darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Aprit divi gadi kopš Ilze Viņķele ieņem labklājības ministres amatu | 24.10.2013.

Labklājības ministre Ilze Viņķele pirms diviem gadiem - 2011. gada 25. oktobrī, oficiāli stājās amatā Valda Dombrovska valdībā.
Lai atskatītos uz nozīmīgākajām izmaiņām, kas šo divu gadu laikā uzsāktas, ir apkopotas būtiskākās iniciatīvas, kas ietekmē lielākās ministrijas atbildībā esošās sabiedrības grupas.
Kā zināms, 2014. gada budžets ir pēc kārtas otrais kopš finanšu krīzes un kura nelielo pārpalikumu veicinājuši ekonomikas atveseļošanās procesi valstī. Jāatzīmē, ka tas ir arī otrais budžets, kuru valsts var plānot patstāvīgi pēc saviem ieskatiem, bez starptautisko aizdevēju uzraudzības.

BEZDARBNIEKI

2011. gada beigās Latvijā bija 130 296 bezdarbnieku. Finanšu krīze valstī vairs nepadziļinājās, ekonomika uzrādīja atveseļošanās pazīmes, bezdarbnieku skaits vairs nepalielinājās. 2013. gada oktobrī ir 89 422 bezdarbnieku.
„Bija skaidrs, ka pēc finanšu burbuļa un tam sekojošās krīzes valstij ir jārod jaunas pieejas bezdarba risināšanā. Latvija nav un nebūs valsts, kurā uzņēmēji meklēs mazkvalificētu darbaspēku par atalgojumu, kas lielāks par minimālo algu. Pētījumi rāda, ka tieši izglītības un prasmju trūkums, kā arī reģionu attīstības problēma ir biežākais bezdarba un nabadzības cēlonis valstī. Labklājības ministrija nevar radīt jaunas darbavietas, bet mēs varam veicināt pēc iespējas individuālāku pieeju bezdarbniekiem, piedāvājot viņiem apgūt jaunas vai papildināt esošās zināšanas un prasmes, kā arī iedrošinot viņus meklēt jaunas iespējas un darbu ārpus savas pilsētas vai ciema," tā bezdarba mazināšana politiku raksturo ministre.
1. NVA izstrādāta bezdarbnieku profilēšanas pieeja, kas ir uz iekļaujošu izaugsmi vērsta un īsteno personificētu pieeju klientam. Profilēšanas mērķis ir pēc iespējas saīsināt bezdarbnieka bezdarba periodu un novērst potenciālos riskus, kas varētu kavēt bezdarbnieka veiksmīgu atgriešanos darba tirgū, kā arī palīdz NVA darbiniekam mērķtiecīgāk un lietderīgāk piemērot aģentūras pakalpojumus konkrētajam bezdarbniekam. Piemēram, darba meklējumu dienasgrāmatu  ieviešana pastiprina darba meklēšanas pienākumu izpildi. Tāpat no šī gada uzsvars likts uz individuālajām karjeras konsultācijām un ciešāku darbu ar klientu. Katrā NVA filiālē ir izveidota tā saucamā krustbērnu tradīcija: sākot ar š.g. 15.martu notiek pilotprojekts „10 ilgstošie bezdarbnieki", lai veiktu intensīvu darbu ar izvēlētajiem ilgstošajiem bezdarbniekiem, ietverot individuālu pieeju atbalsta pasākumu piemērošanai, kā arī aktivitāšu salāgošanu ar pašvaldību sociālajiem dienestiem.
2. 2013. gada aprīlī uzsākts bezdarbnieku mobilitātes veicināšanas pilotprojekts. Tā ietvaros bezdarbnieki, kas reģistrējušies NVA vismaz 2 mēnešus, var pieteikties uz transporta un dzīvesvietas kompensācijām kopumā 280 latu apmērā pirmos 4 mēnešus, ja atraduši darbavietu vairāk nekā 20 km attālumā no dzīvesvietas. Līdz 2013.gada septembrim programmā piedalījušies 156 cilvēku, 25 programmu pārtraukuši ātrāk, 5 atraduši citu darbu, bet pirmie 45 atrastajā darbavietā turpina strādāt arī pēc mobilitātes pabalsta beigām.
3. Cilvēkiem ar alkohola, narkotisko un psihotropo vielu atkarībām atrast darbu un to saglabāt ir neiespējami un tas ir viens no bezdarba cēloņiem. Tāpēc kopš 2012.g. 28.novembra bezdarbniekiem ar atkarības problēmām ir iespēja iesaistīties valsts apmaksātā Minesotas 12 soļu programmā, kas atzīta par vienu no efektīvākajām cīņā ar atkarībām. Šobrīd programmu izmantojuši 120 bezdarbnieki.
4. Eiropas Komisija šī gada sākumā ziņoja, ka Latvijai būs pieejami līdzekļi jauniešu bezdarba mazināšanas programmai „Jauniešu garantija". Latvijā jauniešu bezdarbs nav augstāks kā vidēji ES, 2012.gada laikā tas krities par 5% punktiem un turpina kristies arī 2013. gadā. Lai arī EK iekšējo procedūru dēļ konkrēts pieejamo līdzekļu apjoms joprojām nav zināms, programmas ieviešanas mehānisms ir izveidots un tiks realizēts jebkurā gadījumā. Sīkāka informācija par ieviešanas mehānismu tiks sniegta 2013. gada decembrī tam īpaši veltītā konferencē.
5. 2013. gadā izveidota programma „Darbnīcas jauniešiem", kuras ietvaros jaunieši bezdarbnieki izglītības iestādē iepazīst trīs profesionālās izglītības programmas, lai gūtu priekšstatu par to specifiku un gūtu pirmo pieredzi. Jaunietim piešķir stipendiju Ls 40 mēnesī (jaunietim ar invaliditāti - Ls 60). Viena jaunieša kopējās maksimālās izmaksas dalībai pasākumā, neskaitot stipendiju, ir Ls 400. Līdz šim brīdim dalību aktivitātē uzsākuši 127 jaunieši.
6. Ar 2013.gada janvāri bezdarbnieka pabalsta termiņš pagarināts no 6 uz 9 mēnešiem.

CILVĒKI AR INVALIDITĀTI

Latvijā ir 17988 cilvēki ar I grupas (vissmagāko) invaliditāti, 71348 ar II grupas, 55276 ar III grupas invaliditāti un 7858 bērni invalīdi, kopā 152470 personas. Invalīdi Latvijā ir viena no sabiedrības grupām, kas pastiprināti izjūt nevienlīdzības un nabadzības riskus ne tikai materiālā nodrošinājuma ziņā. Cilvēkiem ar invaliditāti bieži trūkst pašvaldības un valsts garantētu pakalpojumu un nodrošinājums, kas ļautu pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē, darba tirgū, izkopt un realizēt savas zināšanas un iemaņas.
„Asistentu pakalpojuma radīšana ir pirmais solis, ko valsts spērusi, lai nekavējoties veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā, viņu iziešanu ārpus mājas, vienalga - uz darbu, dienas centru, koncertu vai veikalu. Ja pakalpojumu jau šobrīd izmanto vairāk nekā 2000 cilvēku, tātad tas ir akūti nepieciešams, pakalpojums jāturpina pilnveidot un pēc iespējas jāatbrīvojas no liekas birokrātijas," norāda Viņķele.
1. Ar 2013.gada 1.janvāri tiek nodrošināts asistenta pakalpojums pašvaldībā, atbalstot cilvēka mobilitāti (dodoties uz darbavietu, izglītības iestādi, piedaloties sabiedriskās aktivitātēs u.c). Tas ir paredzēts līdz 40 stundām nedēļā Latvijas teritorijā ( izņemot personas ar I grupas redzes invaliditāti, kuras saņem pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā līdz ar to pakalpojumu saņem līdz 30 stundām nedēļā).  Asistentu pakalpojumu 2013.g. septembrī izmantoja 2064 cilvēku ar invaliditāti.
Ar 2012.gada 1.septembri valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu personām ar invaliditāti izglītības iestādē piešķir pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai izglītības iestādē.
2. Ieviesta surdotulka pakalpojums izglītības programmas apguvei personām ar dzirdes invaliditāti, kuras iegūst profesionālo pamatizglītību, profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību. Pakalpojums tiek nodrošināts no 2012.gada 1.septembra, tā ietvaros tiek nodrošināta surdotulka klātbūtne mācībās līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā.
3. Ieviesti surdotulka pakalpojumi saskarsmes nodrošināšanai personām ar dzirdes invaliditāti. Pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta surdotulka klātbūtne saskarsmē ar citām personām - līdz 10 stundām mēnesī (120 stundām gadā).
4. No 2014.g.1.jūlija no Ls 45 uz Ls 58,50 (I invaliditātes grupai) un Ls 54 (II invaliditātes grupai) palielināts ikmēneša materiālais atbalsts.
5. No 2014.g.1.jūlija no Ls 75 cilvēkiem ar I invaliditātes grupu kopš bērnības uz Ls 97,50 un cilvēkiem ar II invaliditātes grupu kopš bērnības uz Ls 90 palielināts ikmēneša materiālais atbalsts.
6. No 2014.gada 1.jūlija cilvēki, kuriem nepieciešama kopšana, arī pēc 18 gadu vecuma turpinās saņemt kopšanas pabalstu Ls 150 apmērā, līdzšinējo Ls 100 vietā.
7. 2014.g. dubultots tehnisko palīglīdzekļu finansējums, līdz ar to kopējais budžets tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai 2014.gadā un turpmāk būs 4,7 milj. Ls, kas ļaus maksimāli samazināt tehnisko palīglīdzekļu rindu, tostarp nodrošinot, ka cilvēkiem ar pirmreizēju invaliditāti nepieciešamo palīglīdzekli iespējams iegūt nekavējoties.

ĢIMENES AR BĒRNIEM

Demogrāfija ir viens no Latvijas kā ilgtspējīgas valsts stūrakmeņiem. Tāpat kā citās Eiropas valstīs, arī mūsu sabiedrība piedzīvo novecošanos un valstij ir jārūpējas par ģimeni atbalstošu politiku. Kā īpaši svarīgu faktoru šodienas demogrāfijas publiskajā diskusijā Viņķele uzsver starptautisku pētījumu rezultātus un praksi.
„Valsts politikai nevajadzētu būt orientētai tikai uz to, lai pēc iespējas vairāk sieviešu pēc iespējas īsākā laikā piedzemdētu vairāk mazuļu.
Pārdomāta dzimstības veicināšanas politika ir daudz vairāk - tā nozīmē, ka valstij ir jāsniedz palīdzīga roka rūpēs par bērniem ne tikai gada vai pusotra garumā, bet līdz pat brīdim, kad mūsu valsts jaunie cilvēki ir gatavi par sevi parūpēties paši.
Citiem vārdiem - mums nevajadzētu pārlieku aizrauties ar vienkāršiem risinājumiem, cerot, ka ar vienu pabalstu varēs pārliecināt jaunās māmiņas laist pasaulē mazuli. Tā vietā būtu jārūpējas, lai atbalsts māmiņām,  bērniem un ģimenēm caur dažādiem pakalpojumiem un pabalstiem ir ilglaicīgs un sabalansēts," savu nostāju aktuālajā demogrāfijas jautājumā komentē ministre.
1. Jaunās ģimenes kopš 2013. gada saņem lielāku bērnu kopšanas pabalstu vai minimālo garantētos vecāku pabalstu - līdzšinējo Ls 30 vietā Ls 100 latu. No 2014.gada tas būs 120 latu liels.
2. No 2014.gada tiek celts atvieglojums par apgādībā esošu personu no Ls 83 uz Ls 116. 
3. No 2013.gada septembra bērniem, kam pašvaldība nevar nodrošināt likumā noteikto vietu bērnudārzā, pieejams valsts pabalsts 100 latu apmērā (Ls 130 Rīgā), lai algotu aukli vai apmaksātu vietu privātajā bērnudārzā.
4. 2013. gadā brīvpusdienas saņem arī 2. klases skolēni, bet 2014. gada septembrī tiem pievienosies 3. klases. Tiek palielināta dotācija vienai ēdienreizei, lai tā kļūtu kvalitatīvāka.
5. No 2014. gada straujāk palielināta uzturlīdzekļu izmaksa bērniem, kuru viens no vecākiem izvairās pildīt savas finansiālās saistības. Tā no līdzšinējiem Ls 35 - 40 tiek celts uz Ls 50 - 60.
6. No 2013.gada tiek palielināti vecāku un maternitātes pabalsta izmaksu griesti no Ls 350 neto uz Ls 700 neto
7. Divkāršots vecāku pensijas kapitāls par laiku, kad tiek kopts bērns līdz 1,5 gada vecumam.
8. Atjaunota Bērnu tiesību komisija (nedarbojas kopš 2009.gada), kuras mērķis ir, stiprinot visu iesaistīto pušu izpratni, uzlabot bērnu problēmu risināšanu Latvijā, t.sk, nodrošinot starptautisko saistību īstenošanu.

PENSIONĀRI

Latvijas pensiju sistēma sociālajā budžetā ir balstīta uz iemaksu un solidaritātes principu, tāpēc šodien vecākā gada gājuma cilvēku labklājība ir tieši atkarīga no tā, cik godprātīgi nodokļus maksā darbspējīgie iedzīvotāji.
„Neapšaubāmi vissmagākie pagājušā gadsimta notikumi  (Pasaules karš, izsūtīšanas, industrializācija, kolektivizācija u.c.) ir gūlušies uz mūsu vecāku un vecvecāku pleciem un atjaunotās Latvijas pienākums ir nodrošināt šiem cilvēkiem pienācīgas vecumdienas.
Latvijas valsts ir uzņēmusies atbildību gan pret šī brīža pensijas vecuma cilvēkiem, gan tiem, kuri tās saņems nākotnē. Tādēļ arī turpmāk es iestāšos par pasākumiem, kas stabilizē pensiju sistēmu un vairo nodokļu maksātāju uzticību tai," pauž I. Viņķele.

1. Izveidota Senioru lietu padome, kurā kopā ar Latvijas pensionāru apvienību pārstāvjiem tiek panāktas konkrētas vienošanās ar mērķi uzlabot senioru dzīves kvalitāti (piemēram, mazo pensiju indeksēšana gadu ātrā nekā likumā paredzēts)
2. Pirms likumā noteiktā laika, jau 2013.g. atsākta mazo pensiju (Ls 200 bez piemaksām) indeksācija. Senioru lietu padome šobrīd lemj par to, kā pēc iespējas taisnīgāk indeksēt visas pensijas 2014. gadā.
3. Lai izveidotu ilgtspējīgu un šodienas situācijai atbilstošu izdienas pensiju kārtību, izstrādāta koncepcija, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju dažādos resoros un veicināt racionālāku cilvēku profesionālo spēju izmantošanu, vienlaicīgi garantējot sociālo aizsardzību gadījumos, kad profesionālās spējas ir zaudētas.
4. Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, mazinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi, līdz ar to veicinot speciālā budžeta un pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju, no 2014.gada 1.janvāra pakāpeniski tiks palielināts pensionēšanās vecums par trim mēnešiem ik gadu - līdz 2025.gada 1.janvārī tas būs 65 gadi. Savukārt nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas saņemšanai, sākot ar 2014.gada 1.janvāri palielinās no 10 uz 15 gadiem, bet no 2025.gada 1.janvāra - uz 20 gadiem.
5. Paplašinātas iespējas pensiju 2.līmeņa uzkrājumu ieguldīt Latvijas tautsaimniecībā un pensiju fondu pārvaldītāju atlīdzības apmērs sasaistīts ar pensiju plānu ienesīgumu.

 

VALSTS SOCIĀLĀS APRŪPES CENTRU KLIENTI

Jau drīz pēc stāšanās amatā ministre norādīja, ka sociālās aprūpes centrā mītošie cilvēki ir sabiedrības neredzamā daļa, kā arī sociālās aprūpes centru problēmas jau ilgstoši bijušas ārpus sabiedrības redzesloka.
Viņķele par sociālās aprūpes centru klientiem: „Pret cilvēkiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem Latvijā lielākoties neizturas kā pret līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem ne no valsts, ne sabiedrības puses, tāpat arī trūkst izpratnes par to, kāda palīdzība šiem cilvēkiem ir nepieciešama. Nav pieļaujams, ka šie cilvēki tiek nošķirti no pārējās sabiedrības, jo tādējādi tiek degradēta viņu personība."
1. Lai pārietu uz jaunu pakalpojumu sniegšanas modeli, nodrošinot klientu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā atbilstoši konkrētā klienta vajadzībām, kā arī, lai izvērtētu klientu atbilstību institucionālo pakalpojumu nomaiņai pret pakalpojumiem dzīvesvietā, 2012.gadā uzsāka izmēģinājumprojekta „Priekšlikumu klientu grupēšanai un nepieciešamā pakalpojuma apjoma noteikšanai" ieviešana.
2. 2013.gadā no 19% līdz pat 40% (atkarībā no mēnešalgas grupas un kvalifikācijas pakāpes) paaugstināts VSAC klientu tiešā aprūpē iesaistīto darbinieku atalgojums.
3. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai VSAC klientiem, ir uzsākta ārstniecības struktūrvienību izveide VSAC un to reģistrācija Ārstniecības iestāžu reģistrā.
4. Turpinot uz deinstitucionalizācijas procesu vērstas aktivitātes, nākošajā Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā ir paredzētas aktivitātes, ar kuru palīdzību daļa klientu uzsāks pastāvīgu dzīvi ārpus centra un integrēsies sabiedrībā. 

STRĀDĀJOŠIE

Ekonomiskās izaugsmes ietekmē kopš 2011.gada ir pieaugusi gan iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, gan nodarbinātība, un lai sniegtu atbalstu tieši strādājošiem ar zemiem ienākumiem un mazinātu strādājošo nabadzības riskus, tika veikta virkne pasākumu ienākumu līmeņa palielināšanai.
Komentējot darbaspēka politikas situāciju, ministre norāda: „Valstij ir jāattīsta instrumenti, kas ļautu celt zemāk atalgoto cilvēku dzīves kvalitāti. Vienlaikus mēs neesam un nebūsim valsts, kurā mazkvalificētais darbaspēks spēs nodrošināt vidusšķiras cienīgus dzīves apstākļus, tāpēc jauniešiem ir jāizvēlas studijas atbilstoši darba tirgus situācijai, bet mums visiem ir jābūt gataviem mācīties mūža garumā."
1. Ar 2014.g.janvāri minimālās alga palielināta no Ls 200 uz Ls 225,
2. Ar 2014.g.janvāri neapliekamais minimums palielināts no Ls 45 uz Ls 53.
3. Kopš 2013.g. aprīļa atbalsts nodarbinātajiem mūžizglītības pasākuma ietvaros ir mērķētāks, prioritāri iesaistot personas pēc 45 gadu vecuma, jo šie cilvēki nepietiekamas izglītības vai prasmju dēļ visbiežāk pakļauti bezdarba un nabadzības riskam.

NOZĪMĪGI PĒTĪJUMI UN DOKUMENTI
1. Pasaules bankas pētījums „Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums"
Stājoties amatā, ministre definēja, ka viens no nozīmīgiem viņas politikas stūrakmeņiem būs pētījumos balstīti pierādījumi, nevis personīgajā pieredzē vai emocijās pieņemti lēmumi. Šādu pieeju visuzskatāmāk apliecina Pasaules bankas veiktais pētījums, kas atspēkoja vairākus sabiedrībā valdošus stereotipus. Pētījumā arī tika konstatēts, ka Latvijā nepastāv pabalstu saņēmēju paaudze, atklātas, ka bezdarba riskam Latvijā visvairāk pakļauti vientuļi cilvēki pirmspensijas vecumā ar nepietiekamu izglītību un cilvēki ar zemu izglītību no laukiem. Balstoties uz pētījuma secinājumiem ministrija ir izstrādājusi ziņojumu „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai", ko iesniegs Ministru kabinetam šī gada novembrī.
2. Izstrādātas Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014. - 2020.gadam, kas paredz sociālā darba lomas stiprināšanu un efektivitātes palielināšanu pašvaldībās
3. Izstrādātas Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014. - 2020. gadam

NĀKAMĀ GADA AKTUALITĀTES

1. Ar ziņojuma „Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai" raisīt politiķu, ekspertu un sabiedrības diskusiju par jauna un aprēķinos pamatota vienota nabadzības sliekšņa noteikšanu un pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (GMI) piešķiršanas kārtību, kā arī ģimenes valsts pabalsta reformu.
2. Ar Senioru lietu padomes palīdzību noteikt jaunu indeksācijas kārtību 2014. un turpmākiem gadiem, ņemto vērā, ka esošā kārtība pensiju saņēmējus neapmierina.
3. Programmas „Jauniešu garantija" īstenošana, atbalstot jauniešus - bezdarbniekus apmācību un nodarbinātības pasākumos.


Papildu informācija:
Marta Krivade
labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
+371 26486312
marta.krivade@lm.gov.lv