Sociālā fonda iespējas.

Neformālās sanāksmes otrajā dienā plānota viedokļu apmaiņa par Ekonomikas un monetārās savienības sociālo dimensiju. Lietuvas prezidentūra diskusiju dokumentā uzsver, ka nesenie notikumi krīzes kontekstā ir parādījuši, ka ekonomiskās un sociālās politikas ir savstarpēji saistītas un ietekmē arī citas dalībvalstis. Pieredze ir parādījusi, ka sociālo un nodarbinātības nosacījumu pasliktināšanās vienā dalībvalstī ietekmē arī citas dalībvalstis. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropadomes prezidents ir ierosinājis diskusiju par Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu. Tas ietvertu četrus elementus: galveno ekonomikas politikas reformu ex-ante koordināciju, līgumiskās vienošanās ar atsevišķām dalībvalstīm, solidaritātes mehānismus, lai īstenotu šīs vienošanās, kā arī sociālās dimensijas stiprināšana, kas ietver sociālo dialogu.

Vienlaikus Lietuvas prezidentūras sagatavotajā dokumentā uzsvērts, ka ekonomiskās krīzes un demogrāfisko pārmaiņu rezultātā ir pieauguši dalībvalstu izdevumi. Dalībvalstis sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei tērē vairāk nekā pusi no saviem budžetiem, tāpēc ir nepieciešams meklēt efektīvus veidus resursu izlietojumam. Lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm, Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi Sociālo investīciju pakotni. Sociālo investīciju pakotne nodrošina politikas ietvaru, pārorientējot ES dalībvalstu politikas, kur nepieciešams, virzībā uz sociālajām investīcijām mūža garumā ar mērķi nodrošināt atbilstīgu un ilgtspējīgu sociālo politiku budžetu un valdības un privātā sektora budžetu kopumā. Pakotne sniedz vadlīnijas, kā sasniegt „Eiropas 2020" stratēģijas mērķus, nodrošinot saikni starp sociālajām politikām, reformām, kas tiek īstenotas Eiropas semestra ietvaros, un attiecīgajiem ES fondiem.

Latvija uzskata, ka ir būtiski panākt sociālo izdevumu efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Ietekmes novērtējums ir svarīga sociālās politikas veidošanas sastāvdaļa, jo tas ir instruments, kas palīdz noteikt, kādas politikas iniciatīvas sniedz vislabāko ieguldījumu. Tomēr sociālā politika ir jāskata kontekstā ar citām politikām (ekonomikas, nodarbinātības, finanšu).

Ņemot vērā pašreizējo sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī ekonomikas un finanšu krīzes atstāto ietekmi uz iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī dalībvalsts ierobežotos finanšu resursus, valsts budžeta izdevumu efektivitātes un ieguldījumu efektivitātes uzlabošana jau šobrīd ir nepārtraukta politikas plānošanas un īstenošanas procesa sastāvdaļa. Tai regulāri ir jānotiek visās politikas jomās, tai skaitā, sociālajā politikā.

Latvijas situācijā visefektīvākās ir izrādījušās investīcijas izglītībā un apmācībā, sniedzot pozitīvu un ilgstošu darba tirgus rezultātu gan nodarbinātības, gan ienākumu ziņā. Latvija uzskata, ka jau šobrīd Eiropas semestris un Ikgadējais izaugsmes ziņojums pietiekami uzsver izglītības un apmācību nozīmi. Sociālo investīciju pieeja atspoguļota arī Nacionālajās reformu programmas un ieviešanas ziņojumos, raksturojot dalībvalsts īstenoto politiku un plānotos pasākumus „Eiropa 2020" stratēģijas mērķu sasniegšanai. Kopumā sociālās un nodarbinātības joma ir dalībvalstu kompetence, tomēr EK var veicināt informācijas un pieredzes apmaiņu.

Tāpat Latvija uzskata, ka visefektīvāko sociālo politiku spēs nodrošināt uz pierādījumiem balstīta politika, kas ņem vērā dalībvalstu specifiku, struktūras un tradīcijas. Vienlaikus būtiska ir arī augstas kvalitātes pētniecības nepieciešamība.

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv