darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Vardarbību pret sievietēm EP dalībvalstis atzīst par cilvēktiesību pārkāpumu | 01.08.2014.

2014.gada 1.augustā stājas spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Labklājības ministrija (LM) uzver, ka tas uzlabos situāciju sieviešu un vīriešu līdztiesības jomā.

Stambulas konvencija apliecina, ka vardarbība pret sievietēm ir cilvēktiesību pārkāpums un diskriminācijas forma. Tas nozīmē, ka konvencijas dalībvalstis ir atbildīgas, ja tās atbilstoši nereaģē uz šādu vardarbību.

Vardarbību pret sievieti ģimenē bieži vien uzskata par privātu lietu, taču šādu noziegumu īpaši traumatiskās sekas un globālās tendences sekmēja, ka valstis aktīvāk vērsās pret šo problēmu, starptautiskajā dokumentā vienojoties par kopīgām pamatnostādnēm, lai nepieļautu vardarbību pret sievietēm nekādā formā.

Stambulas konvenciju pieņēma 2011.gada maijā, bet, lai stātos spēkā, tā bija jāratificē vismaz 10 Eiropas Padomes dalībvalstīs. Patlaban no 47 Eiropas Padomes dalībvalstīm šo dokumentu parakstījušas 23 dalībvalstis, bet 13 dalībvalstis (Albānija, Andora, Austrija, Bosnija un Hercegovina, Dānija, Francija, Itālija, Montenegro, Portugāle, Serbija, Spānija, Zviedrija un Turcija) ir ratificējušas.

Latvija pašlaik nav pievienojusies Stambulas konvencijai, jo vēl nepieciešams izstrādāt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, lai tie atbilstu Konvencijas prasībām. Līdz šim jau ir pieņemti vairāki grozījumi Latvijas normatīvajos aktos vardarbības mazināšanai.

2014.gada 31.martā stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, ieviešot pagaidu aizsardzības līdzekļus pret vardarbību, kā arī paredzot tūlītēju Valsts policijas vai pašvaldības policijas rīcību gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē.  
Turpmāk, ja policija izsaukumā konstatē, ka pastāv tūlītēji draudi, ka varmāka varētu nodarīt kaitējumu, tiesībsargājošās personas var pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura, turklāt varmākam ir jāatstāj mājoklis, kurā pastāvīgi dzīvo cietusī persona.

Tāpat ir iespējams pret varmāku noteikt aizliegumu atgriezties un uzturēties šajā mājoklī, neatkarīgi no tā, vai varmāka ir šā mājokļa īpašnieks, kā arī noteikt aizliegumu uzturēties noteiktās vietās un noteiktā attālumā no cietušās mājokļa. Turklāt no vardarbības un vajāšanas cietušajām pēc savas iniciatīvas ir iespēja vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajam cilvēkam – piemēram, aizliedzot tuvoties un sazināties ar cietušo.

Jautājums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību noteikšanu pieļaujams jebkurā civilprocesa stadijā, arī pirms prasības celšanas tiesā.

Tāpat 2014.gadā spēkā stājušies būtiski grozījumi Krimināllikumā, kuru mērķis ir tuvināt izvarošanas un seksuālas vardarbības jēdzienus Stambulas konvencijā lietotajām definīcijām, paredzot, ka seksuāla vardarbība un izvarošana ir sodāmas arī tādos gadījumos, kad šīs darbības veiktas pret cilvēka gribu, nepielietojot fizisku vardarbību.

Paredzēts, ka no 2015.gada Latvijā varēs nodrošināt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju pilngadīgiem vardarbības upuriem un vardarbību veikušiem cilvēkiem.

LM uzsver, Latvijā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā, vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks, par ko liecina 2014.gada martā publicētais Eiropas Pamattiesību aģentūras pētījums. Eiropas Savienībā viena no trīs sievietēm savas dzīves laikā kopš 15 gadu vecuma ir cietusi no fiziskas un/ vai seksuālas vardarbības. Diemžēl lielākā daļa vardarbībā cietušo sieviešu par pārdzīvoto neziņo ne policijai, ne cietušo atbalsta organizācijām.

Eiropas Padome, dibināta 1949.gadā, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.

INFOGRAFIKApdf.gif - 641 B

Informāciju sagatavoja:
Viktorija Buraka, Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, 26100727, viktorija.buraka@lm.gov.lv