darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM: ikvienam bērnam ir tiesības augt ģimenē | 28.04.2014.

Ikviens bērns vēlas izaugt ģimenē - vecāku aprūpēts un izlolots, kopīgi baudot gan priekus, gan bēdas. Diemžēl 1400 bērniem Latvijā šis ir kluss sapnis, jo viņiem tādu iespēju nav, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Lai nodrošinātu bērnam ģimenisku vidi, bērnu ir iespējams adoptēt, tādējādi garantējot viņam stabilu un harmonisku dzīves vidi, ļaujot bērnam iegūt pastāvīgu ģimeni, kurā viņš jūtas droši, iegūstot gan emocionālo stabilitāti, gan juridisko statusu.

LM uzsver, ka, pirmkārt, adoptējamam bērnam adoptētājus meklē Latvijā. Diemžēl Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam, kurš vai nu ir pilnīgi vesels, vai ar nelielām veselības problēmām. Šobrīd LM rīcībā nav informācijas par Latvijas adoptētājiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu vecāku par 7 gadiem.

Ja bērnam nav izdevies atrast aizbildni vai adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa vērtē bērna intereses un iespēju iegūt ģimeni ārvalstīs. LM norāda, ka bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Vienlaikus bērna adopcija gan Latvijā, gan arī uz ārvalstīm pieļaujama, ja bērns (atbilstoši bērna vecuma, brieduma un sapratnes pakāpei) piekrīt adopcijai.

Turklāt, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišana adopcijai ir jānoformē rakstiski. To paredz Civillikuma 169.panta pirmā daļa. Kopumā LM apkopotā informācija par adoptējamiem bērniem liecina, ka 391 bērns ir atteicies no adopcijas, tādējādi turpinot uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē.   

Attiecīgi ārvalstu adoptētāji (lielākoties no valstīm, ar kurām sadarbība izvērtusies visplašāk - ASV, Francijas, Itālijas) galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus, brāļu/māsu grupas, kā arī bērnus ar ievērojamām veselības problēmām. Tādējādi uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā.

LM norāda, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina, tādējādi arī tiesa un prokuratūra, adopciju apstiprinot, pārliecinās par adopcijas procesa likumību.

Uz 2014.gada 1.aprīli adopcijas reģistrā bija ziņas par 1400 adoptējamiem bērniem, kuriem tiek meklēti adoptētāji. Lielākā daļa - 927 bērni ir vecumā no 10-18 gadiem.

Atgādinām, ja bērnu nav iespējams adoptēt Latvijā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša 1993.gada 29.maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv