darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu veicinās konkurenci | 02.10.2013.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu ir izstrādāti konkurences uzlabošanai un nav uzskatāmi par soda sankcijām pret uzņēmējiem. Lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālas nodarbinātības finansēšanu, kapitālsabiedrībām tāpat kā citiem reģistrētiem darba veicējiem godprātīgi jāmaksā nodokļus.

Latvijā 2011. un 2012.gadā ir konstatēts ievērojams skaits kapitālsabiedrību, kuru neto apgrozījums ir lielāks par 5000 latiem, bet kuru iesniegtajos ziņojumos (par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī) nav deklarētas VSAOI. Jāatzīmē, ka iepriekš minētās kapitālsabiedrības nav uzskatāmas par jaundibinātām, proti, 2011. un 2012. gads nav šo kapitālsabiedrību pirmais darbības gads.

Izvērtējot minēto kapitālsabiedrību darbības jomas, ir secināts, ka to darbības loks ir ļoti plašs un tas ietver tādas darbības kā reklāmas aģentūru darbība, uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, konsultēšana nodokļu jautājumos, automobiļu apkope un remonts, kas neliecina, ka šīs darbības varētu veikt bez fizikās personas aktīvas iesaistīšanās procesa nodrošināšanā. Vairāk nekā 80% no šim kapitālsabiedrībām pieder fiziskajām personām. Savukārt 2012. gadā aptuveni 80% no visām Latvijā reģistrētajām kapitālsabiedrībām ir viena īpašnieka - fiziskas personas sabiedrības. 

Starp valdes locekli un kapitālsabiedrību veidojas pilnvarojuma attiecības, tas ir, valdes loceklis var tikt nodarbināts uz pilnvarojuma līguma pamata. Tiesiskais regulējums neliedz sabiedrībai ar valdes locekli noslēgt arī citu civiltiesisku līgumu, piemēram, uzņēmuma līgumu vai darba līgumu.

Tādējādi pastāv divi iespējamie rīcības motīvi šādu kapitālsabiedrību veidošanai. Kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi optimizēt VSAOI apmēru, kuras fiziskai personai saimnieciskās darbības veicējam būtu jāsāk maksāt no saimnieciskās darbības ienākumiem, ja tie mēnesī pārsniegtu minimālās algas apmēru. Ja šo pašu darbību veic caur izveidotu kapitālsabiedrību un saņem ienākumus no kapitālsabiedrības kā dividendes, personai neveidojas pienākums maksāt VSAOI.

Tāpat kapitālsabiedrības tiek veidotas ar mērķi finansēt nelegālo nodarbinātību - dividendēs saņemto ienākumu (kuram ir būtiski zemāks nodokļu slogs nekā algota darba ienākumam), bez darbaspēka nodokļu nomaksas, faktiski sadalīt valdes locekļiem, kas reāli veic visas funkcijas kapitālsabiedrībā un ir piekrituši strādāt un uzņemties atbildību bez samaksas. Turklāt, ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, ir iespējamas situācijas, kad kapitālsabiedrības gūst grāmatvedības uzskaitē nereģistrētus ienākumus, kas kalpo par avotu atlīdzības izmaksai gan valdes locekļiem, gan citiem darbiniekiem, šādu izmaksas faktu neatspoguļojot grāmatvedībā un neapliekot ar nodokļiem.

Tādējādi kapitālsabiedrības, kurās valdes loceklim nav noteikta atlīdzība, ne tikai optimizē nodokļus, bet arī kropļo konkurenci. Uzskatām, ka kapitālsabiedrības valdes locekļa pienākumi, ja kapitālsabiedrība aktīvi darbojas, bet tajā neviena persona netiek legāli nodarbināta, nav uzskatāmi par brīvprātīgo darbu.

Personai, plānojot savu saimniecisko darbību, ir iespējams izvēlēties dažādus darba organizācijas veidus un reģistrācijas formas, piemēram, individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētais saimnieciskās darbības veicējs, kas paredz arī atšķirīgus nodokļu maksāšanas režīmus, tai skaitā neizvirzot individuālajam komersantam vai reģistrētajam saimnieciskās darbības veicējam prasību noteikt atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam vai finansiālajam stāvoklim.

Papildus informējam, ka grozījumos paredzētais par valdes locekļu VSAOI objektu nebūs attiecināms uz kapitālsabiedrībām, kuras ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, plānotie grozījumi, ka par valdes locekli jāveic VSAOI no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, attieksies uz nelielu daļu kapitālsabiedrībām, tas ir, uz tām kapitālsabiedrībām, kuru apgrozījums iepriekšējā gadā ir bijis lielāks par 7000 eiro un attiecīgajos mēnešos nebija neviena darba ņēmēja vai darba ņēmējiem apdrošināšanas iemaksu objekts bija mazāks par minimālo mēneša darba algu un arī tekošajā (kārtējā) gadā kapitālsabiedrībai ir apgrozījums (tā turpina aktīvi darboties), bet joprojām nav neviena darba ņēmēja.

 

Informācijas sagatavotājs:

Lelde Grīnvalde

Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece

tālr. 67083938

Lelde.Grinvalde@fm.gov.lv