darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Plānots pilnveidot izdienas pensiju sistēmu | 29.08.2013.

Labklājības ministrija (LM) ir apzinājusi pašreizējās izdienas pensiju sistēmas problēmas un sagatavojusi priekšlikumus tās pilnveidošanai, tādējādi turpinot diskusiju par tuvāko gadu laikā nepieciešamajām izmaiņām minētajā sistēmā.

Analizējot izdienas pensiju piešķiršanu dažādās nozarēs, LM konstatēja vairākas problēmas. Pirmkārt, šobrīd Latvijā ir nepamatoti zems izdienas pensijas pieprasīšanas vecums, izņemot tiesnešus. Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir vērojama sabiedrības pakāpeniska novecošanās, kā rezultātā palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits. Minētās demogrāfiskās tendences bija par pamatu vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanai Latvijā. Taču vecuma kritērijs izdienas pensijas piešķiršanai ir palicis nemainīgs kopš 90. gadu beigām, tādējādi cilvēkam ir iespēja pieprasīt izdienas pensiju ievērojami agrāk nekā vecuma pensiju. Proti, atsevišķās profesijās izdienas pensiju var pieprasīt jau 38- 45 gadu vecumā.

Otrkārt, ir nepamatotas atšķirības un nepilnības izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no cilvēka sasniegtā vecuma. Taču šobrīd atšķiras nosacījumi par vidējās algas procentu apmēru, kādu ņem par pamatu, aprēķinot izdienas pensijas apmēru. Dažādi nosacījumi ir arī attiecībā uz laika periodu, kādā tiek ņemta vērā vidējā alga. Iekšlietu ministrijas struktūrās strādājošajiem vienīgajiem ir nodrošināta iespēja pārrēķināt vai pieprasīt izdienas pensiju piešķirt no jauna. Atšķirīga pieeja konstatēta arī attiecībā uz speciālā izdienas stāža nosacījumiem, vienāds darbs izdienas stāžā tiek ieskaitīts atšķirīgi, izdienas stāžā tiek ieskaitīts laiks, kas ar izdienu pilnīgi nav saistīts.

Treškārt, izdienas pensiju tiesības nodrošinātas jomās, kuru darba specifika neatbilst izdienas pensiju mērķim. LM atgādina, ka 90. gadu beigās bija pieņemts politisks lēmums par izdienas pensiju tālākas attīstības pārtraukšanu, speciālo pensiju nodrošinājumu atstājot tikai Aizsardzības un Iekšlietu ministriju struktūrās strādājošajiem. Pakāpeniski paplašinot izdienas pensiju saņēmēju loku, atsevišķām kategorijām izdienas pensija netieši sāka veidot it kā "atliktu atalgojumu".

Tādējādi atsevišķās institūcijās būtu izvērtējams izdienas pensiju saņēmēju loks, izslēdzot no izdienas pensiju tiesībām cilvēkus, kuri veic atbalsta funkcijas, proti, kuru darba specifika neatbilst izdienas pensiju nodrošināšanas mērķim.

Ceturtkārt, izdienas pensiju tiesības netiek nodrošinātas jomās, kuru darba/dienesta specifika atbilst tam darbam/dienestam, kuram šobrīd ir noteiktas tiesības uz izdienas pensiju.

Pēc vairākkārtējām diskusijām ar nozaru pārstāvjiem LM uzskata, ka arī turpmāk izdienas pensijas jānodrošina tiem cilvēkiem, kuri strādā valsts iestādēs un kuru dienests/darbs saistīts ar valsts iekšējo/ārējo drošību. Tie ir amati, kuros, uzsākot darbu/dienestu, ir noteiktas veselības pārbaudes un normatīvi. Turklāt šo normatīvu izpilde tiek kontrolēta visu cilvēka dienesta laiku, vai arī cilvēki ir pakļauti psihoemocionāliem riskiem, kas saistīti ar valsts iekšējo/ārējo drošību, un speciāliem ierobežojumiem darbavietā (izņemot kultūras darbiniekus).
Plānots, ka tiesības uz izdienas pensiju turpmāk varētu noteikt trīs darbinieku kategorijām:
1) militārpersonām, valsts drošības iestāžu amatpersonām un valsts amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, ja dienests saistīts ar valsts iekšējo/ārējo drošību un dienesta veikšanai valsts noteikusi speciālas veselības stāvokļa, fiziskās sagatavotības un psiholoģisko īpašību pārbaudes, kas tiek kontrolētas visu dienesta laiku. Iespēja pieprasīt izdienas pensiju ir 10 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (izņemot militārpersonas, kurām tiesības uz izdienas pensiju ir atkarīgas tikai no dienesta laika);
2) cilvēkiem, kuri strādā valsts iestādēs un ir pakļauti psihoemocionāliem riskiem, kas saistīti ar valsts iekšējo/ārējo drošību, un speciāliem ierobežojumiem darbavietā. Iespēja pieprasīt izdienas pensiju ir 5 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma (izņemot tiesnešus, kuriem tiesības uz izdienas pensiju rodas, sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu);
3) kultūras darbiniekiem.
Lai risinātu iepriekšminētās problēmas, LM piedāvā divus risinājuma variantus. Pirmkārt, turpināt piešķirt izdienas pensijas esošajam saņēmēju lokam. Otrkārt, paplašināt izdienas pensiju saņēmēju loku, iekļaujot tajā visus cilvēkus, kuru darbs saistīts ar valsts iekšējo un/vai ārējo drošību, t.i. izdienas pensiju loku paplašinot ar Militārā izlūkošanas un drošības dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes, Muitas pārvaldes un Muitas kriminālpārvaldes darbiniekiem.

Abos variantos LM rosina noteikt stingrākus noteikumus izdienas pensiju piešķiršanai, aprēķināšanai un izmaksai. Proti, izslēgt atbalsta funkciju amatus no izdienas pensiju saņēmēju loka, sākot ar 2016.gadu, pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu, pensijas apmēru noteikt 55% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem pieciem gadiem pirms pensijas pieprasīšanas u.c.

Vienlaikus paredzēts noteikt pārejas periodu izdienas pensijas piešķiršanai. Proti, tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 2016.gada 1.janvārim, saglabājas tiem cilvēkiem, kuriem līdz 2016.gada 1.janvārim ir ¾ no izdienas stāža (militārpersonām - 2/3 no izdienas), ja ievēroti pārējie pensijas piešķiršanai nepieciešamie nosacījumi.

Par iepriekšminētajiem risinājumiem vēl plānotas diskusijas.

LM izstrādātie priekšlikumi apkopoti Koncepcijā Par izdienas pensiju piešķiršanu, kuru ceturtdien, 29.augustā, plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Tā vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Atgādinām, ka no valsts pamatbudžeta piešķir un izmaksā izdienas pensijas militārpersonām, Iekšlietu ministrijas sistēmas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, prokuroriem, Satversmes aizsardzības biroja amatpersonām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām, valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka māksliniekiem, diplomātiem un tiesnešiem.
Izdienas pensiju piešķiršanu šobrīd regulē astoņi normatīvie akti. Sākot ar 2011.gada 1.janvāri, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nodrošina vienotu izdienas pensiju administrēšanu (izņemot militārpersonu un Satversmes aizsardzības biroja darbinieku pensijas).


Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.