darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Briselē diskutēs par ES Padomes rekomendāciju izpildi | 23.10.2013.

Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks Latvijas delegācijas sastāvā ceturtdien, 24.oktobrī, Briselē piedalīsies divpusējās sarunās ar Eiropas Komisiju (EK), kur informēs par Latvijas paveikto Eiropas Savienības (ES) Padomes rekomendāciju izpildē.

Novērtējot paveikto, kopumā ES Padome Eiropas Semestra ietvaros Latvijai bija izvirzījusi septiņas rekomendācijas. Divas no tām ir saistītas ar LM pārziņā esošiem jautājumiem. Tostarp viena uzdod risināt situāciju saistībā ar augstajiem nabadzības rādītājiem, t.sk. bērnu nabadzību, savukārt otra - mazināt ilgstošo un jauniešu bezdarbu.


Latvija informēs par 2013.gadā īstenotajiem un 2014.gadā plānotajiem pasākumiem nabadzības mazināšanai, kas vērsti uz nodokļu pārskatīšanu, kā arī ienākumu un pakalpojumu pieejamību ģimenēm ar bērniem.
Runājot par atbalstu ģimenēm ar bērniem, no 2013.gada 1.janvāra īstenota virkne pasākumu - līdz 100 latiem palielināts minimālais vecāku un bērna kopšanas pabalsts, dubultoti maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu izmaksu griesti (23,02 lati dienā), bērniem ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem nodrošināti asistenta pakalpojumi izglītības iestādēs, kopš 1.septembra ieviests valsts atbalsts pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu rindu likvidēšanai u.c.

Tāpat 2014.gada valsts budžeta izstrādē viena no valdības prioritātēm bija ienākumu nevienlīdzības mazināšana, sniedzot atbalstu nabadzības riskam visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām - cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī ģimenēm ar bērniem un pensionāriem.

To apliecina vairāki pasākumi, kas iekļauti budžeta projektā - no 80 līdz 116 latiem palielināts atvieglojums par apgādībā esošām personām, no 45 līdz 53 latiem palielināts neapliekamais minimums, no 200 līdz 225 latiem palielināta minimālā mēneša darba alga, samazināts sociālais nodoklis par 1 procenta punktu (34,09%), palielināts materiālais atbalsts cilvēku ar invaliditāti grupām, paredzēts palielināt arī atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus mūsu valsts aicinās EK progresu par rekomendācijas izpildi vērtēt pēc paveiktajiem un plānotajiem pasākumiem, kā arī pēc valsts administratīvajiem datiem, jo šo pasākumu labvēlīgā ietekme uz ES līmenī salīdzināmiem nabadzības rādītājiem parādīsies ar laika nobīdi.

Lai uzlabotu nodarbinātības situāciju, 2013.gadā mūsu valstī ir ieviesta mērķētāka pieeja, lai dažādu mērķgrupu bezdarbniekus mudinātu iekļauties darba tirgū. Piemēram, 2013.gada 1.jūlijā apstiprinātas izmaiņas Bezdarbnieku un darba meklētāju likumā, paredzot bezdarbnieka pienākumu aktīvāk meklēt darbu, tostarp ieviesti Darba meklēšanas atbalsta pasākumi. Plānots noteikt arī skaidrus piemērota darba kritērijus, no kā bezdarbnieks nevar atteikties.

Minēto pasākumu ietvaros Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) noteiks ne tikai piemērotākos aktīvos nodarbinātības pasākumus, bet arī bezdarbniekam konkrēti pildāmos pienākumus darba meklēšanā, piemēram, regulāru atskaišu gatavošanu par darba meklēšanas procesu, priekšlikumu sniegšanu bezdarba problēmas risināšanai, utml. Tāpat NVA pilnveidos sadarbību ar pašvaldību sociālajiem dienestiem, identificējot bezdarbnieku mērķgrupas, iesaistot bezdarbniekus aktīvajos darba tirgus pasākumos.

Līdztekus iepriekšminētajam LM šobrīd izstrādā plānu „Jauniešu garantijas" ieviešanai. Tas paredz, ka jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā. Plānu līdz 2013.gada decembrim paredzēts iesniegt izskatīšanai EK.
Atgādinām, ka Eiropas semestris ir Eiropas līmeņa politikas koordinācijas instruments ES-2020 Stratēģijas mērķu sasniegšanai, ES līmenī veicot efektīvāku ES dalībvalstu ekonomiskās politikas koordināciju un uzraudzību. To veido katras valsts iecerētais reformu kopums un Eiropas institūciju, tajā skaitā arī citu ES dalībvalstu, viedoklis par šīm reformām.
Eiropas Semestris kopš 2011. gada 1. janvāra notiek katru gadu. Tā ilgums ir no janvāra sākuma līdz jūnija beigām. Semestris sākas ar EK Ikgadējā ziņojuma par izaugsmi un tā pielikumu prezentāciju, kurā analizē ekonomisko stāvokli ES un ES dalībvalstīs, kā arī nosaka ES līmeņa prioritātes un izaicinājumus. Pēc tam šis Ikgadējais ziņojums par izaugsmi tiek apspriests dažādos ES Padomes formātos (darba grupās, komitejās, Padomēs) un apstiprināts Pavasara Eiropadomē martā.

Aprīlī ES dalībvalstis iesniedz EK savas nacionālās reformu programmas, kur raksturo progresu dažādu jomu reformu ieviešanā, atsaucoties uz dalībvalstu specifiskajām rekomendācijām. Maijā un jūnijā EK vērtē šīs nacionālās reformu programmas, kā arī progresu iepriekšējo rekomendāciju izpildē. Līdz jūnija beigām ES dalībvalstis apspriež jaunās ES dalībvalstīm izteiktās ikgadējās rekomendācijas, tās vēlāk apstiprinot valstu un valdību vadītājiem. Otrajā gada pusē ES dalībvalstis strādā pie šo rekomendāciju īstenošanas nacionālā līmenī.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv