darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM plāno veidot atbalsta mehānismu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem | 19.11.2013.

Labklājības ministrija (LM) ir iecerējusi izveidot atbalsta mehānismu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ieviešot atbalsta personu institūciju. Tas ļaus labāk nodrošināt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tiesībspēju un rīcībspēju, kā arī patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Atbalsta personas pakalpojuma ieviešanai plānots īstenot vairākas aktivitātes: izstrādāt atbalsta personu pakalpojumu ieviešanas mehānismu izmēģinājuma projekta veidā, veikt atbalsta personu apmācību, ieviest un nodrošināt atbalsta personu pakalpojumu, kā arī izglītot atbildīgo iestāžu darbiniekus un sabiedrību par pakalpojumu un sagatavot priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 19.novembrī, valdībā izskatītais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti.

Pašlaik atbalstu cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju sniedz aizgādnis, ko ieceļ bāriņtiesa.  Aizgādnis palīdz aizgādnībā esošajam apgūt prasmes un spējas, kas nepieciešamas, lai viņš varētu atjaunot savu rīcībspēju.

Tāpat atsevišķām cilvēku ar invaliditāti grupām ir paredzēta iespēja saņemt asistenta pakalpojumus. Asistenta galvenais pienākums ir sniegt atbalstu, cilvēkam ar invaliditāti pārvietojoties, kā arī veikt pašaprūpi, taču asistents nav tiesīgs kopā ar cilvēku ar invaliditāti pieņemt kopējus lēmumus, kas skar personas ar invaliditāti intereses. Atbalsta personu mehānisma izveide Latvijā nepieciešama, jo aizgādņa institūts un asistenta pakalpojums nenodrošina atbalstu rīcībspējas īstenošanai.

Lai izveidotu atbalsta personu mehānismu, sākotnēji plānots izstrādāt izmēģinājuma projektu, kurā noteiks iespējami atbilstošāko un efektīvāko risinājumu atbalsta sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tāpat ir nepieciešams veidot regulējumu, kas padarītu procesu caurskatāmu, garantējot iespēju pārskatīt atbalsta sniedzēju lēmumus un darbības, nosakot viņu atbildību un izveidojot uzraudzības mehānismu.

Pašlaik nav iespējams prognozēt, cik cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs nepieciešams konkrētais atbalsts. Izmēģinājuma projektā nepieciešams rast atbildes arī uz tādiem jautājumiem, kā, piemēram - kas varēs būt atbalsta personas: īpaši apmācīti radinieki vai speciālisti; kā veidojams atbalsta personu tīkls un kas pārraudzīs atbalsta personu darbību, jomas, kādās sniedzams atbalsts, kā arī atbalsta apjomu.

Atbalsta mehānisma izstrādi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbalsta pakalpojumu LM plāno finansēt no labklājības nozarei plānotā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma 2014.-2020.gada plānošanas periodā. Kopējās izmaksas izmēģinājumprojekta īstenošanai, proti, atbalsta personu pakalpojuma cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem mehānisma izstrādei un atbalsta pakalpojuma īstenošanai, plānotas 2,27 miljonu latu apmērā. No ES fondiem plānots finansējums 1,93 miljonu apmērā, bet nacionālais līdzfinansējums - 340 tūkstoši. Aktivitāti plānots īstenot no 2014.gada līdz 2020.gada beigām. Sākot ar 2021.gadu, atbalsta personu pakalpojumu plānots nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat valdība otrdien, 19.novembrī, apstiprināja Pamatnostādnes Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai 2014.-2020.gadam. Tajās viens no uzdevumiem 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir ieviest atbalsta pakalpojumu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. ar ierobežotu rīcībspēju.

Ieviešot atbalsta personas pakalpojumu, valstī varēs sekmīgāk īstenot ANO Konvenciju „Par personu ar invaliditāti tiesībām", ko Latvija ratificēja 2010.gada 1.martā. Tās mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai personas ar invaliditāti varētu vienlīdzīgi ar citiem īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu.

Konvencija nosaka jomas, kurās Konvencijas dalībvalstīm nepieciešams veikt pielāgojumus, lai personas ar invaliditāti varētu īstenot savas tiesības, kā arī jomas, kurās stiprināma personu ar invaliditāti tiesību aizsardzība. Konvencija neatbalsta rīcībspējas ierobežojumu pilnā apmērā.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegto informāciju, uz 2012.gada 31.decembrī Latvijā bija 2357 rīcībnespējīgi cilvēki, 41 no viņiem bija nodibināta aizgādnība. Valsts sociālās aprūpes centros 835 jeb 21,6% no pilngadīgajām personām ir ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kuriem ir ierobežota rīcībspēja.

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv