darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM: Latvijā visvairāk nabadzībai ir pakļauti bērni | 21.01.2014.

Bērni Latvijā ir visvairāk pakļauti nabadzībai, kuras cēlonis ir vecāku sociālekonomiskā situācija. Lielākoties visnabadzīgākās ir ģimenes, kurās bērnus audzina viens vecāks - 39% no visām trūcīgajām ģimenēm. Turklāt vairumam trūcīgo ģimeņu nav atkarību problēmu un 72 % ģimeņu vecāki izturas atbildīgi pret bērnu labklājību.

Tas secināts Labklājības ministrijas (LM) sākotnējā izvērtējumā „Trūcīgo mājsaimniecību ar bērniem raksturojums", ko veica SIA „GfK Custom Research Baltic". Šis ir vēl viens no būtiskiem pētījumiem, ko ņems vērā, pilnveidojot sociālās palīdzības sistēmu, padarot to mērķētāku un uz pierādījumiem balstītu, lai mazinātu bērnu nabadzību.

Izvērtējuma rezultātā LM secinājusi, ka nabadzīgākās mājsaimniecības, kurām pērn piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, ir nedaudz lielākas kā vidēji Latvijā. Tas nozīmē, ka mājsaimniecībā dzīvo vismaz 3 cilvēki, no kuriem 1 vai 2 ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem (67% no visām mājsaimniecībām). Lielākajā daļā no šīm mājsaimniecībām bērniem ir tikai viens vecāks. Gandrīz puse jeb 42% no apzinātajām ģimenēm saņem uzturlīdzekļus.

Piemēram, 39% gadījumu bērnus audzina viens vecāks, kurš nestrādā, 19% - bērnus audzina viens vecāks, kurš strādā, bet 16% bērnu audzina abi vecāki, no kuriem strādā tikai viens, 14% bērnus audzina abi vecāki, kuri nestrādā. Tie vecāki, kuri strādā algotu darbu, pamatā nodarbināti tirdzniecības un pakalpojumu nozarē. Raksturīgi, ka šīs ģimenes trūcīgas ģimenes statusu saņem ilgstoši.

Gandrīz visas trūcīgās mājsaimniecības saņem ģimenes valsts pabalstu, vairums saņem arī dzīvokļa pabalstu īres vai/un komunālo pakalpojumu segšanai, kā arī pārtikas pakas. Liela daļa ģimeņu izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus šī brīža trūcīgās ģimenes statusa laikā. Minētās ģimenes nav aktīvas brīvā laika pasākumu apmeklētājas, tomēr ir  aktīvas līdzdarbības pienākumu veikšanā.
 
Izvērtējot pētījuma datus, LM secinājusi, ka nepieciešams izstrādāt īpašus atbalsta pasākumus ģimenēm, kurās bērnus audzina  tikai viens no vecākiem. Tāpat jāveicina jaunu darba vietu rašanās, īpaši pievēršot uzmanību tādām darba vietām, kurās darba pieredzi varētu atjaunot ilgstoši bez darba esoši cilvēki, kā arī varētu strādāt cilvēki ar vienkāršā darba iemaņām un cilvēki ar invaliditāti.

Vienlaikus jāsekmē noturēšanās darba tirgū trūcīgo mājsaimniecību vecākiem, kuri šobrīd strādā, kā arī jānodrošina  sociālo pakalpojumu plašāka izmantošana, ieviešot jaunus  pakalpojumus vai atbalstot esošos. Tādējādi palielināsies pakalpojumu saņemšanas īpatsvars sociālās palīdzības klāstā.

Savukārt efektīva būtu arī atbalsta grupu veidošana, kurās trūcīgajām mājsaimniecībām ar bērniem būtu iespēja apgūt, atjaunot vai uzlabot sociālās prasmes.

Atgādinām, ka 2010.gadā, plānojot Eiropas Savienības attīstības stratēģiju turpmākajiem 10 gadiem, visas dalībvalstis, tai skaitā Latvija, par vienu no mērķiem izvirzīja nabadzības samazināšanu. Latvija apņēmās līdz 2020.gadam nabadzības un sociālās atstumtības risku novērst 121 tūkstotim Latvijas iedzīvotāju.

Pētījums pieejams LM interneta vietnē www.lm.gov.lv sadaļā „Pētījumi": http://www.lm.gov.lv/text/151

Informāciju sagatavoja:
Liene Užule, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26519920,  liene.uzule@lm.gov.lv