darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Arī cilvēkiem ar invaliditāti ir tiesības dzīvot sabiedrībā | 17.06.2015.

Rīga, 2015.gada 17.jūnijs.- Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 15. jūnijā norisinājās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē konference Deinstitucionalizācija un sociālās aprūpes politikas attīstība Eiropā.

Konferences atklāšanā labklājības ministrs Uldis Augulis uzsvēra visu cilvēku tiesības neatkarīgi no veselības stāvokļa, sociālā stāvokļa vai izcelsmes dzīvot sabiedrībā ar tādu pašu izvēles brīvību kā ikvienam. Ministrs izteica pateicību Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijas Republikā Steinaram Ēgilam Hāgenam (Steinar Egil Hagen) par vēstniecības sniegto atbalstu un sadarbību konferences organizēšanā.

Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Jirži Švarcs (Jirí Švarc) uzsvēra deinstitucionalizācijas nepieciešamību, norādot, ka pēc būtības tas ir jautājums par cilvēktiesībām un dzīves kvalitātes uzlabošanu cilvēkiem, kas ir izolēti. J.Švarcs skaidroja, ka šim mērķim laika periodā no 2014.-2020.gadam ir pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja Eiropas reģionālais pārstāvis Jans Jarabs (Jan Jařab) uzsvēra, ka cilvēktiesības vienādi attiecas uz visiem cilvēkiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem. Savukārt institucionālās aprūpes kultūra ar tai raksturīgo bezpersoniskumu, stimulējošu aktivitāšu trūkumu, rutīnu un izolāciju no sabiedrības ir izaicinājums cilvēktiesību jomā. Vienlaicīgi viņš atgādināja, ka lielu institūciju aizvietošana ar vidēji lielām ir iespēju izniekošana, jo pakalpojumu sniegšanas vietās, kas ir lielākas par parastu ģimeni (4-6 cilvēki), institucionālo kultūru izslēgt ir grūti. Līdz ar to mērķis nav institūciju slēgšana, bet to aizstāšana ar kaut ko labāku, individuālāku un cilvēcīgāku.

Konferencē apskatīja dažādus kvalitatīvu sociālo pakalpojumu aspektus, uzsverot cilvēka individuālo vajadzību novērtēšanas un atbalsta pasākumu atbilstības konkrētajam cilvēkam īpašo nozīmi. Tāpat uzvēra, ka pat vislabākā institucionālā aprūpe nevar sniegt galveno, kas ir nepieciešams bērna attīstībai - mīlestību, un to var nodrošināt tikai ģimeniskā vidē.

Konferences otrajā daļā analizēja citu valstu kļūdas un labos piemērus, lai sekmīgāk virzītos uz priekšu pārejā uz sabiedrībā un ģimeniskā vidē balstītu aprūpes sistēmu.

Konferences noslēgumā arī Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aivars Lācarus un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča pauda atbalstu Latvijas virzībai uz deinstitucionalizāciju.

Konferencē piedalījās Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, OECD, ES dalībvalstu, Norvēģijas, kā arī starptautisko organizāciju un Eiropas ekspertu grupas pārejai no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi pārstāvji.

Konference organizēta ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu. Pasākuma darba kārtība un prezentācijas ir pieejamas Labklājības ministrijas interneta vietnē: http://www.lm.gov.lv/news/id/6559.

 

Mediju kontaktiem:

Marika Kupče

Labklājības ministrijas

Komunikācijas nodaļas vadītāja

Tel. 67021581, 29538825

www.lm.gov.lv

Twitter: @Lab_min

Flickr.com: Labklajibas_ministrija

Youtube.com: labklajibasministrija