Kalendārs
Jautājums
Diskusija
viesturs kauliņš | 29.08.2008
Domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai man būtu mājās pieejama vide -tualete, vannas istaba, virtuve; tad iespēja neatkarīgi izkļūt no savām mājām. Ideāli, ja arī spētu pārvietoties arī ārā, nebūtu dubļi, sniegs (pasapņot jau drīkst) Varētu pats iesēsties mašīnā pie stūres un nevienam nav jālūdz novietot manus ratiņkrēslu kaut kur un sasniedzot galamērķi, pats brīvi izkāpju savos ratos... Drīkstu brīvi izvēlēties ģimenes ārstu (nevis tikai to, kur tieku iekšā), ir pieejami zobārstniecības pakalpojumi. Nav problēmas pretizgulējumu madraču, sēdekļu iegādē un ratiņus varu saņemt tad, kad esošie ir nokalpojuši nevis pēc 4gadiem. Un neviens man neatņemtu šofera kvalifikāciju tikai tādēļ, ka esmu nonācis ratiņkrēslā un neaizliegtu strādāt man par kravas automašīnas vadītāju. Problēmas, mums, dzīves sistajiem, ir bezgala daudz un katrs uzlabojums mums būtu lieli svētki, kurus veseliem grūti izprast. Paldies, ka iedomājāties arī par mums.
Malda Meijere | 04.09.2008
Izlasot iepriekšējo viedokli, gribas skaļi - tā, lai sadzirdētu - lūgt, LŪGT ARVIEN VAIRĀK PIEVĒRST UZMANĪBU PAŠVALDĪBU VADĪTĀJU UN IZPILDDIREKTORU INFORMĒŠANAI UN IZGLĪTOŠANAI ŠAJOS JAUTĀJUMOS, citādi gadās, ka pat pašvaldību ēkas, medicīnas un izglītības iestādes !!! nav aprīkotas ar uzbrauktuvēm, bet automātiski veramās durvis tiek uzskatītas par nevajadzīgu un šajās vietās neiespējamu greznību. Bet ko gan dod jaunizveidota uzbrauktuve, ja cilvēks ratiņkrēslā tik un tā pa durvīm netiek iekšā, jo tās izrādās ir šauras un smagi veramas...
Gaidis Namsargs | 11.09.2008
Starp citu. - Konvencijas nosaukums latviski sanācis gluži nelasāms. Vārdu secība tajā ačgārna, nedabīga. Lūdzu, mēģiniet to labot, citādi ierēdniecībā lietotais valodas stils (nestils) jau kļūst arvien nelatviskāks, samezglots un tāds, ka lasīt vairs nepatīk.
Andra Lapiņa | 16.09.2008
Izlasīju konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Skaisti viss tur ir aprakstīts,bet cik no tā visa tiks īstenots un kad? Jo patreiz nākas saskarties ar tik daudziem šķēršļiem, lai mazinātu sava bērna invaliditāti. Nerunāsim jau par rehabilitāciju, kuru nodrošina 1,5 gados vienu reizi! Vai tad tā nav tīša invaliditātes veicināšana. Būtu labi, ja nebūtu tās garās rindas uz palīglīdzekļu saņemšanu. Mans bērns pēc īpaši pielāgotā krēsla stāv rindā jau otro gadu!!! Un kā cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām tikt ārā no sava mājokļa?
Andra Lapiņa | 16.09.2008
Izlasīju konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Skaisti viss tur ir aprakstīts,bet cik no tā visa tiks īstenots un kad? Jo patreiz nākas saskarties ar tik daudziem šķēršļiem, lai mazinātu sava bērna invaliditāti. Nerunāsim jau par rehabilitāciju, kuru nodrošina 1,5 gados vienu reizi! Vai tad tā nav tīša invaliditātes veicināšana. Būtu labi, ja nebūtu tās garās rindas uz palīglīdzekļu saņemšanu. Mans bērns pēc īpaši pielāgotā krēsla stāv rindā jau otro gadu!!! Un kā cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām tikt ārā no sava mājokļa?
Ints Leitarts | 13.10.2008
invalīdiem būtu japalīdz: -radīt pārvietošanās iespējas nodrtošinot speciālos transportus un asistentu pakalpojumus; - nodrošināt iespējas mācīties un mācību laikā transportu un asistentu pakalpojumus, domāju ka ar parējo invalīdi tiks paši galā vai arī pateiks paši ,kas vē nepieciešams.
Agita Draguna | 16.10.2008
Būtu nepieciešama minimālā invaliditātes pensija vismaz iztikas minimuma + nepieciešamās rehabilitācijas izdevumu līmenī bez kādiem diskriminējošiem darba stāža ierobežojumiem (jo darba stāža trūkums parasti norāda vienīgi uz ilgstošu darbaspēju trūkumu). Ne visiem invalīdiem ir palīdzēt spējīgi radinieki - gluži otrādi, arī invalīdiem ir ģimenes un bērni, ko jāuztur pat tad, ja no valsts saņem tikai sociālā nodrošinājuma pabalstu 45,- Ls mēnesī.
Rasma Leimane | 27.11.2008
Mans mazdēls atrodas Valkas soc.apr.centrā. Viss ļoti jauki, tikai dara bažas tas, ka viņš tur maz ar ko lietderīgi nodarbināts. Un kā būs ar viņu, kad, es ļoti ceru, viņu pārvedīs uz pusceļa māju? Vai viņš būs spējīgs sevi aprūpēt un dzīvot patstāvīgi?
Jana Skabe | 02.12.2008
Uzmanība jāpievērš: 1)labas (izcilas)izglītības iespējas bērniem invalīdiem no pamata līdz agstākajai, ietverot profesijas apguvi, lai būtu konkurētspēja darba tirgū; 2) daudz valsts daļēji subsidētas darba vietas, lai invalīds, saņemot algu un sevi uzturot, nejustos liekēdis un invaliditātes pensiju izmantot kā ATBALSTA nevis EKSISTENCES līdzekli.
sanitārs | 08.01.2009
Ierēdņu godaprātam
Līga Kļaviņa | 15.01.2009
Vispirms sabiedrības, t.sk. valsts ierēdņu un ar šiem cilvēkiem strādājošo profesionāļu izglītošanai par personu ar invaliditāti atšķirīgajām vajadzībām. Attieksmes maiņai pret cilvēku ar invaliditāti, pārstājot raudzīties uz cilvēku ar invaliditāti tikai kā uz patērētāju un aprūpes objektu.
Tija Lāce | 16.01.2009
Ja uz rajonu tiek piešķirtas divas subsidētās darba vietas gadā, diezvai tas veicina invalīdu integrāciju sabiedrībā. Darba devēji labprāt pieteiktos uz šīm darba vietām, bet valsts izlēmusi ierobežot līdz 2, viena rajonā, otra pilsētā.
Ina Ērgle | 19.01.2009
Iesaku nedalīt invalīdus ratiņniekos un pārējos, jo auto stāvietas ir domātas tikai ratiņniekiem, bet vai jūs domājat ka daudziem citiem, kas it kā ir uz savām kājām ir virglāk, varbūt viņiem ir vēl grūtāk aizmocīties lidz vajadzīgajai vietai, un no veikala aiznest smagu tīkliņu līdz stāvietai kaut kur. Konvencijā ir teikums, ka visiem invalīdiem ir vienādas tiesības, nav, nav, nav.
55 | 15.02.2009
Iesaku kriizes situaacijaa atlaut tautai pensioneeties 5 gadus pirms noteiktaa termina,tas buutu 57 gados priek$laiciigi. Tas buutu visiem izdeviigi gan valstij,gan cilveekiem,jo buutu nauda kaut maizei...???!!!Vai tas nav logiski,kungi!!?
55 | 15.02.2009
Iesaku kriizes situaacijaa atlaut tautai pensioneeties 5 gadus pirms noteiktaa termina,tas buutu 57 gados priek$laiciigi. Tas buutu visiem izdeviigi gan valstij,gan cilveekiem,jo buutu nauda kaut maizei...???!!!Vai tas nav logiski,kungi!!?
Anita | 14.05.2009
Kur tāda netaisnība,ka nemaksās atlīdzības arodslimniekiem,ja darba spējas zaudētas līdz 25%?!Cilvēks ir atlaists no darba sakarā ar arodslimību,pēkšņi paliek bez iztikas līdzekļiem?!Ir bijis apdrošināts arodslimībām un maksājis godīgi nodokļus?!Zūd uzticība sistēmai......
Vika | 14.05.2009
Valdība tik pasliktina iedzīvotāju dzīves līmeni.Šausmīgs bezdarbs,nerada darba vietas,bet atņem cilvēkiem:pabalstus,atlīdzības Cik tas tā var turpināties?!Ziniet es sāku ienīst šo valdību un nestabilo dzīvi,jo nezini,kad paliksi bez ēdiena
Arodslimniece | 27.05.2009
Cikk var mānīt ,bija teiksts,ka no 2010.g.1.janvāra atlīdzības nepiešķirs līdz 25% zaudēto darba spēju gadījumā???!!!Ķur tad paliek tiesiskās paļāvības princips?????Tagad jau grib griezt no 1.jūlija,nebrīdinot iepriekš...Kā tā var?
DAIRA | 01.07.2009
IZTURĒSIMIES AR CIEŅU PRET KATRU INVALĪDU,JO VĀRDS INVALIDITĀTE DAUDZIEM ŠĶIET KĀ ZĪMOGS,KAS UZLIKTS UZ PIERES.ESMU PAR VIENLĪDZĪGĀM TIESĪBĀM VISIEM INVALĪDIEM KOPUMĀ!
Igors | 07.07.2009
kāpēc ar labklājības ministrijas laipnu piekrišanu tiek piekopts genocīds pret strādājošiem invalīdiem pensionāriem? Es tikai saņemu vecuma pensijai pielīdzināto naudas summu, bet es joprojām būšu invalīds uz mūžu. Un tagad man ir jāskaita katra kapeika un vēl jāpārmeklē miskastes, jo valstij lūk vairāk vajag manu pensiju. Bet par ko tad man atvelk nodokļus sociālajā budžetā? Vai arī atgriežas dzimtbūšana?
Bezdarbniece | 21.07.2009
Nekaunības kalngals.....Kā var bezdarba laikā paaugstināt pensionēšanās vecumu???Tā jau cilvēki vecumā no 40-55 gadiem sastāda vislielāko bezdarbnieku skaitu.Kā var nolemt šos cilvēkus atstāt bez iztikas līdzekļiem...?
sanitaars | 23.07.2009
Jaapaaugstina ierēdņu godaprāts!! Cik var apzagt valsti, kaut vai vienkaarshi neko nedarot! KAUNS!
57 | 27.07.2009
Kā var bezdarba un krīzes laikā paaugstināt pensionēšanās vecumu?!Kauna JUMS nav.Samazinātas pensijas,pabalsti,algas līdz 2012.g.31.decembrim un tanī pašā laikā grib paaugstināt pensionēšanās vecumu???Dodiet darbu?!Ja,kungi,tauta ir jums kājslauķis.Mēs neredam rūpes par tautu.Cilvēki mirst no stresa........
aina | 17.09.2009
nodrosinaāt sociālās garantijas
Marite | 02.10.2009
• Patiesībā atbildīgie ierēdņi valsts pastāvēšanas gados nav darījuši neko, lai kaut kā risinātu jautājumu par garīgi atpalikušiem bērniem, kam ir pāri 18. Es runāju par struktūru un neskaitu pāris niecīgus uzlabojumus, kas neko nemaina pēc būtības. Ir tikai izveidota ciniska un nežēlīga rotācija, kas bērnu mētā no vienas aprūpes iestādes uz otru, pilnīgi nerēķinoties nedz ar viņa vajadzībām, nedz emocionālo stāvokli. Katrs aprūpes centrs ir viņa mājas un mēs labi zinām, kas notiek, ja cilvēkam atņem mājas, tāpēc arī 2/3 no pārvietotajiem bērniem nomirst pusgada laikā no pārmērīgā stresa. • Vēl ciniskāk ir apgalvot „ja neapmierina neviens centrs, lai ņem mājās!” Nevienam vecākam bērna ievietošana aprūpes centrā nav vienkāršs vai viegls lēmums. Tas tiek pieņemts tikai tad, kad tu saproti, ka ir jāizvēlas – vai nu mēs abas iesim palēnām bojā četrās sienās, vai bērns dzīvos starp saviem vienaudžiem ar līdzīgām problēmām, aprūpēts, viņam tiks piedāvātas attīstības iespējas, savukārt es attīstīšos, veidošu savu uzņēmumu un maksāšu valstij milzīgus nodokļus. Nav tiesa, ka visi garīgi atpalikuši cilvēki var adaptēties sabiedrībā, tas ir neatkarības apreibuma laikā izveidojies mīts. Mūsu pasaule šiem cilvēkiem ir daudz par strauju un biedējošu, tāpēc ir jābeidz dzīvot ilūzijās, ka valstij nebūs vajadzīgas šādas funkcijas, bet beidzot jāsāk kaut kas darīt.
SWS | 13.11.2009
Mums vajag garantijas!
SWS > | 16.11.2009
Tieši tā!
Jānis | 16.11.2009
Neko nesaprotu. <b>Problēmu ir daudz. *
людмила К. | 24.11.2009
забота о людях,инвалидах,пенсионерах., детях это только слова,дел не было и не будет.
Jelena Kozlovska | 19.01.2010
LR likumdošanā aizmirsti bērni ar inv. pēc 18.g., kā arī aizmirsti mātes, kuri rūpējas par viņiem, jo integrēt sabiedrība faktiski DAļEJI RICīBNESPEJīGU personu nav iespējams un man ir konkrēti piemēri. Visur bija rakstīts LM, Tiesibsarbirojam, FTK utt. Salaspils biedrības Zelta Atslēdziņa vārdā, bezjēdzīgi - mūsu mātes dzīves un spēka nepietiks, bet es ticu glābšu savus bērnus kaut no citas pasaules! Ta dzīvot nedrīkst! Kauns par tādu...
Arodslimniece | 24.01.2010
Kur tāda netaisnība,ka arodslimniekiem nevar saņemt reizē atlīdzību un bezdarbnieka pabalstu???!!!Paliekot bez darba cilvēks ir stresā un pārdzīvo,bet valdība tanī pat laikā vēl pasliktina arodslimnieka veselības stāvokli...... Atņemot iespēju sagatavoties bezdarbam un nopirkt nepieciešamos medikamentus>dzīvot.
janis krumholcs | 03.02.2010
auguli atver acis par kadu labklajibu jus runajat. viss tas ir tuksa muldesana.kamer valdis tie zagli 5.procenti no latvijas iedzivotajiem kas izzaga valsti nekas nemainisies. labi ka vel ir tads cilveks ka dombrovskis kas doma ar galvu
Skaidrīte Jansone | 09.02.2010
Vissvarīgākais īstenojot ANO konvenciju ir nekult tukšus salmus presē un TV, bet gan iziet pie tautas un sākt reālus darbus. Pietiekoši ir iestādēs smērēti papīri un izvests tukšs populisms.
zigrida | 20.02.2010
Ko runāt par ierēdņiem! Viņi ir kā sērga, kuru nevar iznīcināt, bet ir jāiznīcina. To jau ieviesa gailis ar birkavu. To ierēdņu aparātu neviens neiznīcinās. Vienīgi tāds, kurš draudzējas ar galvu, un kuram ir iekšas. Šitiem večiem tādas nav. Veca, krunkaina saeima, un veca valdība, kura sevi izsmēlusi.
Jelena Lebedeva | 13.05.2010
Ļoti svarīga ir vides pieejamība. Tagad no invalīdiem esam kļuvuši par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Vai tiešām tās vajadzības ir tik īpašas? Uzskatu, ka tās ir tieši tādas kā jebkuram citam. Vienkārši piekļūšana tām un to izmantošana ir apgrūtināta. Pie tam ne tikai invalīdiem, bet arī sirmgalvjiem. Sakiet, vai vienmēr ratiņnieks var izmantot bez grūtībām banku, aptieku, medicīnas iestāžu, mācību iestāžu utt. pakalpojumus? Vai jums nav gadījies redzēt apgžušos ratiņus ar invalīdiem, kuri ir riskējuši atstāt savu mājokli un izbraukt uz ielas? Un kādi ir trotuāri, pa kuriem jāstaigā invalīdiem ar kustību traucējumiem. Un kā ir ar iekāpšanu sabiedriskajā transportā?Vai redzes invalīdi var nospiest zaļo gaismu brauktuves šķērsošanai? Ko tur daudz: vide ir naidīga ne tikai invalīdiem. Bet vai tā tiks uzlabota uzreiz un momentāli. Protams, nē. Tāpēc plānojot jaunu mājokļu un sabiedrisko ēku atvēršanu, jādomā par konvencijas ieteikumu īstenošanu dzīvē. Mēs taču neviens negribējām kļūt par invalīdiem, bet palikām par tādiem. Tāpēc lai veselai sabiedrības daļai noņemtu lieku rūpju un raižu nastu par mums, esiet tik labi un neaizmirstiet, ka ir arī cilvēki ar veselības traucējumiem, kuri tomēr spēj paši aiziet uz veikalu, aptieku utt, neapgrūtinot savus tuviniekus un pašvaldību amatpersonas. Tāpēc ierēdņu kungi un kundzes, kā arī visu rangu amatpersonas, biznesa ļaudis, griežos pie jums ar aicinājumu: mēs jūs lieku reizi netraucēsim , ja jūs, iecerot un īstenojot visādus reģionālās attīstības projektus, neaizmirsīsiet par mums un arī padomāsiet par sevi, tādējādi atvieglojot arī savu ikdienu.
Marta | 31.05.2010
Ja cilvēks ir nostrādājis 40 gadus nevar iet pensijā ātrāk, bet ar 10 gadu darba stāžu ir tiesīgs saņemt pensiju - kur ir taisnība? Kad stāstat par pensionēšanās vecumu Eiropā , pastāstiet arī cik gados un ar kādu darba stāžu iet pensijā Eiropā un vēl salīdziniet dzīves ilgumu Latvijā un Eiropā.
skaidrīte | 15.06.2010
nepieciešams mediķu atzinums par jau 60 gad. sievietes darba spējām, nemaz nerunājot par 62 -65 gad. jo dzimušas 1950 tajos gados, ir strādāts ar 1 brīvdienu ned. bet speciālisti vispār bija nenormēts darba laiks, pārciesti pārejas periodi, patreiz jau ilgstoši cīnamies par izdzīvošanu--kādi treknie gadi, kam, Pensijā var doties tikai no 60 g. vec.
Jelena | 28.06.2010
Spilgts piemērs, cilvēks pēc 18.g. ar daļēju ricībnespēju. Inv. iemesls - dzemdības traumas mediķu vainas dēļ. Un tādu ir daudz! Māte viena darīja visu, bez valsts atbalsta. Integrēt normāli izaudzinātu cilvēku slimajā sabiedrībā nav iespējams. Mātei nav nekādas atlaides, pat aiziet uz pensiju viņa nevar (kaut darba stāžs virs 30.g.!)- līdz 57 gadiem arī jānodzīvo! Vairojam invalīdus! Likumā cilvēki ar inv. no bērnības pēc 18.g. ir azmirsti, īpaši ja ir daļēji ricībnespejīgi. Pašvaldības viņus neredz un nedzird, ja māte ir dzīva - lai velk visu, ja nomirs - vēl labāk. Bērns pēc 18.g. "pazūdīs" pats. Pec savas dzīves pieredzes pārliecinājos. Lai kaut ko pierādītu, prasot palīdzību pēc likuma - var pašam pazaudēt veselību. Vieglāk neko neprasīt - jo tik daudz pazemojumu un neuzticību, ka veselu grāmatu var uzrakstīt par šo murgu! Daudz reizes bija rakstīts visas ministrijas... 1) ja jauns cilvēks ar noformētu ricībnespēju ( faktiski daļēji ricībnespējigs, bet mūsu likumā tādu nav!)atrodas pansionātā, lai tas būtu tūvāk viņa bijušas dzīves vietai, jo vēl dzīvai mātei būs vieglāk palīdzēt savam „bērnam”, pansionāti nav ieinteresēti integrēt jauniešus-vīriešus sabiedrībā, viņi tur degradē galīgi – nav ne apmācības, ne interneta, var aizmirst kā gatavot ēdienu. Viss ir aizmirsts, kas bija iemācīts! (piemērs: Konstantīns K. 1980.g. – pansionāts Valka, pagaidu variants uz 1g. pārveršas par strupceļu. Viņš ir Salaspils Bērnu un Jauniešu ar invaliditāti biedrības (BJIB) "Zelta Atslēdziņa" biedrs no 2006.g.. 21.sept.2007.g. R.Simsone Jūrmalas prof. Vidusskolas direktore izsniedza Konstantīnam K. Apliecību, par to ka viņš ir apguvis izglītības programmu „Darba spēju aktualizācija”... 2) ja tāds jaunietis ar 2.gr. inv. dzīvo ar māti (parasti māte audzina bernu viena)– tad nav iespējams saņēmt savlaicīgu palīdzību – nekādu!, ja māte nav dzerāja un strādā (vai slima un ir invaliditāte – nav svarīgi), tad darbojas kaut kāda mistiska „kopēja saimniecība”, kuru bieži izmanto soc. dienesti. Invalīdam no bērnības, kurš saņem tikai 75 Ls – jābūt statusam trūcīga persona, jo nekāda kopēja saimniecība ar tādu cilvēku nav iespējama! Par aizgādnību vispār nav ko runāt – tikai nenormāls var to formēt (ne atbalsta, ne pabalsta, ne atlaides) – tiesas tiesnese S.Strence brīdināja uzreiz, ka dzīve būs ka elle..., un ja citu izeju nav?! Ja „bērni” pēc 18.g. , starp citu, labi cilvēki,kuri VAR STRāDAT! nav vajadzīgi valstij, tad uzreiz viņus izmanto nelieši un noziedznieki, izmantojot pirmokart – PASI! Kā pasargāt jauniešus no visāda veida izmantošanas?!
Zigrīda | 02.07.2010
Latvijā tiešām ir savādāki darba apstākļi, nekā Eiropā. Piemēram es sāku strādāt jau agrā bērnībā. Mēs bijām 6 bērni. Bijām visa ģimene strādīgi. Tēvs strādāja,kā traktorists, no agra rīta līdz tumsai, tomēr mums skolas naudu vajadzēja pelnīt pašiem. Visas vasaras, kā beidzās skola, tā līdz 29.augustam. Pēc pamatskolas tūlīt bija jāstrādā. Darba grāmatiņa man ir no 16gadiem. Vidusskolu pabeidzu vakarskolā. Aizgāju no laukiem uz pilsētu strādāt pastā par 45rubļiem, ar kuriem bija neiespējami dzīvot, tāpēc iestājos darbā k/k Vulkāns-Kuldīgā, kurā nostrādāju 30 gadus. Jau tad man ļoti sāpēja mugura un kāja, jo strādāju visus gadus pie šķēres. Praktiski stāvēju uz vienas kājas, ar otru minu pedāli. Dzēru sāpju tabletes jau tad. Pēc Vulkāna nodekšanas ar kājām gāju 7km uz zāģētavu strādāt. 5gadus bez atvaļinājuma neapkurinātā zāģētavā. Bieži iedama pa nekaisītu ceļu kritu uz muguras. Rezultātā viena kāja palika nejutīga. Dabūju meklēt kruķus. Sākumā iedeva 3grupu ar 45ls.. Pēc 3gadiem,kad atklāja visā mugurkaulā diska trūces , un vēl visādas vainas, iedeva 2grupu ar 80ls, jo rēķināja no pēdējiem 12mēnešiem, kuros bija maza izpeļņa, jo uzņēmēji nemaz tik devīgi nav, kā valsts iestādes. Zāles visas nopirkt nevar, jo bez sāpēm vēl klāt nāk augsts asinsspiediens un sirds. Vēl atrada nejauši mezglus vairogdziedzerī kurus neārstē nemaz. Šogad augustā man paliek 60, domāju iešu daļējē pensijā, atkal tu-tū. 2009.g,pēc 1.jūlija noņēma 30 % neatbilstoši Satversmei. Ko lai tagad dara, atkal jādzīvo bez zālēm, jācieš sāpes ar 80ls, kamēr mokās nomiršu. Tā iet visai manai paaudzei, visiem maniem vienaudžiem, kuri strādāja. Tā kā mūs nevar pielīdzināt Eiropai, un pielikt pensijas gadus.
Jelena | 17.07.2010
Kāpēc LR nav ne vārda par daļēju rīcībnespēju?
Rasma | 17.07.2010
Kāpēc rīcībnespējīgai izdod pasi?! Tas nav pareizi, jo katrs nelietis var šo pasi izmantot vai šo personu pierunāt paņemt kredītu vai lietot lombardu. Nav mehanisma kurš pasargā personu ar invaliditāti no visāda veida izmantošanas!
Jelena | 17.07.2010
Kāpēc pansionatos nav pieejams internets? Jaunieši nevar izmantot iespēju sazinaties ar radiniekiem vai risināt savas problēmas kas saistītas ar integrāciju sabiedrībā? Kam tas ir izdevīgi - pansionāta darbiniekiem, kuri nav ieinteresēti jauniešu attīstībā?