darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM: jāsaglabā esošais slimības naudas sadalījums starp darba devēju un valsti | 15.02.2008.

15.02.2008. Labklājības ministrija uzskata, ka esošais slimības naudas sadalījums starp darba devēju un valsti motivē darba devēju rūpēties par savu darbinieku veselību un drošību darbā, uzlabojot darba vides un darba apstākļus savā uzņēmumā.

Jebkurš pasākums, t.sk., darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana, pēc LM domām, būtiski mazinātu darba devēju atbildību par darba apstākļiem.  Taču tas nav pieļaujams, jo Latvija pašreiz ir viena no līderēm Eiropas Savienībā pēc darba vietās bojā gājušo skaita uz 100 000 darbiniekiem.

Ņemot vērā augstākminēto, LM esošo slimības naudas sadalījumu starp darba devēju un valsti uzskata par optimālu risinājumu. Taču, lai mazinātu finansiālo slogu darba devējiem, pēc LM domām, būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, aktīvāka nepamatotu „slimības lapu" izskaušana.   

LM atgādina, ka, lai uzlabotu slimības lapu izsniegšanu, tādējādi samazinātu finansiālos zaudējumus gan valstij, gan darba devējiem, pēc LM iniciatīvas tika mainīta darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība.

Tā nosaka, ka ārstējošajam ārstam ir pienākums pēc 45 dienu darbnespējas nosūtīt pacientu pie ārsta speciālista, kuram ir jāizvērtē, vai pacientam darbnespēja ir jāpārtrauc vai jāturpina. Gadījumā, ja darbnespēja ilgst sešus mēnešus, ārstam ir pienākums nosūtīt pacientu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju, kura lemj par invaliditātes noteikšanu cilvēkam, veicot attiecīgu atzīmi darbnespējas lapā. Līdz ar jauno kārtību noteikta arī stingrākā pārejošās darba nespējas kontrole.  

Tāpat, lai nepieļautu darba devēja izdevumu pieaugumu, LM veikusi virkni arī  citu pasākumu. Piemēram,  kopš 1996. gada nemitīgi ir samazināta sociālā nodokļa likme darba devējam,  šobrīd nosakot kopējo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi 33,09% (24,09% maksā darba devējs, 9%  - darba ņēmējs). Taču 1997.gadā tā bija 38%, no kuriem  33% maksāja darba devējs, bet 5% - darbinieks.

Tāpat tika atcelti paaugstinātā sociālā nodokļa tarifi par darbiniekiem, kuri nodarbināti smagos un kaitīgos apstākļos, kā arī sevišķi smagos un sevišķi  kaitīgos apstākļos.

Atgādinām, ka šobrīd slimības pabalstu piešķir un izmaksā no 15.darba nespējas dienas 80% apmērā no cilvēka vidējās algas, no kuras tika veiktas sociālās iemaksas. Savukārt darba devējs maksā slimības naudu par otro un trešo darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 % apmērā no darbinieka vidējās izpeļņas, bet par laiku no ceturtās līdz četrpadsmitajai darbnespējas dienai -   ne mazāk kā 80 % no darba ņēmēja vidējās izpeļņas.

Informāciju sagatavoja:

Vineta Bērziņa,LM Komunikācijas departamenta direktore, 7021632, 26497758, vineta.berzina@lm.gov.lv