darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
LM rosina noteikt vienotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni | 11.06.2015.

Labklājības ministrija (LM) rosina noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni. Tas būtu atskaites punkts sociālās drošības sistēmas jomu (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) ietvaros noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma noteikšanai.

Minimālā ienākuma līmeni paredzēts noteikt 40% apmērā no visu mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu viduspunkta (mediānas). Minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanā piemērotas atšķirīgas vērtības katrai personai mājsaimniecībā: pirmajam vai vienīgajam pieaugušajam mājsaimniecībā noteikta vērtība 1 jeb 100% no minimālā ienākuma līmeņa, savukārt pārējām personām mājsaimniecībā neatkarīgi no vecuma - 0,7 jeb 70% no minimālā ienākuma līmeņa. Atbilstoši aktuālajiem statistikas datiem minimālā ienākuma līmeņa apmērs 2015.gadā pirmajam pieaugušajam veido 139 eiro mēnesī, bet pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem - 97 eiro mēnesī.  

Atbalstu plānots novirzīt tieši tām iedzīvotāju grupām, kurām nabadzības risks ir visaugstākais - pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši tiem, kuri dzīvo vieni, ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un nepilnajām u.c. Tas attieksies uz aptuveni 8,1% iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir zemāki par noteikto minimālā ienākuma līmeni.

Minimālā ienākuma līmeni plānots ieviest pakāpeniski līdz 2020.gada 1.janvārim, jo tas prasīs būtiskas izmaiņas esošajās atbalsta sistēmās, kā arī ievērojamus valsts un pašvaldību finanšu izdevumus. Minimālā ienākuma līmeņa ieviešanas rezultātā atbalsts būs mērķtiecīgāks, sniedzot to plašākam cilvēku lokam ar viszemākajiem ienākumiem.

Plānots, ka minimālā ienākuma līmeņa aprēķināšanu ik gadu veiks Centrālā statistikas pārvalde. Minimālā ienākuma līmeņa piemērošana atsevišķu sociālo tiesību īstenošanā būs noteikta nozaru speciālajos likumos, bet šī līmeņa aprēķināšanas, publicēšanas un piemērošanas noteikumus noteiks Ministru kabinets.

Lai īstenotu iepriekšminēto Labklājības ministrijai līdz 2016.gada 1.aprīlim Ministru kabinetā jāiesniedz Plāns minimālā ienākuma līmeņa ieviešanai, savukārt līdz 2016.gada 1.oktobrim - normatīvo aktu projekti saskaņā ar minēto plānu. Plānā būs noteikti termiņi un detalizēti finanšu aprēķini likumprojektā noteiktā minimālā ienākuma līmeņa pakāpeniskai ieviešanai līdz 2020.gadam noteiktajās sociālās drošības sistēmas jomās.

Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 11.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi likumā Par sociālo drošību. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un sociālajiem partneriem, jāapstiprina valdībā un jāpieņem  Saeimā.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties LM interneta vietnē sadaļā Aktuāli - LM Dokumentu projekti http://www.lm.gov.lv/text/1789

Pašlaik normatīvos noteiktie minimālie ienākumu līmeņi, proti, garantētais minimālo ienākumu līmenis, trūcīgās un maznodrošinātās personas (ģimenes) ienākumu līmenis nav sociālekonomiski pamatoti. Tie tiek noteikti, pamatojoties galvenokārt uz budžeta iespējām. Tāpēc arī citu minimālo ienākumu apmēri, piemēram, minimālā pensija, neapliekamais minimums, nav sociālekonomiski pamatoti. Tā rezultātā atbalsts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem ir neadekvāts, jo 97% gadījumu trūcīgākie iedzīvotāji arī pēc valsts un pašvaldību sociālo maksājumu saņemšanas aizvien nespēj izkļūt no nabadzības riska.

Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) nabadzības mērīšanas metodoloģijai Latvijā 2013.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju (ES-28 - 16,6%). 2013.gadā nabadzības riskam visvairāk pakļauti bija bērni (24,3%), īpaši viena vecāka (41,1%) un daudzbērnu ģimenēs (27,7%), kā arī pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki (25,7% vecuma grupai 60+), īpaši pensionāri, kuri dzīvo vieni (51,1%).

 

Informāciju sagatavoja:
Marika Kupče, LM Komunikācijas nodaļas vadītāja, 67021581, 29538825,  marika.kupce@lm.gov.lv