darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Augulis: pēc piecu gadu pārtraukuma atjaunots skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums | 28.04.2014.

Šonedēļ, 1.maijā, aprit 100 dienas kopš Uldis Augulis pilda labklājības ministra amata pienākumus un veic valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus. Pirmajos darba mēnešos nozīmīgākie paveiktie darbi - panākta pensiju indeksācija rudenī, atjaunots skolēnu vasaras nodarbinātības pasākums un veiksmīgi uzsākta jauniešu bezdarba mazināšanas iniciatīva.

"Lai veidotu izpratni par darba nozīmi dzīvē, arodaudzināšana ir būtiska jau skolas vecumā. Tāpēc pēdējos mēnešos sekmīgi norisinājies darbs, lai pēc piecu gadu pārtraukuma atjaunotu skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, kas ir nozīmīgs ieguvums pirmo darba iemaņu apgūšanai. Tāpēc aicinu uzņēmējus, pašvaldības un biedrības jau no šīs nedēļas aktīvi pieteikt darba vietas, lai vairāk nekā 10 tūkstoši skolēnu vasaras mēnešos varētu gūt izpratni par darba tirgu un tam nepieciešamajām iemaņām. Domājot par ekonomikas attīstību ilgtermiņā, investīcijas jauniešos ir būtisks pamats nākotnes darba tirgus un uzņēmējdarbības attīstīšanā, jo tieši viņi būs nākamie darba devēji, nodokļu maksātāji un valsts izaugsmes nodrošinātāji," uzsver U.Augulis.

No šī gada 2.jūnija skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem, kuri mācās pamatskolā un vidusskolā, ar valsts atbalstu varēs vasaras brīvlaikā strādāt. Valsts dotēs skolēna darba algu 50 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Pieteikties pasākumam varēs dzīvesvietai vistuvākajā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē. Pirms ekonomiskās krīzes minētais pasākums guva plašu atsaucību skolēnu vidū.

Jauniešu bezdarba līmenis valstī šobrīd ir salīdzinoši augsts un šo jautājumus kopumā risina visā Eiropas Savienībā (ES). Tāpēc arī Latvijā šogad sekmīgi uzsākta jauniešu bezdarba mazināšanas iniciatīva - Jauniešu garantija.

"Latvija ES dalībvalstu vidū ir atzinīgi novērtēta, jo ir viena no pirmajām valstīm, kas jau no šī gada veiksmīgi uzsākusi jauniešu nodarbinātības iniciatīvu. Pasākuma īstenošana ļoti nepieciešama jauniešiem un ekonomikai kopumā, kā arī jauniešu emigrācijas mazināšanai. Viens no bezdarba iemesliem ir tieši pirmās profesionālās pieredzes trūkums. Tāpēc galvenā būtība šim pasākumam būs jauniešu integrēšana izglītībā un nodarbinātībā, lai gandrīz 40 tūkstoši jauniešu apgūtu darba tirgum atbilstošas iemaņas un pirmo praktisko pieredzi," skaidro U.Augulis.

Pasākuma ietvaros jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem pēc reģistrēšanās NVA 4 mēnešu laikā varēs saņemt darba, apmācību vai praktisku apmācību piedāvājumu. Jau šobrīd jauniešiem, kuri nav pabeiguši mācības, piedāvā iespēju apgūt gadu vai pusotru gadu ilgas profesionālās izglītības programmas. Vienlaikus jaunieši var piedalīties aktīvajos darba tirgus politikas pasākumos, piemēram, pirmā praktiskā profesionālā pieredze darbavietā u.c.

Iniciatīvas īstenošanā no 2014. līdz 2020.gadam plāno ieguldīt 70 miljonus eiro, kas paredzēti izglītības un aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem. Šogad atbalstu varēs saņemt 13 tūkst. jauniešu. Karjeras konsultācijas saņēmuši jau vairāk nekā 7 tūkst. jauniešu, bet 500 jaunieši iesaistījušie profesionālās un neformālās izglītības programmās.

Valdības 100 dienās norisinājies arī darbs, lai rudenī varētu indeksēt pensijas. "Jau kopš pirmajām dienām esot labklājības ministra amatā, strādāju pie pensiju indeksācijas jautājuma un tikos ar vairākām pensionārus pārstāvošajām organizācijām. Rezultātā pensiju indeksācijai rasti iztrūkstošie 1,6 milj. eiro, lai to īstenotu pēc jaunas formulas. Līdz ar to sperts solis pareizā virzienā, lai pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas strādātu pie indeksēšanas pamatprincipiem un virzītos uz pensionāru situācijas uzlabošanu atbilstoši esošajai situācijai valstī," uzsver U.Augulis.

Šobrīd Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aktīvi gatavojas indeksācijai. Šī gada 1.oktobrī visām pensijām indeksēs noteiktu daļu jeb 285 eiro, ņemot vērā gan patēriņa cenu indeksu, gan 25% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Šāda pieeja nodrošinās, ka pensionāriem ar nelielām pensijām ieguvums būs nozīmīgāks, nekā pensionāriem ar salīdzinoši lielām pensijām, pārliecināts labklājības ministrs.

Savukārt politiski represētajiem, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensiju pārskatīs pilnā apmērā. Kopā pensiju un atlīdzību indeksācijai šogad piešķirti 12.0 milj. eiro.

Runājot par turpmāk veicamajiem darbiem, šobrīd aktīvi norit darbs pie minimālā ienākuma līmeņa koncepcijas izstrādes, lai sociālā atbalsta sistēma būtu mērķētāka un sabalansēta. Šim nolūkam Labklājības ministrija izvērtē kopumā valsts un pašvaldību sniegto atbalstu, lai rezultātā noteiktu vienotu nabadzības riska līmeņa noteikšanas mehānismu, sniedzot cilvēkam vai ģimenei nepieciešamo atbalstu.

Tāpat aktīvi jāturpina darbs pie demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, ārpusģimenes aprūpes attīstības, kā arī nepieciešamo normatīvu un atbalsta izstrādes, lai tuvāko gadu laikā ieviestu sabiedrībā balstītus alternatīvos pakalpojumus pašvaldībās cilvēkiem ar invaliditāti.

Informāciju sagatavoja:

Liene Užule

labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

T. 67021665, 26519920

Liene.Uzule@lm.gov.lv