darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Augulis: sociālekonomiski pamatots iedzīvotāju minimālā ienākuma līmenis valstī ir 129 eiro | 06.08.2014.

Labklājības ministrija (LM) piedāvā noteikt jaunu, vienotu un sociāli ekonomiski pamatotu iedzīvotāju minimālā ienākuma līmeni, kas būtu 129 eiro. Minētais līmenis paredzēts LM izstrādātajā Koncepcijā par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu, ko ceturtdien, 7.augustā, izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē. Par to vēl būs jālemj valdībai.

Līdz ar minimālā līmeņa noteikšanu valstī rosināts veikt pārmaiņas darbaspēka nodokļu un sociālās palīdzības sistēmā, kā arī minimālo pensiju jomā. Šobrīd Latvijā 64,4 tūkstošiem trūcīgo iedzīvotāju ienākumi mēnesī ir līdz 49,80 eiro. Nabadzības situācija valstī kopumā aizvien ir kritiska. Tāpēc, nosakot minimālā ienākumu līmeni, būtiskākais atbalsts tiktu sniegts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem, tos palielinot un uzlabojot viņu situāciju, kā arī kopumā mazinot ienākumu nevienlīdzību. Turīgāko iedzīvotāju ienākumi ir aptuveni 7 reizes augstāki par vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumiem, kas rada būtisku ienākumu nevienlīdzību.

"Ekonomiskās krīzes periods ir bijis laiks, kuru esam analizējuši un guvuši būtiskus secinājumus par nepieciešamo atbalstu cilvēkiem bezizejas situācijā. Lai gan valstī tika izveidots sociālās drošības tīkls, kas risināja krīzē nonākušo cilvēku situāciju, tomēr joprojām redzam, ka nabadzība valstī ir pietiekami augsta un šī situācija jārisina, veidojot adekvātu, sociālekonomiski pamatotu sociālās atbalsta sistēmu.

Līdz ar minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu tiktu palielināta minimālā pensija, neapliekamais minimums un garantētā minimālā ienākuma pabalsts, tādējādi mērķtiecīgāk sniedzot atbalstu cilvēkiem ar vismazākajiem ienākumiem, kā arī strādājošajiem ar zemu algu, palielinot viņu reālos ienākumus uz rokas. Vienlaikus ir jāsaprot, ka mēs nedrīkstam audzināt sabiedrību, kura ir atkarīga tikai no pabalstiem. Cilvēkus darbaspējīgā vecumā jāmotivē un jārada apstākļi, lai viņi strādātu, pelnītu un varētu paši nodrošināt sev iztiku," skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis.

Minimālā ienākuma līmeni plānots sasaistīt ar garantētā minimālā ienākuma līmeni, to palielinot no 49,80 līdz 129 eiro, palielinot neapliekamo minimumu no 75 eiro līdz 129 eiro, kā arī nosakot minimālo pensiju 129 eiro apmērā. Tāpat plānots izvērtēt tā sasaisti ar bezdarbnieka pabalsta minimālo apmēru un valsts sociālajiem pabalstiem. Minimālā līmeņa nodrošināšanai valstī būtu nepieciešami 160 milj. līdz 216 milj. eiro 2017.gadā.

Pašlaik normatīvos noteiktie minimālie ienākumu līmeņi, proti, GMI, trūcīgās un maznodrošinātās personas ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespējām. Tāpēc arī citu minimālo ienākumu apmēri, piemēram, minimālā pensija, neapliekamais minimums, nav sociālekonomiski pamatoti. Līdz ar to 97% gadījumu nabadzīgākie iedzīvotāji arī pēc valsts un pašvaldību sociālo maksājumu saņemšanas aizvien nespēj izkļūt no nabadzības riska.

Galvenais mērķis ir sakārtot sistēmu, nosakot sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu, pamatotu un vienotu minimālā ienākuma līmeni, lai uzlabotu vistrūcīgāko iedzīvotāju materiālo situāciju.  Šis līmenis kalpos par atskaites punktu, atbilstoši kuram paredzēts pilnveidot sociālās palīdzības, sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu sistēmas. Tādējādi līmeni ņems vērā, nosakot, piemēram, minimālos pabalstus, minimālās pensijas un citus atvieglojumu apmērus.

Minimālā ienākuma līmeni plānots izmantot arī darbaspēka nodokļu sistēmas pilnveidošanā, lai palielinātu ienākumus strādājošajiem ar zemu atalgojumu, vienlaikus veicinot darbspējas vecuma cilvēku iesaisti darba tirgū.  

Darbs pie minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanas notiks pakāpeniski. Sistēmas sakārtošanai būs nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, jānodrošina sekmīga sadarbība ar sociālajiem partneriem un pašvaldībām, kā arī sabiedrībai būs jāskaidro, kādi būs plānotie pasākumi, kāpēc tādi ir nepieciešami un ko piedāvātās izmaiņas dos ikvienam cilvēkam.

Minimālā ienākuma līmenis nav plānots kā kompensējošs mehānisms citās jomās pastāvošo trūkumu novēršanai, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā u.c. Ir svarīgi, lai attiecīgās nozaru sistēmas to pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem nodrošina visiem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, lai atvieglotu situāciju pašvaldībām, kuras jau šobrīd noteiktu daļu līdzekļus atvēl iedzīvotājiem gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, gan obligātajai izglītībai. Tāpēc paralēli ir jāturpina darbs pie iekļaujošas izglītības pakalpojumu pieejamības, ņemot vērā saistību starp ienākumiem un izglītības līmeni. Vienlaikus jāturpina palielināt ekonomikas konkurētspēju, lai strādājošajiem būtu iespēja saņemt lielākus ienākumus.

Vienlīdz svarīga loma algota darba kontekstā ir ēnu ekonomikas mazināšanai, jo tā būtiski ietekmē iedzīvotāju atbalstam pieejamo finanšu apmēru. Attīstīto valstu situācija liecina, ka - jo mazāka ir ēnu ekonomika, jo labvēlīgāka ir iedzīvotāju situācija.

Minimālā ienākuma līmeni saskaņā ar koncepciju aprēķinās reizi gadā, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu izmaiņām.

Ar projektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli - LM Dokumentu projekti: http://www.lm.gov.lv/text/1789.

Informācija par pašvaldību un valsts sniegto sociālo palīdzību atrodama šeit: http://www.lm.gov.lv/text/2223

 

Informāciju sagatavoja:

Liene Užule

labklājības ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

T. 67021665, 26519920

Liene.Uzule@lm.gov.lv