darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Izmaiņas Civillikumā sekmētu atbilstošu aizbildņu iecelšanu bērniem | 08.05.2014.

Labklājības ministrija (LM) vērš uzmanību, ka plānotie grozījumi Civillikumā paredz, ka par bērna aizbildni varēs kļūt bērna radinieki, kā arī cilvēki, kuri atrodas ar nepilngadīgo nedalītā saimniecībā vai uztur emocionālu saikni, un audžuģimene.

Izmaiņas paredz noteikt, ka aizbildņus ieceļ ar bāriņtiesas lēmumu, pamatojoties uz iesniegumu pēc tam, kad izvērtēta attiecīga cilvēka atbilstība aizbildņa pienākumu veikšanai konkrētam bērnam. Līdz ar to būtu nodrošināts, ka par bērna aizbildni ieceļ cilvēku, ar kuru, bērnam ir izveidojusies emocionālā saikne, kā arī, kurš vēlas un ir spējīgs to darīt. Tādējādi būtiski samazinās risks vairākkārtējai bērna aprūpētāja maiņai, sagaidot, ka savstarpējās attiecības būs pozitīvas, drošas un attīstību veicinošas arī turpmāk.

LM nepiekrīt sabiedrībā izskanējušām bažām par to, ka attiecīgie grozījumi Civillikumā apgrūtinās bez vecāku gādības palikušo bērnu stāvokli un nokļūšanu ģimeniskā vidē un ierobežos to cilvēku tiesības un pienākumus, kuri vēlētos uzņemties rūpes par šiem bērniem.

Plānoto izmaiņu ieviešana ir veids, kā modernizēt Civillikumu, novēršot nepilnības aizbildnības regulējumā un sekmējot ar atbilstošām spējām un motivētu aizbildņu iecelšanu. Šobrīd esošais regulējums paredz, ka aizbildņa pienākums ir sabiedrisks pienākums, no kura neviens nevar atteikties bez likumiska iemesla. Tomēr nemotivēts aizbildnis ne vienmēr ir ieinteresēts nodrošināt bērna vislabākās intereses, tostarp palielinot vairākkārtēju bērna aprūpētāja maiņas risku.

Turklāt citiem cilvēkiem, kuri vēlas palīdzēt bez vecāku gādības palikušam bērnam, nav liegta iespēja to darīt, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegūstot audžuģimenes statusu vai bērnu adoptējot, atkarībā no motivācijas, kādā veidā ir vēlme šiem bērniem palīdzēt.

LM nevar arī piekrist, ka izmaiņas ir virzība tikai un vienīgi uz bērnu adopciju, jo katra situācija vērtējama individuāli, ievērojot bērna vislabākās intereses un ne vienmēr konkrētā bērna interesēs ir adopcija.

Tāpat, izvēloties ārpusģimenes aprūpes veidu, būtisks ir bērna viedoklis, kam velta pienācīgu vērību, atbilstoši bērna vecumam un briedumam.

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26100727, viktorija.buraka@lm.gov.lv