darbinieku_nosutisana.png - 4.79 KB latvija_100_logo.png - 10.36 KB

strukturfondi.jpg - 22.31 KB

logo_cmyk.jpg - 1.8 MB

gimidraudzkomers_logo.png - 16.12 KB 

e_paraksts_logo.png - 3.03 KB

 

Jautājums

Kā Jūs rīkojaties gadījumos, kad bērns slikti uzvedas?

Cenšos izprast bērna sliktas uzvedības cēloņus

Uz laiku liedzu datora/telefona lietošanu vai citus izklaides pasākumus

Sarāju, brīdinot par sodu nākamajā reizē

Presei Pilns arhīvs
Uzticības tālruņa akcijas laikā bērni stāsta par vardarbību un emocionālo nomāktību | 20.11.2015.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 rīkotās akcijas „Redzi, Dzirdi? Nepaliec vienaldzīgs!" pirmajā nedēļā, no 9. līdz 15.novembrim, saņemti 617 zvani un sniegtas 298 konsultācijas.

24 gadījumos zvanītāji stāstījuši par emocionālu vardarbību, t.sk. 12 gadījumos par mobingu skolas vidē. 13 gadījumos zvanītāji informējuši par fizisku vardarbību.

Lai veicinātu iespēju bērniem saņemt palīdzību vardarbības gadījumos, Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 rīko akciju „Redzi, Dzirdi? Nepaliec vienaldzīgs!", kas notiek trīs nedēļas, no 9. līdz 27.novembrim. Akcijas laikā bērni, viņu vecāki un pedagogi īpaši tiek aicināti zvanīt par emocionālās vardarbības gadījumiem (mobingu), un saņemt psiholoģisku palīdzību un atbalstu. Nepieciešamības gadījumā informācija par iespējamu vardarbību tiks nodota VBTAI inspektoriem un citām institūcijām tālāku darbību veikšanai, tā nodrošinot bērniem drošu vidi un bērnu tiesību ievērošanu.

Ļoti bieži bērni zvanot stāsta, ka jūtas bezspēcīgi, vientuļi un apjukuši, kā arī vīlušies, jo nav saņēmuši pietiekošu atbalstu no pieaugušo puses, t.sk. arī no vecākiem. Bērni, zvanot uz Uzticības tālruni 116111, bieži minējuši, ka ir atmetuši cerību, ka kaut kas viņu dzīvē mainīsies, jo no skolotāju un citu pieaugušo puses esot bijusi noraidoša attieksme un vienaldzība.

Bērni biežāk stāsta, ka viņi tiek apsaukāti rupjiem vārdiem vai tiek izstumti no klases kolektīva, piemēram, ar viņiem nesarunājas vai netiek nodota svarīga informācija, kas saistīta ar mācību procesu vai ārpusklases aktivitātēm. Tāpat bērni stāstīja, ka emocionālā vardarbība nereti pārtop fiziskā vardarbībā, kad bērni tiek sisti, pazemoti, viņiem tiek atņemtas un bojātas personiskās mantas. Bērni saistībā ar emocionālu vardarbību izjutuši arī sekas, kad viņiem zudusi interese par mācībām, sākuši kavēt skolu. Reizēm bērni stāsta arī par dažādu fizisku simptomu parādīšanos, piemēram, regulārām galvassāpēm, vēdera sāpēm, sliktu dūšu. Tāpat sekas var būt nomāktība un depresijas simptomi, kas var pāraugt domās par pašnāvību un pat tās mēģinājumiem.

Savukārt vecāki stāstīja, ka bērni no emocionālas vardarbības cieš ilgstoši, pat vairākus gadus. Vēršanās pie skolas administrācijas ir bijušas veltīgas, jo nekas nav mainījies. Tāpat kā bērni, arī vecāki jūtas bezspēcīgi un nereti pieņem lēmumu nomainīt mācību iestādi.

 

Informāciju sagatavoja:

Viktorija Buraka, Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste, 67021666, viktorija.buraka@lm.gov.lv