darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
No 2015.gada ieviesīs pilnveidoto invaliditātes noteikšanas sistēmu | 23.12.2014.

No 2015.gada 1.janvāra ieviesīs pilnveidoto, starptautiskajiem kritērijiem atbilstošu invaliditātes noteikšanas sistēmu, informē Labklājības ministrija (LM). 

Iepriekšminēto paredz otrdien, 23.decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību.


Turpmāk, nosakot invaliditātes un darbspēju zaudējumu, ņems vērā Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā noteiktos principus. Tie paredz ņemt vērā ne tikai veselības traucējumus, bet arī to radītos aktivitāšu un funkcionēšanas ierobežojumus. Tādējādi no 2015.gada 1.janvāra cilvēkiem no 18 gadiem līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajam vecumam izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu, kā arī darbspēju zaudējumu procentos. Cilvēkiem pēc valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas izvērtēs funkcionēšanas ierobežojumu un tā pakāpi, nosakot invaliditātes grupu.


Pilnveidotā invaliditātes noteikšanas sistēma neparedz mainīt invaliditātes iedalījumu grupās. Tās saglabāsies kā līdz šim, proti, I invaliditātes grupa - ļoti smaga invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 80-100% apmērā),  II invaliditātes grupa - smaga invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 60-79% apmērā), III invaliditātes grupa - mērena invaliditāte (darbspēju zaudējums ir 25-59% apmērā).
Cilvēkiem, kuriem invaliditāte noteikta līdz 2014.gada 31.decembrim, atkārtota invaliditātes ekspertīze būs jāveic tikai pēc invaliditātes termiņa beigām. Cilvēkiem, kuriem invaliditāte ir noteikta uz mūžu, tā nebūs jāpārskata. 


Tāpat prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju ekspertīzi pamatā veiks bez cilvēka klātbūtnes. Klātienē cilvēkam būs jāierodas tikai tad, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) rīcībā nebūs pietiekošas informācijas, vai tā būs pretrunīga. Tādējādi samazināsies administratīvais slogs cilvēkiem, kuriem jāveic prognozējamas invaliditātes, invaliditātes vai darbspēju ekspertīze. Pašreiz invaliditātes ekspertīzi pārsvarā veic cilvēka klātbūtnē.


Tāpat cilvēkam no 18 gadu vecuma invaliditātes ekspertīzes procesā būs iespēja izteikt savu viedokli, aizpildot funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketu. Pilnveidotā sistēma būs arī objektīvāka, precīzāka un tajā būs iesaistīts lielāks skaits speciālistu, proti, pašvaldības sociālā dienesta darbinieks vai ergoterapeits veiks cilvēka no 18 gadu vecuma ikdienas aktivitāšu un vides novērtējumu.


LM uzsver, ka invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidošana notiek divos posmos: 2010. - 2013.gadā izstrādāta cilvēka vispārējo darbspēju vērtēšanas sistēma, kuras ieviešana sāksies ar 2015.gada 1.janvāri, bet 2014.gadā tiek izstrādāta cilvēka profesionālo darbspēju vērtēšanas sistēma, kuras ieviešana plānota pēc 2020.gada. 


Saskaņā ar VDEĀVK datiem 2013.gadā bija 161 483 cilvēki ar invaliditāti, t.sk. 7 718 bērni ar invaliditāti.


Informāciju sagatavoja:Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv