darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Latvijā vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks nekā Eiropā | 28.03.2014.

Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību aģentūras pētījuma „Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums" rezultāti liecina - Latvijā no vardarbības ģimenē katru dienu cieš vairāk nekā 100 sievietes, informē Labklājības ministrija (LM).

Salīdzinot ar vidējiem Eiropas rādītājiem, Latvijā vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka fizisku un/vai seksuālu vardarbību no esošā vai bijušā partnera savas dzīves laikā vidēji ES dalībvalstīs piedzīvoja 22% sieviešu, turpretī Latvijā 32% sieviešu, kas atbilst 270 tūkstošiem sieviešu vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Tātad katru dienu Latvijā no partnera vardarbības cieš vidēji 115 sievietes, pat pieņemot, ka gada laikā pret katru bija vērsts tikai viens vardarbības akts.

Tāpat Latvijā ir arī Eiropā augtākais psiholoģiskās vardarbības rādītājs pret sievietēm ģimenēs. No esošā vai bijušā partnera psiholoģiskas vardarbības savas dzīves laikā Latvijā cieta 60 % sieviešu (kas atbilst apmēram 505 tūkstošiem Latvijas sieviešu). Savukārt vidēji Eiropā no partnera psiholoģiskas vardarbības cieta 32% sieviešu, tai skaitā 5% cieta no ekonomiskās vardarbības.

Turklāt lielākā daļa sieviešu, kuras norādīja, ka cieta no vairākām psiholoģiskās vardarbības formām (piemēram, neļauj tikties ar draugiem/radiem, aizliedz strādāt algotu darbu, aizvaino citu cilvēku klātbūtnē, draud fiziski ievainot vai nodarīt pāri bērniem) no partnera puses, cieta arī no partnera fiziskas un/vai seksuālas vardarbības.

Tādas vardarbības formas kā vajāšana (piemēram, nevēlami telefona zvani, e-pasti, izsekošana, bojāts īpašums utt.) un seksuāla uzmākšanās (piemēram, fiziska aizskaršana - nevēlami pieskārieni, skūpsti, verbāla aizskaršana - aizvainojoši seksuāli komentāri vai joki, neverbālas aizskāruma formas, tai skaitā internetā), Latvijā ir apspriestas mazāk, tādēļ, iespējams, mazāk sieviešu nekā vidēji ES norādīja, ka cietušas no tām.

Kopumā Latvijā no vajāšanas cieta 14% jeb 118 tūkstoši sieviešu, tai skaitā 4% (34 tūkstoši sievietes) cieta pēdējo 12 mēnešu laikā. Visbiežāk sievietes vajā viņu bijušie partneri.

Aptaujājot sievietes par vardarbības pieredzi bērnībā (līdz 15 gadu vecumam), noskaidrojās, ka ES vidēji 33% (61 miljons) sieviešu pieredzēja fizisku vai seksuālu vardarbību, tai skaitā 12% norādīja, ka piedzīvoja seksuālu vardarbību no pieaugušā cilvēka. Fiziskā vardarbība ģimenē meitenēm ir biežākā vardarbības forma bērnībā, 55% sieviešu kā vardarbības veicēju norādīja tēvu, 46% - māti.

Latvijā 34% meiteņu līdz 15 gadu vecumam (48 tūkstoši Latvijas meitenes) cieta no pieaugušo vardarbības, tai skaitā 30% (43 tūkstoši meitenes) cieta no fiziskas vardarbības (piemēram, raušana aiz matiem, sišana ar nūju vai siksnu) un 7% (aptuveni 10 tūkstoši meitenes) cieta no seksuālas vardarbības.

Apsekojuma par vardarbību pret sievietēm rezultātus ES Pamattiesību aģentūra publicēja 2014.gada 5.martā. Pētījums veikts, klātienē aptaujājot 42 000 sievietes 28 Eiropas valstīs (vidēji 1500 interviju katrā dalībvalstī), tai skaitā Latvijā.

Šis ir pirmais un lielākais ES mēroga pētījums, kurš analizē vardarbības pret sievietēm apmērus un veidus. Līdz šim Latvijā pētījumi par vardarbības izplatību pret sievietēm nav veikti.

LM atgādina, lai mazinātu vardarbību un palīdzētu cietušajām personām, 2014.gada 31.martā stāsies spēkā Civilprocesa likuma grozījumi. Tie paredz ieviest aizsardzības pret vardarbību līdzekļus, tai skaitā varmākas izlikšanu no mājokļa, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona, un aizliegumu atgriezties un uzturēties tajā, neatkarīgi no tā, vai atbildētājs ir šā mājokļa īpašnieks, kā arī aizliegumu tuvoties cietušajai personai.

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26100727, viktorija.buraka@lm.gov.lv