darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Pilnveidotas darba aizsardzības prasības būvdarbu veikšanā | 01.07.2014.

Otrdien, 1.jūlijā, valdībā apstiprinātas pilnveidotās darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus, informē Labklājības ministrija (LM).

Iepriekšminēto paredz valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus.

Ņemot vērā jau iepriekš veiktās izmaiņas noteikumos par apmācību darba aizsardzības jautājumos, noteikumos precizēts apmācības apjoms darba aizsardzības koordinatoriem būvniecībā. Turpmāk papildu arhitekta vai būvprakses sertifikātam, šiem koordinatoriem būs jāiegūst arī specializētās darba aizsardzības zināšanas būvniecībā 40 stundu apmērā. Šīs zināšanas sniegs padziļinātu izpratni par būvniecībā raksturīgākajiem riska faktoriem.

Saskaņā ar to, ka darba aizsardzības koordinators var būt gan fiziska, gan juridiska persona, gadījumā, ja šos pienākumus veiks juridiska persona, tai būs nepieciešams nodarbināt vismaz vienu fizisku personu, kura ir ieguvusi nepieciešamo sertifikātu un apmācību.

Vienlaikus precizētas prasības darbam zemes būvēs, nosakot skaidrāku regulējumu. Ar terminu „zemes būves" tiks saprasts jebkurš cilvēka darbības rezultātā mākslīgi radīts zemes objekts, kura grunts sienu nogruvums var apdraudēt tajā nodarbinātos (tranšejas, akas, tuneļi, caurtekas, būvbedres, u.c.).

Darbam augstumā būs jāizmanto atbilstošs darba aprīkojums un aizsargnožogojumi. Šīs prasības precizēs atbilstoši noteikumiem par darba aizsardzības prasībām, strādājot augstumā

Svarīgi ir atzīmēt, ka Valsts darba inspekcija (VDI) saskārusies ar gadījumiem, kad būvobjektos izmantoto neatbilstošus drošības līdzekļus - paštaisītus, nenosakāmas stiprības un drošuma aizsargnožogojumus, kuru izmantošanas rezultātā notiek nelaimes gadījumi, kuri var būt letāli.

Saskaņā ar VDI apkopoto informāciju 2012.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā Latvijā gāja bojā 4 nodarbinātie, savukārt 2013.gadā zemes būvju grunts sienu nobrukuma rezultātā nelaimes gadījumā darbā cietuši 8 nodarbinātie, no kuriem 5 guvuši smagus veselības traucējumus. 2014.gada statistika liecina, ka dēļ zemes būvju sienu nobrukuma šogad bojā gājuši jau 3 nodarbinātie.

 

Informāciju sagatavoja:

Marika Kupče, Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825, marika.kupce@lm.gov.lv.