Diskusija
viesturs kauliņš | 29.08.2008
Domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai man būtu mājās pieejama vide -tualete, vannas istaba, virtuve; tad iespēja neatkarīgi izkļūt no savām mājām. Ideāli, ja arī spētu pārvietoties arī ārā, nebūtu dubļi, sniegs (pasapņot jau drīkst) Varētu pats iesēsties mašīnā pie stūres un nevienam nav jālūdz novietot manus ratiņkrēslu kaut kur un sasniedzot galamērķi, pats brīvi izkāpju savos ratos... Drīkstu brīvi izvēlēties ģimenes ārstu (nevis tikai to, kur tieku iekšā), ir pieejami zobārstniecības pakalpojumi. Nav problēmas pretizgulējumu madraču, sēdekļu iegādē un ratiņus varu saņemt tad, kad esošie ir nokalpojuši nevis pēc 4gadiem. Un neviens man neatņemtu šofera kvalifikāciju tikai tādēļ, ka esmu nonācis ratiņkrēslā un neaizliegtu strādāt man par kravas automašīnas vadītāju. Problēmas, mums, dzīves sistajiem, ir bezgala daudz un katrs uzlabojums mums būtu lieli svētki, kurus veseliem grūti izprast. Paldies, ka iedomājāties arī par mums.
Malda Meijere | 04.09.2008
Izlasot iepriekšējo viedokli, gribas skaļi - tā, lai sadzirdētu - lūgt, LŪGT ARVIEN VAIRĀK PIEVĒRST UZMANĪBU PAŠVALDĪBU VADĪTĀJU UN IZPILDDIREKTORU INFORMĒŠANAI UN IZGLĪTOŠANAI ŠAJOS JAUTĀJUMOS, citādi gadās, ka pat pašvaldību ēkas, medicīnas un izglītības iestādes !!! nav aprīkotas ar uzbrauktuvēm, bet automātiski veramās durvis tiek uzskatītas par nevajadzīgu un šajās vietās neiespējamu greznību. Bet ko gan dod jaunizveidota uzbrauktuve, ja cilvēks ratiņkrēslā tik un tā pa durvīm netiek iekšā, jo tās izrādās ir šauras un smagi veramas...
Gaidis Namsargs | 11.09.2008
Starp citu. - Konvencijas nosaukums latviski sanācis gluži nelasāms. Vārdu secība tajā ačgārna, nedabīga. Lūdzu, mēģiniet to labot, citādi ierēdniecībā lietotais valodas stils (nestils) jau kļūst arvien nelatviskāks, samezglots un tāds, ka lasīt vairs nepatīk.
Andra Lapiņa | 16.09.2008
Izlasīju konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Skaisti viss tur ir aprakstīts,bet cik no tā visa tiks īstenots un kad? Jo patreiz nākas saskarties ar tik daudziem šķēršļiem, lai mazinātu sava bērna invaliditāti. Nerunāsim jau par rehabilitāciju, kuru nodrošina 1,5 gados vienu reizi! Vai tad tā nav tīša invaliditātes veicināšana. Būtu labi, ja nebūtu tās garās rindas uz palīglīdzekļu saņemšanu. Mans bērns pēc īpaši pielāgotā krēsla stāv rindā jau otro gadu!!! Un kā cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām tikt ārā no sava mājokļa?
Andra Lapiņa | 16.09.2008
Izlasīju konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Skaisti viss tur ir aprakstīts,bet cik no tā visa tiks īstenots un kad? Jo patreiz nākas saskarties ar tik daudziem šķēršļiem, lai mazinātu sava bērna invaliditāti. Nerunāsim jau par rehabilitāciju, kuru nodrošina 1,5 gados vienu reizi! Vai tad tā nav tīša invaliditātes veicināšana. Būtu labi, ja nebūtu tās garās rindas uz palīglīdzekļu saņemšanu. Mans bērns pēc īpaši pielāgotā krēsla stāv rindā jau otro gadu!!! Un kā cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām tikt ārā no sava mājokļa?
Ints Leitarts | 13.10.2008
invalīdiem būtu japalīdz: -radīt pārvietošanās iespējas nodrtošinot speciālos transportus un asistentu pakalpojumus; - nodrošināt iespējas mācīties un mācību laikā transportu un asistentu pakalpojumus, domāju ka ar parējo invalīdi tiks paši galā vai arī pateiks paši ,kas vē nepieciešams.
Agita Draguna | 16.10.2008
Būtu nepieciešama minimālā invaliditātes pensija vismaz iztikas minimuma + nepieciešamās rehabilitācijas izdevumu līmenī bez kādiem diskriminējošiem darba stāža ierobežojumiem (jo darba stāža trūkums parasti norāda vienīgi uz ilgstošu darbaspēju trūkumu). Ne visiem invalīdiem ir palīdzēt spējīgi radinieki - gluži otrādi, arī invalīdiem ir ģimenes un bērni, ko jāuztur pat tad, ja no valsts saņem tikai sociālā nodrošinājuma pabalstu 45,- Ls mēnesī.